Talsu novada pašvaldība uzskata, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna priekšlikumā piedāvātie ierobežojumi nav pietiekami pamatoti ar datos balstītu analīzi un neatbilst līdzsvarotas attīstības principiem, kuros līdztekus vides aizsardzībai jāvērtē arī sociālie un ekonomiskie aspekti. Pašreizējā redakcija ir nesamērīga, radot būtiskus riskus piekrastes zvejniecībai, piekrastes kopienu ilgtspējai un reģiona sociālekonomiskajai attīstībai.
Kā norāda pašvaldības vides speciāliste Jana Būdniece, esošā plāna redakcija būtiski ierobežo, pat faktiski paralizē, piekrastes zvejnieku darbību: „Piekrastes zveja Talsu novadā ir ne tikai tradicionāla nodarbošanās, bet arī nozīmīgs nodarbinātības un ienākumu avots. Zvejas ierobežošana tieši ietekmētu piekrastes ciemu attīstību, tūrisma piesaisti un kopējo valsts ekonomiku. Talsu novadam ir gan līča, gan atklātas jūras piekraste, un zvejniecība šeit ir daļa no vietējās identitātes.”
Pašvaldība uzsver, ka piekrastes zveja ir jāuztver kā saglabājama kultūrvēsturiska un saimnieciska tradīcija, nevis kā nozare, kas sistemātiski jāierobežo. Jau šobrīd zvejnieku skaits piekrastē ir neliels un sabiedrība saskaras ar nozares novecošanās risku. Pašvaldības ieskatā būtu jāveicina jaunās paaudzes iesaiste, nevis jāievieš papildu aizliegumi.
Īpaši nesamērīgs ir sākotnējais Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājums liegt piekrastes zveju laika posmā no marta līdz augustam. Šāds ierobežojums būtiski skartu mazapjoma piekrastes zvejniekus un radītu neatgriezeniskas sekas piekrastes kopienām, vienlaikus neuzrādot skaidru pierādījumu, ka tieši piekrastes zveja būtu galvenais apdraudējums biotopu stāvoklim.
Talsu novada pašvaldība pievērš uzmanību arī tam, ka DAP īstenotajā LIFE programmas projektā analizētās pilotteritorijas galvenokārt atrodas ārpus tiešās piekrastes zonas – jūras sēkļos Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Pašvaldības ieskatā secinājumu pārnešana no šīm teritorijām uz piekrasti bez atsevišķas, padziļinātas piekrastes izpētes ir metodoloģiski apšaubāma.
Tāpat pašvaldība norāda, ka esošajos dabas aizsardzības plānošanas dokumentos jau ir veikti piekrastes zvejas ietekmes izvērtējumi, un ekosistēmu izmaiņas vairākos gadījumos notikušas bez jebkādām izmaiņām piekrastes zvejas regulējumā. Līdz ar to jauni, būtiski ierobežojumi prasa skaidru pamatojumu par to, kas ir mainījies, nevis vispārīgus formulējumus.
Pašvaldība atzinīgi vērtē to, ka VARAM, 11. decembrī ir paziņojusi par sabiedriskās apspriešanas apturēšanu un plāna pārstrādi, tomēr uzsver nepieciešamību turpināt jēgpilnu dialogu ar pašvaldībām, zvejnieku organizācijām un nozares ekspertiem.
16. decembrī Kolkas tautas namā notikušajā biedrības „Mazjūras zvejnieki” organizētajā sanāksmē, kurā piedalījās arī Zemkopības ministrijas pārstāvji, Rojas apvienības pārvaldes pārstāvji, Talsu novada domes deputāti un pašvaldības vadības pārstāvji, tika paustas bažas par piekrastes zvejas iznīcināšanu jūras aizsardzības pasākumu aizsegā. Sanāksmes dalībnieki aicināja nodrošināt datos balstītu, publiski pieejamu analīzi un ievērot labas pārvaldības principus, saskaņojot vides aizsardzības mērķus ar Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikas uzstādījumiem par sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēku.
Kā uzsvēra Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un tautsaimniecības politikas jautājumos Ligita Šnore: „Ikdienā darbojoties biedrībā „Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” es redzu, ka vairums zvejnieku vēlas pacelt nozari augstā līmenī, sniedzot projektus, atjaunojot inventāru un biedrības izsludinātajos projektos līdzekļi tiek apgūti pa 100%. Esot aktīviem, es ceru, ka mūsos ieklausīsies.”
Talsu novada pašvaldība aicina Dabas aizsardzības pārvaldi un atbildīgās institūcijas pārstrādāt dabas aizsardzības plānu, nodrošinot līdzsvarotu pieeju dabas aizsardzībai, piekrastes zvejniecības saglabāšanai un piekrastes teritoriju ilgtspējīgai attīstībai.
Biedrība „Mazjūras zvejnieki” ir sagatavojuši pamatojumu pierādījumos balstītam, mērķētam un caurspīdīgam lēmumu pieņemšanai, kas aplūkojams šeit.
Pašvaldība atgādina, ka līdz 18. decembrim ikviens interesents joprojām var iesniegt rakstiskus priekšlikumus par plānu, adresējot tos Dabas aizsardzības pārvaldei (priekšlikumus aicinām sūtīt uz adresi: Baznīcas iela 7, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150 vai pasts@daba.gov.lv).
Sabiedrības iesaistes ērtībai Dabas aizsardzības pārvalde ir izstrādājusi tiešsaistes karti, kurā katrs interesents var iepazīties ar dabas vērtībām, kuras identificētas Latvijai piekritīgajos Baltijas jūras ūdeņos, kā arī sākotnēji plānotajām aizsargājamo jūras teritoriju robežu izmaiņām un piedāvāto zonējumu turpmākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dabiskai attīstībai. Līdzšinēji izstrādātā dabas aizsardzības plāna satura dokumentācija un priekšlikumi normatīvo aktu regulējuma grozījumiem pieejami lejupielādei šeit.
