Biedrība “Sēļu klubs”, kuras oficiālā mājvieta tagad ir Lielzalves muiža, šogad īstenojusi trīs projektus, veicot gan dažādus pasākumus, gan izmantojot pašfinansējumu to īstenošanai.
Izveidotas darbnīcas
Aizkraukles novada pašvaldība atbalstīja Amatu atvērto darbnīcu izveidošanu ‒ tas ir jauns piedāvājums vietējai kopienai, novadam un tūristu piesaistei, kā arī Lielzalves muižas popularizēšanai.
Pirmās nodarbības notika muižas lasītavā vai Rožu zālē, jo darbnīcu telpas vēl nebija gatavas. Darbnīcas sastāv no darbarīku istabas un divām nodarbību telpām. Muižas mājas austrumu korpusa istabu sienas bija ļoti bojātas, savulaik pavirši remontētas, izmantojot visdažādākos materiālus, kas sienas padarīja birstošas un slapjas. Grūtākais darbs bija sienu nostiprināšana, izmantojot atbilstošus materiālus. Ar mūsu pašu palīdzību un piesaistot vietējos cilvēkus, sienas mazgājām, tīrījām un veidojām apmetumu. Liels palīgs mums ir vietējais meistars Juris Nurkevics.
Skolas laika apgaismes ķermeņi tika nomainīti ar mūsdienīgu apgaismojumu. Tagad te darbojas mitruma nosūcējs un gandrīz katru dienu tiek kurināta krāsns, lai nodarbībās būtu silti.
Meistarklase māla flīžu izgatavošanā
Darbnīcas atklājām ar meistarklasi “Māla flīžu izgatavošana pēc autentiskiem paraugiem”, ko vadīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vecākā speciāliste Zane Gierta. Arī buklets “Vienas māla flīzes stāsts” tapa sadarbībā ar Zani Giertu. Viņa veidoja tekstu ar vēstījumu apmeklētājiem, bet mēs ‒ bukletu. Ideja ir netradicionāla ‒ tas ir izaicinājums mūsdienu cilvēkam, kas visu pieradis nopirkt.
Pirms gada, meklējot muižas mājā pirmajā stāvā iespējamo grīdas segumu, atradām trīs ķieģeļveida māla flīžu fragmentus. Tieši šāda grīda ir Rundāles pils pirmajā stāvā. Pašlaik arī tur tiek restaurēts vēl vienas telpas grīdas segums, tāpēc restaurācijas projektu vadītāja Elīna Dundule laipni piekrita būt par konsultantu un uzstājās ar prezentāciju meistarklašu nodarbībā. Meistarklašu dalībniekiem bija arī iespēja pašiem izbaudīt māla masas mīcīšanas un flīzes veidošanas procesu.
Ar mūsu ideju un meistarklašu darba saturu iepazinās kultūrmantojuma speciālisti Dainis Bruģis un Ina Līne. Projekts ir beidzies, bet darbs turpinās, jo Amatu atvērtās darbnīcas sākušas savu dzīvi un tajās notiek jaunas nodarbības: apsveikuma kartīšu izgatavošana, ko vada Mirdza Elste no Aizkraukles, un praktiska nodarbība Adventes vainagu gatavošanā.
Projekta mērķis ir sasniegts ar uzviju, jo esam ne tikai atklājuši darbnīcas, bet arī saveduši kārtībā un padarījuši lietojamas vēl trīs muižas telpas.
Iegādāti grīdas dēļi
Otra projekta mērķis bija nodrošināt ērtu un prasībām atbilstošu iekļūšanu muižas mājas telpās. Piešķirtais Aizkraukles novada pašvaldības līdzfinansējums tika izmantots grīdas dēļu iegādei, kas atbilst prasībām, restaurējot (atjaunojot) grīdu ēkā ar kultūras pieminekļa statusu. Iesniegsim vēl vienu projekta pieteikumu, lai iegūtu finansējumu dēļu grīdas ieklāšanai Lielzalves muižas mājas vestibilā.
Sarīkotas Pēterdienas svinības
Projekta “Dabas krāsu parāde Lielzalves muižā” īstenošana, ko daļēji atbalstīja Sēlijas kultūras programma, arī izvērtās par uzdevumu visai vasarai. Projekts deva iespēju sarīkot jaunu pasākumu – Pēterdienas svinības. Pēterdiena pirms apmēram 150 gadiem Zalves pagastā bijusi iecienīta svētku diena, bet līdz šim aizmirsta. Pašu svētku dienu muzikāli bagātināja un vadīja folkloras kopa “Urgas”. Svinamajai dienai gatavojoties, notika paralēli pasākumi, lai Pēterdiena “apaugtu” ar notikumiem, kas to bagātina, un kļūtu par skaistu vasaras tradīciju. Tika iekārtota gan izstāde, gan noorganizēta meistarklase kļavu lapu cepuru gatavošanā dāvanām Pēteriem, gan darbs gleznošanas studijā un citi organizatoriski pasākumi.
Projekts balstīts uz vietējo tradīciju un Sēlijā darinātu tautastērpu izpēti. Apzinātas maz zināmas Pēterdienas tautasdziesmas, ap 50, kuras iespējams iedzīvināt arī turpmāk.
Viss vietējās lauku kopienas labā
Vasaras vidus izvērtās par vietējās kopienas dzīvi bagātinošu laiku, iesaistot vietējos cilvēkos. Tas ir “Sēļu kluba” pastāvēšanas un darbošanās pamatprincips un mērķis ‒ viss vietējās lauku kopienas labā: gan jaunas tradīcijas, gan seno tradīciju atdzīvināšana. Kopienas nemateriālās kultūras vērtību pētīšana un saglabāšana, tās iedzīvinot pasākumos, norisēs Lielzalves muižas mājā, kā arī nepārtrauktas rūpes par materiālo kultūru ‒ muižas māju kā reģiona nozīmes arhitektūras pieminekli. Apvienojot, pētot, glabājot, popularizējot un atdzīvinot nemateriālās un materiālās kultūras vērtības, Zalve kļūs par jaunu interesantu tūrisma objektu nākotnē un par vietējās kopienas attīstības nosacījumu tagad.
Projekts jeb pasākumu cikls ir izdevies tad, ja tas paliek ne tikai vietējo ļaužu un pašu veidotāju atmiņā, bet arī kā nemateriālo un materiālu vērtību kopums turpmākai lietošanai. Šogad tas ir krāsains buklets kā krāsu parāde atdzimstošās Lielzalves muižas viena pastāvēšanas un darbošanās gada griezumā. Sēlijas vēsturiskā zeme atgūst Lielzalves muižu kā multifunkcionālu kultūrvēsturisku telpu ‒ lauku kopienas atdzīvinātāju, attīstītāju, garīgo un materiālo vērtību glabātāju. Bukleta mērķis ir to prezentēt.
Buklets skatāms “Sēļu kluba” tīmekļvietnē.
