Biedrība “Latvijas Lielo pilsētu asociācija” (turpmāk – LLPA) vēršas pie Latvijas Valsts prezidenta ar nopietnu satraukumu par situāciju, kas izveidojusies Valmieras novada pašvaldībā saistībā ar izvirzītājām apsūdzībām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējuma piesaistē. LLPA ieskatā Valmieras novada domes priekšsēdētājam tiek inkriminēts noziedzīgs nodarījums, kas nav balstīts ne ES normatīvajā regulējumā, ne tiesu, ne līdzšinējā uzraudzības institūciju praksē.
Latvija jau ilgstoši īsteno politiku, kas vērsta uz iekšējās ekonomikas stiprināšanu un investīciju piesaistes veicināšanu. Latvijas Republikas Saeima 02.07.2020. paziņojumā “Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. –2027.gadam” norādīja, ka ir jāīsteno koordinēta valsts un pašvaldību darbība ekonomikas sildīšanā, nodrošinot atbilstošus uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus, kas pieejami visā Latvijas teritorijā un ļauj kāpināt produktivitāti un eksportspēju, radot priekšnosacījumus tam, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens pilnvērtīgs attīstības centrs. Valmieras novada pašvaldība ir godprātīgi pildījusi šo uzdevumu, veicinot uzņēmējdarbības attīstību un eksportspējīgu augstas pievienotās vērtības uzņēmumu ienākšanu Latvijā.
Pašvaldību rīcība, īstenojot ES fondu projektus, ir balstīta uz skaidriem principiem, kas gadu desmitiem ir bijuši atzīti gan Latvijā, gan ES līmenī. Tomēr pašreizējais kriminālprocess, ko aktivizējusi Eiropas Prokuratūra un izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, iespējams, liecina par bīstamu un valsts interesēm kaitīgu tendenci – administratīvu un tehnisku jautājumu nepamatotu kriminalizēšanu.
Valmieras novada pašvaldības gadījumā pašvaldības vadītājs un atbildīgie speciālisti tiek nostādīti situācijā, kur profesionālas, likuma ietvaros veiktas darbības tiek interpretētas kā noziedzīgas. Tas ne vien grauj taisnīgumu un tiesiskās paļāvības principu, bet arī paralizē pārējo pašvaldību spēju droši un atbildīgi pieņemt lēmumus, kas nepieciešami valsts attīstībai.
[1] ES tiesiskais regulējums un prakse projektu īstenošanā.
ES tiesiskais regulējums un prakse nav mainījusies, bet tā šajā situācija tiek klāji ignorēta.
Saskaņā ar ES tiesas praksi un normatīvajiem aktiem infrastruktūra ir uzskatāma par mērķorientētu tikai tad, ja tā objektīvi der tikai vienam konkrētam lietotājam. Ja objekts ir izmantojams vairākiem lietotājiem, tas nevar tikt kvalificēts kā mērķorientēts. Valmieras novada pašvaldības gadījumā:
- ir veikts neatkarīgs inženiertehniskais novērtējums, kur secināts – objekts ir piemērots 33 dažādiem saimnieciskās darbības veidiem;
- ir izvērtēts atbilstības risks valsts atbalsta regulējuma ietvaros, secinot, ka nav konstatējama mērķorientētība;
- nomas tiesību piešķiršana notika atklātas, nediskriminējošas izsoles veidā, kas izslēdz jebkādu nepamatota valsts atbalsta iespēju.
Šie fakti kriminālprocesa ietvaros tiek ignorēti, neraugoties uz to, ka tie objektīvi apliecina pašvaldības rīcības tiesiskumu.
[2] Administratīvu procesu kriminalizēšana.
Šīs izmeklēšanas ietvaros administratīvas dabas jautājumi tiek risināti ar kriminālprocesuālām metodēm. ES fondu projektu uzraudzība tiek veikta administratīvā procesa formā – to īsteno Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un revīzijas iestāde, un, konstatējot neatbilstības finansējuma apguvē, tiek piemērota finanšu korekcija, attiecīgi samazinot pieejamā ES fondu finansējuma apmēru. Tā ir ierasta, saprātīga un Eiropas līmenī harmonizēta prakse.
Šobrīd, tā vietā, lai risināmie jautājumi tiktu pilnvērtīgi un kvalitatīvi izvērtēti administratīvā procesa ietvaros:
- tiek veiktas kratīšanas;
- notiek amatpersonu un darbinieku aizturēšanas;
- notiek finansējuma apturēšana, kas būtiski apgrūtina pašvaldības turpmāko darbu;
- notiek projekta rezultāta sasniegšanas kavēšana un apturēšana, radot iespējamus zaudējumus arī pašvaldības budžetam;
- tiek izvirzītas smagas apsūdzības pašvaldības vadītājam un atbildīgajiem speciālistiem.
Šāda prakse veido bīstamu precedentu, kur profesionāli un pašvaldības ekonomikas attīstību veicinoši lēmumi tiek interpretēti kā noziedzīgi nodarījumi.
[3] Nopietns apdraudējums investīciju videi un pašvaldību funkcionēšanai.
Latvijas nacionālie attīstības plānošanas dokumenti prasa aktīvu pašvaldības rīcību, lai piesaistītu investīcijas, attīstītu ražošanu un eksportspēju. Pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Latvijā un visā ES īpaša vērība tiek pievērsta tieši nepieciešamībai attīstīt aizsardzības industriju. Valmieras novada pašvaldība ir rīkojusies saskanīgi ar tai dotajiem uzdevumiem un valsts attīstības plāniem – attīstījusi uzņēmējdarbības infrastruktūru un piesaistījusi investīcijas, tādējādi nodrošinot gan valsts ekonomikas attīstību, gan pašvaldības iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Turklāt, šādi labie piemēri veicina investoru interesi par ieguldījumiem arī citās Latvijas pašvaldībās.
Šobrīd veiktais kriminālprocess pret Valmieras pašvaldības vadītāju un speciālistiem rada
virkni risku:
- amatpersonas baidās pieņemt lēmumus, jo jebkurš no tiem var tikt interpretēts kā kriminālnoziegums;
- uzņēmēji ir atturīgāki iesaistīties ES fondu projektos, kur pastāv neskaidrs un neprognozējams tiesiskās interpretācijas risks;
- valsts attīstības projekti palēnināsies, ietekmējot nodarbinātību, nodokļu ieņēmumus un starptautisko investīciju uzticību.
LLPA ieskatā šī situācija nav tikai par vienu pašvaldību vai vienu domes priekšsēdētāju. Tā ir par Latvijas valsts pārvaldes spēju funkcionēt bez nepamatotiem draudiem, par pašvaldību kā valsts balsta stabilitāti un par tiesiskās vides paredzamību.
[4] LLPA lūgums Valsts prezidentam.
Ņemot vērā augstāk minēto, LLPA lūdz:
- uzņemties institucionālu vadību dialogam starp valsts noziedzības apkarošanas iestādēm, ES fondu uzraugiem un pašvaldībām, lai nodrošinātu tiesisku, samērīgu un Eiropas standartiem atbilstošu pieeju;
- veicināt tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, īpaši attiecībā uz ES fondu projektu īstenošanu;
- aicināt iestādes izvērtēt kriminālprocesu samērīgumu, tostarp to, vai fakti vispār sniedz pamatu krimināltiesiskai reakcijai, nevis kvalitatīvam izvērtējamam administratīvā procesa ietvaros;
- nodrošināt, lai valsts amatpersonas netiktu kriminalizētas par profesionālu rīcību, kas atbilst ES regulējumam un līdzšinējai valsts praksei.
Noslēgumā atkāroti paužam atbalstu un uzsveram, ka Valmieras novada priekšsēdētājs ir rīkojies atbilstoši normatīvajiem aktiem, balstoties uz skaidru ES tiesību ietvaru. LLPA stingri iestājas par to, ka pašvaldību vadītāji nedrīkst kļūt par nepamatotu eksperimentu vai “paraugprāvu” objektiem.
Mēs ticam, ka Valsts prezidenta iesaiste palīdzēs atjaunot līdzsvaru starp tiesību aizsardzību un tiesiskās paļāvības principu, kas ir jebkuras demokrātiskas valsts pamats.
