22.decembrī Tukuma novada pašvaldībā notika sanāksme par izstrādāto dabas aizsardzības plānu īpaši aizsargājamajai jūras teritorijai “Rīgas līča rietumu piekraste” un tajā paredzētajiem ierobežojumiem Rīgas jūras līča piekrastē. Sanāksmē piedalījās Tukuma novada ūdenssporta aktivitāšu cienītāji, piekrastes zvejnieki, kā arī pašvaldības vadība, pagastu pārvalžu vadītāji un nozares speciālisti.
Gan Tukuma novada pašvaldība, gan sanāksmes dalībnieki pauda vienotu viedokli, ka plānā paredzētie ierobežojumi Engures un Lapmežciema pagastu piekrastes teritorijās šobrīd nav samērīgi, nav pietiekami pamatoti un ir pretrunā ar novada attīstības dokumentiem. Tika uzsvērts, ka piedāvātie risinājumi var būtiski apdraudēt piekrastes zveju kā kultūrvēsturisku nodarbi, kā arī ierobežot tūrisma un rekreācijas attīstību.
Sanāksme norisinājās divās daļās. Pirmajā daļā savu redzējumu pauda ūdenssporta aktivitāšu pārstāvji – Latvijas Kaitsērfinga asociācijas pārstāvis Larss Āboliņš, Latvijas Ūdensmotociklu sporta asociācijas pārstāvis Kārlis Žūriņš, Jahtkluba “Engure” vadītājs Ģirts Fišers, Tukuma novada domes deputāts, Engures ostas pārvaldes loceklis un godalgots burātājs Oskars Kambala, SIA “Aijas Ambrasas kaitborda skola” pārstāvis Kaspars Rumba, kā arī Engures iedzīvotājs un aktīvs ūdenssporta cienītājs Ainārs Dubra. Diskusijā tika uzsvērts, ka cilvēka spēka un vēja spēka dzītie peldlīdzekļi nerada būtisku ietekmi uz jūras vidi, tādēļ plānotie pārvietošanās un nodarbošanās ierobežojumi piekrastē nav pietiekami pamatoti.
Sanāksmes otrajā daļā notika diskusija ar piekrastes zvejniekiem. Sarunā gan zvejnieki, gan pašvaldības pārstāvji bija vienoti viedoklī, ka ierobežojumi nedrīkst attiekties uz piekrastes zveju ar pasīvajiem zvejas rīkiem. Zvejnieki uzsvēra, ka šādi rīki nerada būtisku kaitējumu jūras biotopiem, un to izmantošana visās zonās ir jāatļauj. Tika norādīts arī uz risku, ka plānā paredzētie aizliegumi var izbeigt mazapjoma piekrastes zveju Engures un Lapmežciema pagastos, apdraudot darba vietas un iepriekš ieguldītos Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Sanāksmes laikā tika izvērtēta visa Tukuma novada pašvaldības jūras teritorija un detalizēti analizēti plānoto ierobežojumu punkti. Pēc diskusijām pašvaldība, ūdenssporta aktivitāšu pārstāvji un zvejnieki apkopos savus viedokļus un līdz 2026. gada 9. janvārim tos iesniegs dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem. Savukārt 13. janvārī paredzēts kopīgs viedokļu pārrunu process ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem.
Tukuma novada pašvaldība atkārtoti uzsver nepieciešamību pēc sabalansētas pieejas, kas vienlaikus nodrošina dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību, saglabājot zvejniecību, tūrismu un rekreācijas iespējas novada piekrastē.
