26. decembrī Pasienes baznīcā Ludzas novadā notika gadsimta svinības, jo tika svinīgi atklāta Laba padoma Mātes freska no Itālijas.
Šogad no 22. līdz 24. novembrim norisinājās Latvijas Nacionālais Jubilejas gada svētceļojums uz Romu. Svētceļojumā piedalījās vairāk nekā 200 svētceļnieku. Viņu vidū bija ticīgie, garīdznieki, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonas, militārās jomas pārstāvji un dažādu konfesiju ticīgie. Ludzas novadu pārstāvēja Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs. Kopīgajā Latvijas svētceļnieku audiencē un pēc tam arī individuālā audiencē pie pāvesta Leona XIV bija ieradusies arī Latvijas premjerministre Evika Siliņa. Latvijas svētceļnieki pāvestam bija atveduši dāvanu – Laba Padoma Dievmātes ikonu, kas tika darināta Ludzā Latgales melnā māla keramikas tehnikā. Savukārt pāvests Leons XIV pasvētīja Laba Padoma Dievmātes fresku, kas tapa Itālijā kā Laba Padoma Dievmātes no Džennadzāno svētgleznas kopija. Freskas kopiju izgatavoja Alma Ortolana un Ernests Karlsons kā dāvinājumu Laba Padoma Mātes svētvietai Pasienē.
26. decembrī Pasienē notika svinīga freskas sagaidīšana un atklāšana. Uz šo notikumu bija ieradušies daudzi svētceļnieki no visas Latvijas, divi bīskapi, priesteri, Saeimas deputāti un Ludzas novada amatpersonas. Svinīgo dievkalpojumu translēja Radio Maria Latvija un Latgales Radio, savukārt Latvijas Televīzija par notikumu sagatavoja sižetu, kas tika pārraidīts raidījumā Panorāma. Svētās Mises laikā dziedāja koris no Rēzeknes “Adoramus”. Pateicoties Ludzas novada pašvaldības atbalstam, Ludzas draudzes locekļiem tika nodrošināts transports uz Pasieni.
Pasienes Dievmātes sanktuārija prāvests pateicās visiem par atbalstu un rūpēm šo svinību norisē, uzsverot:
“Tas bija garīgs un vēsturisks notikums! Pasienes baznīcā turpmāk atradīsies īpaša freska, kas liecinās par dziļo saikni ar Itāliju, pāvestu Leonu XIV un Rietumu kristīgo kultūru.”
Katrs dievkalpojuma dalībnieks par piemiņu šim notikumam saņēma nelielu, drukātu freskas attēlu. Saulainā 26. decembra diena Pasienē tika uztverta kā zīme tam, ka šis notikums bija īpaši svētīts un Dievam patīkams.
