Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka dižkoki, aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi un aizsargājamās alejas ir aizsargājamas dabas vērtības. Tāpēc šo koku ciršana un/vai novākšana pat pēc vētras radītiem bojājumiem ir veicama tikai ar pārvaldes atļauju un ievērojot īpašus nosacījumus. Pēc vētras postījumiem zemes īpašnieku iesniegumi par nolūzušu vai izgāztu koku aizvākšanu tiek izskatīti prioritāri.
Rīcība, novēršot vētras radītās sekas, ir atkarīga no postījumu ietekmes uz koku un potenciālā apdraudējuma. Piemēram, ja koks rada bīstamības situāciju un ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts, zaudējis augtspēju un koka nociršana ir nepieciešama avārijas seku novēršanai, zemes īpašniekam nepieciešams nofotografēt dižkoku ar radītajiem postījumiem un telefoniski informēt par turpmāko rīcību pārvaldi, lai iespējami ātri novērstu avārijas situāciju. Pēc vētras seku novēršanas nepieciešams iesūtīt iesniegumu un dižkoka fotogrāfiju ar radītajiem postījumiem rakstiskas atļaujas saņemšanai. Tāpat nepieciešams rīkoties situācijās, ja koks rada paaugstinātu bīstamību, proti, pastāv risks, ka koka stumbrs var nolūzt vai izgāzties, koka stumbrs ir sašķēlies, sasvēries, sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes, tādējādi pastāvot iespējai apdraudēt cilvēku dzīvību, infrastruktūru, kustamo vai nekustamo īpašumu.
Gadījumā, ja koks ir pilnībā izgāzies, neatgriezeniski bojāts un pilnībā zaudējis augtspēju, bet nerada bīstamību, zemes īpašniekam jāiesniedz pārvaldē iesniegumu rakstiskas atļaujas saņemšanai dižkoka nociršanai (aizvākšanai). Minētās darbības būs pieļaujamas vien pēc atļaujas saņemšanas, kurā var tik ietverti specifiski norādījumi. Atsevišķos gadījumos dižkoku stumbru aizvākšana nav pieļaujama, ja tas ir mājvieta kādai īpaši aizsargājamai sugai.
Atgādinām, ka aizsargājamā koka nociršana pieļaujama vien gadījumos, kad koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst koka radīto bīstamību, piemēram, apzāģēt zarus vai izveidot atbalstus, vai koka augtspēja ir pilnībā zudusi. Lai veiktu koka aizvākšanu vai nociršanu jebkurā no gadījumiem, nepieciešama pārvaldes rakstiska atļauja. Iesniegumu formu pieejama Pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā “Atļaujas un saskaņojumi”.
Informāciju par koku negatīvajām izmaiņām, fotoattēlus un ar elektronisko parakstu parakstītus iesniegumus jāsūta uz pārvaldes atbilstošās reģionālās administrācijas e-pastu. Šos iesniegumus izskatīs prioritārā kārtā. Savukārt, lai informētu par steidzamiem risku novēršanas darbiem, aicinām sazināties ar attiecīgo pārvaldes reģionālo administrāciju pa tālruni. Kurzemes, Pierīgas, Vidzemes un Latgales reģionālo administrāciju kontaktinformācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv/lv/regionalas-administracijas.
Ja nepieciešams pārliecināties, vai kokam ir aizsardzības statuss, aicinām izmantot dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”, kurā reģistrēti līdz šim pieteiktie Latvijas dižkoki.
Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām, tāpēc to aizsardzību un apsaimniekošanu regulē “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai konkrētās aizsargājamās teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Par koku sakopšanu ir atbildīgs īpašnieks, uz kura zemes atrodas attiecīgais dižkoks. Zemes īpašnieka pienākumos ir nodrošināt arī aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par esošajām vai iespējamām izmaiņām, piemēram, koka zaru nolūšanu, koka izgāšanu.
