2026. gada janvārī spēkā stājušās vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skar gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.
Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam – arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.
1.janvārī stājās spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos. Tie tapuši, lai vienkāršotu prasības mazām būvniecības iecerēm. Turpmāk vairumā gadījumu vairs nebūs nepieciešama nekāda būvniecības ieceres dokumentācija mazas ēkas (līdz 25 m²) jaunai būvniecībai vai novietošanai.
Vienkāršota tiek arī būvniecības ieceres dokumentācija gadījumos, kad tā ir nepieciešama – ar paziņojumu par būvniecību, bez būvvaldes lēmuma, varēs veikt pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunu būvniecību un otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus). Ar paskaidrojuma rakstu būs īstenojama pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās, kā arī otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, jauna būvniecība vai novietošana.
Tiek pārskatīti ierobežojumi koka izmantošanai lielās rūpnieciskās, kā arī publiskās ēkās – turpmāk koku varēs plaši izmantot arī augstākas ugunsnoturības pakāpes būvēs, ja tiks nodrošinātas atbilstošas ugunsdrošības sistēmas.
Ar 5. janvāri stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stiprina dzīvokļa īpašnieku kopības lomu – turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopībām būs tiesības no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai savā vārdā, tādējādi dzīvokļu īpašniekiem nebūs nepieciešamības šim nolūkam dibināt biedrību. Tāpat atvieglotas prasības dzīvokļu īpašnieku kopībām attiecībā uz reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam. Grozījumi paredz – ja dzīvokļu īpašnieku kopības ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā nebūs jāveic.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā arī nosaka, ka, sākot ar 1. janvāri, iegādājoties dzīvokļa īpašumu, par trīs gadus veciem dzīvokļa īpašuma maksājumu parādiem atbildīgs būs jaunais īpašnieks. Tādējādi tiek ieviests princips “parāds seko dzīvoklim”.
Tāpat ar minētajiem grozījumiem paredzēts, ka atsevišķo īpašumu norobežojošie logi turpmāk ir uzskatāmi par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošu daļu. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības atjaunot vai mainīt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis, kas ir dzīvojamās mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas, to saskaņojot ar pārvaldnieku. Šo logu remonts un apkope dzīvokļa īpašniekam jāveic par saviem līdzekļiem.
Informāciju sagatavoja
