11. janvārī Lielaucē notika Oskara Kalpaka bataljona pirmās nozīmīgās kaujas atceres pasākums „Godināsim savus tautas varoņus”.
Pasākums, kas tiek rīkots katru gadu, apliecina cieņu pret Latvijas brīvības cīnītājiem un uzsver mūsu kopīgo atbildību saglabāt vēstures atmiņu nākamajām paaudzēm.
Pasākums sākās pie Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai veltītā pieminekļa.
Tajā piedalījās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes zemessargi–veterāni, Zemessardzes 51. kājnieku bataljons, Lielauces pagasta iedzīvotāji, zemessargu ģimenes ar bērniem, kā arī novada domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Gaigalis.
Pasākums turpinājās Lielauces Tautas namā, kur vēsturnieks un Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins dalījās ar stāstījumu par pulkvedi Oskaru Kalpaku un Lielauces kauju.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki mielojās ar tēju un pīrāgiem, turpinot sarunas un stāstus par vēsturi.
Par Oskara Kalpaka bataljonu
Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5. janvāris – 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb Dienvidlatvijas brigādi.
1919. gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja savu pirmo kauju pie Lielauces, atsitot lielinieku uzbrukumu. Tā bija bataljona pirmā nozīmīgā uzvara, kas karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu.
Piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai Lielaucē, veidots pelēkā granītā, tika atklāts 1934. gadā pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā.
Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa.
