Latvijas arheologu biedrība par Latvijas 2026. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies divus blakus esošus pilskalnus – Grebu pilskalnu un Grebu Bļodas kalnu – pilskalnu, kas atrodas Dikļu pagastā Valmieras novadā.
Šie pilskalni par gada arheoloģisko piemineklī izvēlēti tādēļ, ka tā ir viena no vietām, kur, iespējams, varētu būt atradusies 1226. gada zemju dalīšanas dokumentos minētais lībiešu Metsepoles zemes centrs – Metsepoles pils.
Līdz šim par abiem pilskalniem un to apkārtnes apdzīvotību ir zināms maz, tādēļ 2026. gadā Latvijas arheologu biedrība plāno veikt padziļinātu izpēti Grebu pilskalnos un to apkārtnē, lai iegūtu jaunus datus par šīs vietas apdzīvotību aizvēsturē un viduslaikos.
Grebu pilskalns (valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr. 2427) un Grebu Bļodas kalns – pilskalns (valsts nozīmes kultūras piemineklis Nr. 2426) ir divi blakus esoši pilskalni, kas atrodas purvainā apvidū Valmieras novada Dikļu pagastā.
Abi pilskalni ir savrupi kalni ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm[1], kas novietoti stratēģiski un ģeogrāfiski labi nocietinātā vietā, jo no ziemeļu, austrumu un rietumu puses tiem piekļuvi apgrūtina plašais Ozolu purvs, bet no dienvidiem netālu esošais Tīru (Zeltiņu) purvs.
Ģeogrāfiskais novietojums un un abu pilskalnu tuvums pētniekiem 20. un 21. gadsimtā ir ļāvis izteikt ideju, ka Grebu pilskalnos, iespējams, atradusies Metsepoles pils “castrum Mezempol”, kuras atrašanās vietu arheologi un citi pētnieki meklē jau kopš 19. gs. beigām[2], bet tā līdz šim tā arī nav precīzi lokalizēta.
Divu vai vairāku pilskalnu atrašanās blakus parasti liecina par kādu lielāku senatnes centru, tā tas ir gan Gaujas lībiešu zemē, kur Turaidā blakus atrodas Turaidas pilskalns un Kārļa kalns, gan zemgaļu padzīvotajā Upmales zemē (Mežotnes pilskalns un Vīna kalns) un Tērvetē (Tērvetes pilskalns un klosterkalns).
Abus pilskalnus pirmais uzmērīja Ernests Brastiņš un viņš arī pirmais izteicis ideju, ka Grebu pilskalnu vai šo apkārtni varētu saistīt ar iespējamo Metsepoles zemes centru jeb Metsepoles pils “castrum Mezelpo” atrašanās vietu, jo uz dienvidiem no pilskalna ap 1,5 km attālumā ir atradusies vieta ar nosaukumu “Mežmuiža”[3]. Arī pilskalnu pētnieks Juris Urtāns, kurš vairākkārt aprakstījis šos pilskalnus, pieļāvis, ka tieši Grebu pilskalni ir vieta, kur varētu būt atradusies 1226. gada Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes dalīšanas dokumentā[4] minētā lībiešu Metsepoles novada centrālā pils[5].
Grebu pilskalnā 1927. gadā E.Brastiņš apsekošanas laikā konstatējis lielus ķieģeļus ar kuriem bijusi izklāta arī kāda bedre. Ar arheoloģiskām metodēm Grebu pilskalns līdz šim pētīts tikai 1989. gadā, kad pilskalna ziemeļaustrumu daļā nelielu pārbaudes skatrakumu veicis arheologs Juris Urtāns[6]. Izpētes gaitā noskaidrots, ka pilskalna plakumā ir vismaz 1,20 m dziļš pelēcīgs neintensīvs kultūrslānis bez noslāņojumiem. Skatrakumā 30 cm dziļumā atrasti māla apmetuma gabali, bet dziļāk – 80 cm dziļumā – divas ripas keramikas lauskas. Visā kultūrslāņa biezumā tajā konstatētas oglītes un sīki ķieģeļu gabaliņi[7]. Ņemot vērā līdzšinējos atradumus, Grebu pilskalna apdzīvotību šobrīd iespējams datē ar vēlā dzelzs laikmeta beigām un viduslaiku sākuma periodu. Arī Grebu bļodas kalnā – pilskalnā, kas atrodas ap 50 m uz ziemeļrietumiem no Grebu pilskalna, līdz šim vienīgā nelielā arheoloģiskā izpēte notikusi 1989. gadā un to veicis arheologs J.Urtāns[8]. Viņš pilskalna ziemeļu daļā izpētījis divus nelielus skatrakumus. Izpētes gaitā noskaidrots, ka kultūrslānis ir aptuveni velēnas biezumā, bet zem velēnas konstatēts intensīvs ogļu slānis[9]. Izpētes laikā atrasta tikai viena ķieģeļa lauska[10]. Arī E.Brastiņš aprakstot šo pilskalnu[11] norādījis, ka Gerbu Bļodas kalnā mītņu kārta jeb kultūrslānis ir līdz 0,5 m biezs, bet samērā jauns un nesaturīgs[12].
Plašāka informācija Latvijas Arheologu biedrības tīmekļvietnē.
