Mūsdienu pasaules notikumi šodien liek uz barikāžu laiku raudzīties ne tikai kā uz vēstures mācību grāmatu, bet dzīvu piemēru tautas gribai. Janvāra mēnesī Latvijā tiek godināta tautas nevardarbīgā pretošanās pirms 35 gadiem – 1991. gadā.
Arī Ilūkstē 20. janvāra vakarā norisinājās barikāžu atceres pasākums, kura ietvaros Jaunsardzes centra 2. novada trešās nodaļas jaunsargu rindās instruktora Kaspars Kancāna vadībā svinīgi tika uzņemti jauni biedri. Nodot sveicienu bija ieradies Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Līcis.
Šodien, 20. janvārī, par jaunajām jaunsardzes dalībniecēm kļuvušās Evelīna Prihodjko un Juta Smagare stāsta, ka jūtas priecīgas un lepnas, papildinot jaunsargu pulku. Jutu ieinteresējuši brāļa, kurš arī ir jaunsargs, aizrautīgie stāsti par dalību, arī Evelīnas interesi raisījusi citu dalībnieku pieredze, ar ko bērni dalās savā starpā.
Ilūkstes Kultūras un mākslas centra vadītāja Indra Madarniece jauniešiem atgādināja, ko Latvijai nozīmē 1991. gada janvāris, kad notikumu kopums, kurā tauta nostājās par savu valsti, iezīmēja vienu no izšķirošākajiem brīžiem valsts vēsturē. Lai arī Latvija jau bija pasludinājusi neatkarību, pastāvēja reāli draudi, ka Padomju Savienība to varētu atņemt ar militāru spēku. “Barikāžu laiks pierādīja vienu ļoti svarīgu patiesību: valsts aizsardzību veido ne tikai bruņotie spēki, bet visa tauta. Barikādēs stāvēja cilvēki, kuri nezināja, kā viss beigsies, bet vienu šie varonīgie cilvēki saprata – ja viņi tagad atkāpsies, parādīs gļēvumu, tad nākotnes Latvijai būt brīvai, neatkarīgai valstij var nebūt,” stāsta Indra. Tā laika dalībnieku atmiņu kopumu veido ne vien notikumi un sajūtas, bet arī smaržas, garšas. Daudziem ugunskura dūmi asociējas tieši ar barikādēm. Neaizmirsīsim arī par dalībniekiem, kas 1991. g., paliekot mājās, gādāja par tiem, kuri devās uz Rīgu. Tā, piemēram, I. Madarniece bija to vidū, kas cepa maizi, pīrādziņus, gatavoja tēju, ko nosūtīt barikāžu aktīvajiem dalībniekiem, tādēļ jaunsargi tika cienāti ar tikko no krāsns izņemtu maizi un sildošu tēju.
Teksts, foto: Endija Marcinkeviča
Foto: K.Kancāns
