Ogres novada pašvaldības “Gada balva kultūrā 2025” ir augstākais novērtējums kultūras nozarē, tās mērķis ir novērtēt un godināt kultūras personības, kultūras notikumus, kas sekmējuši un attīstījuši kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī veicinājušas Ogres novada atpazīstamību. Pretendentu vērtējumu nominācijās “Gada notikums kultūrā” un “Gada kultūrvieta” veido komisijas un iedzīvotāju balsojuma vērtējums, kas sadalās proporcijās 50% pret 50%. Iedzīvotāju balsojums nodrošina sabiedrības līdzdalību kultūras procesu norisē un lēmumu pieņemšanā.
Aicinām visus Ogres novada iedzīvotājus būt daļai no šī kultūras novērtējuma un nobalsot par vienu no 14 pretendentiem nominācijā GADA NOTIKUMS KULTŪRĀ un vienu no diviem pretendentiem nominācijā GADA KULTŪRVIETA! Jūsu balsojums ir nozīmīgs – tas palīdzēs izcelt tos notikumus un vietas, kas visvairāk iedvesmo un veicina mūsu novada kultūras dzīvi. Piedalieties balsošanā, atbalstiet savus favorītus un ļaujiet viņiem saņemt pelnīto atzinību “Gada balvā kultūrā 2025”!
Aptauja atvērta līdz 10. februārim. Aptauju iespējams aizpildīt ŠEIT
“Gada balva kultūrā 2025” nominācija GADA NOTIKUMS KULTŪRĀ
2025. gada 8. novembrī Ikšķiles pilsētas bibliotēkā norisinājās izcils un daudzslāņains kultūras pasākums, kas vienlaikus iezīmēja vairākus būtiskus notikumus – vietējās kopienas saliedētību un starpiestāžu – Ikšķiles pilsētās bibliotēkas, Ikšķiles Tautas nama un Ikšķiles kultūras biedrības sadarbības spēku. Pasākumu cikls sevī ietvēra izstādes “Latviešu senā grāmata: apkalumi un likteņi” prezentāciju un dokumentālās filmas “Valdis Villerušs. Ikšķiles portretists” pirmizrādi. Izcils trīs kultūras iestāžu sadarbības piemērs Ikšķilē – augstvērtīgs, daudzdimensiāls kultūras notikums.
- Jauktā kora “Grīva” 35 gadu jubilejas koncerts
2025. gada 26. aprīlī koris “Grīva” atzīmēja savu 35. jubilejas gadu ar grandiozu, latvisku koncertu “Dieva dēli, saules meitas”, kas norisinājās Ogres novada Kultūras centrā. Radošās un aizrautīgās diriģentes Evitas Konušas vadītais koris atklāja kora mūziku citā skanējumā un noskaņā, kas klausītājos rosināja latviskā gara klātbūtni. Koncerta īpašie viesi bija dziedātāja Antra Stafecka un Ingars Viļums, ar kuriem korim šajā gadā bija lieliska iespēja piedalīties Antras Stafeckas koncertprogrammā “Manas zemes sirds”, sniedzot sešus koncertus Latvijas skaistākajās pilsētās.
2025. gada 25. maijā Tīnūžu tautas nama bērnu vokālais ansamblis “Tī mažors”, tā vadītāja Anna Rudzīte un komponiste Sintija Šmite skatītājiem un klausītājiem piedāvāja apjomīgu projektu, kas sevī ietvēra skaņu plates un nošu grāmatas “Man ir ģimene” prezentāciju un muzikālā uzveduma pirmizrādi. Pasākumā tika piesaistīta arī profesionāla komanda – režisors, horeogrāfs, mākslinieks, animators un profesionāli mūziķi. Dziesmu ciklā atspoguļotas tradicionālās ģimenes vērtības.
- Laikmetīgās dejas izrāde “Ardievu režīmi”
2025. gada 27. maijā Ogres kultūras centrā skatītājiem bija iespēja baudīt deju studijas TEIXMA radošu, izcilu un pārdomātu laikmetīgās dejas izrādi “Ardievu režīmi”, kurā atspoguļoti latviešu tautas piedzīvojumi un pārdzīvojumi okupācijas režīmā. Izrāde harmoniski apvienoja estētisku dejas valodu ar emocionāli smagu saturu, demonstrējot gan dejotāju, gan horeogrāfu profesionālo līmeni un radošo drosmi.
Ikšķile ir viena no senākajām apdzīvotākajām vietām Latvijā un 2025. gadā tika atzīmēta Ikšķiles 840 gadu jubileja ar vairāku pasākumu ciklu, kas ietvēra koncertu “Veltījums Ikšķiles jubilejai 840” sadarbībā ar Ikšķiles Tautas nama sieviešu vokālo ansambli “Nona” un vīru vokālo ansambli “Tikai tā” Jura Kļaviņa vadībā, Ikšķiles Tautas namā vizuālās mākslas studijas “Rasas krāsas” radošo darbu izstādi “Ikšķile. Lībieši. Gauras” un izstādi “Ikšķile elpo”. Jubilejas norišu kulminācija bija Ikšķiles pilsētas svētki, piedāvājot plašu programmu dažādās vēstures izzināšanas, sporta aktivitātēs un kultūras pasākumu piedāvājumos.
“Garšu sētas” 5 gadu jubilejas pasākums bija pieredze, kas pārsteidza ierastā pasākuma robežas un kļuva par īstu sajūtu ceļojumu. Šajā vakarā terase bija pārtapusi par Tomes mežu – dzīvu, elpojošu un noslēpumainu. Notikums, kurā satikās cilvēki un sajūtas. Šī jubileja bija ne tikai atskats uz 5 radošiem un darbīgiem gadiem, bet arī apliecinājums “Garšu sētas” spējai radīt unikālus, emocionāli piesātinātus, radošus un profesionāli īstenotus notikumus.
2025. gada 1. februārī Suntažu kultūras namā norisinājās horeogrāfes, deju kolektīva vadītājas un skolotājas Skaidrītes Andževas radošā darba vakars – koncerts “Blakus esamība dejai”. Koncertā tika izdejotas S. Andževas radītās dejas, atspoguļojot viņas ilggadējo ieguldījumu latviešu skatuviskās tautas dejas attīstībā, pedagoģijā un deju kolektīvu darbā Ogres novadā. Koncerts kļuva par radošu kopsavilkumu vairāku paaudžu dejotāju pieredzei un kopīgai piederībai dejai.
2025. gada 10. maijā jauktais koris “Lāčplēsis” ar 160 gadu jubilejas koncertu “Es mīlu dzīvi skaisto” Lielvārdes kultūras namā ne vien godināja vienu no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem amatiermākslas kolektīviem Latvijā, bet arī spilgti atgādināja par kora kultūras nepārtrauktību, spēju attīstīties un vienot sabiedrību cauri paaudzēm. Jubilejas koncerta pirmā daļa bija veltījums likteņupei Daugavai, bet otrā daļa jubilāram Uldim Stabulniekam. Koncerta īpašais viesis bija Daumants Kalniņš.
- VII Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē
VII Starptautiskajā Operetes festivālā Ikšķilē, kas norisinājās no 10.-16. augustam, klausītājus priecēja spožu mākslinieku plejāde vairāku dienu garumā. Ikšķiles evaņģēliski luteriskajā baznīcā noritēja jauno solistu un mūziķu koncerts “Prelūdija”, savukārt Ikšķiles Tautas namā viesojās džeza ansamblis PETER SARIK TRIO no Ungārijas. Festivāla GALĀ koncerts Ikšķiles estrādē operetes mākslas baudītājiem sagādāja jaunas un īpašas iepazīšanās ar žanra izcilībām. Šogad pirmo reizi Ikšķilē uzstājās solisti no Budapeštas Valsts Operetes teātra, Cīrihes operteātra, kā arī mākslinieki no Lietuvas un Latvijas. Vakara noslēgumā festivālam bija raksturīgais valšu vakars, kurā ikviens apmeklētājs varēja griezties dejas virpulī.
- Izstāde “Ogres rītausma”
Izstāde “Ogres rītausma”, ko organizēja Ogres attīstības biedrība un kas bija skatāma no 8. augusta līdz 23. novembrim Ogres vēstures un mākslas muzejā, ir nozīmīgs 2025. gada notikums Ogres novada kultūrā. Izstāde veicina interesi par vēsturiskajiem žogu stabiem, kas ir būtisks Ogres kultūras mantojuma elements, tas ir lielisks piemērs, kā kultūras pasākums var apvienot vēsturi, mākslu, sabiedrību un ilgtspējību, padarot to par nozīmīgu notikumu Ogres novada kultūras ainavā 2025. gadā. Izstādē atklātais ir potenciāls jaunai Ogres unikalitātes zīmei.
- Koncertuzvedums “…Kā zvaigzne. Emīlam Dārziņam – 150”
2025. gada 9. novembrī Ogres mūzikas biedrība sadarbībā ar Ogres novada Kultūras centru rīkoja koncertuzvedumu “…Kā zvaigzne. Emīlam Dārziņam – 150”. Koncertuzvedums bija augstvērtīgs kultūras notikums, godinot izcilo latviešu kora un solo dziesmu komponistu Emīlu Dārziņu 150. jubilejā. Pasākumā piedalījās vairāk kā 400 Ogres novada koristu, vīru kori no Rīgas un Rēzeknes, kā arī Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solists Raimonds Bramanis un LNOB klavieru trio – Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilze Ozoliņa (klavieres), kā arī Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, kurš savienoja komponista liriskā personāža izjūtas un vērojumus ar mūziku. Koncerta režisore un scenārija autore Inese Mičule, mākslinieciskā vadītāja un idejas autore Aira Birziņa.
- Pūtēju orķestra “Horizonts” 70 gadu jubilejas koncerts
2025. gada 15. novembrī Ogres novada Kultūras centrā savu 70 gadu jubilejas koncertu “ALL’ORIZZONTE!” sniedza pūtēju orķestris “Horizonts”. Šis koncerts atspoguļoja visu orķestra vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Tika godināti bijušie diriģenti, atskaņoti jaudīgākie un skaistākie 70 gadu griezumā spēlētākie skaņdarbi, kā arī atskaņoti pirmatskaņojumi. Koncerts atgādināja skatītājiem, ka mūzika, kas plūst no instrumentiem, ir tikpat skaista kā tā, kas tiek izdziedāta ar balsi.
- Izstāde “Saiva krāsu virpulī”
Tautas lietišķās mākslas studijas “Saiva” 65 gadu jubilejas izstāde “Saiva krāsu virpulī” bija apskatāma no 1. novembra līdz 4. janvārim Ogres novada kultūras centra izstāžu zālē. Apvienojot tradīcijās balstītu meistarību un radošu skatījumu uz mūsdienu tekstilmākslu, “Saivas” audējas piedāvāja iepazīties ar radītiem tērpiem, aksesuāriem un tekstilizstrādājumiem dažādu krāsu un faktūru veikumā. Izstāde parādīja galveno tautas lietišķās mākslas studijas “Saiva” darbības virzienu, tradīcijas un vērtības.
Vidējās paaudzes deju kolektīva “Lāčplēsis” 60 gadu jubilejas koncerts norisinājās 2025. gada 1. novembrī Lielvārdes Kultūras namā kā spilgts profesionāli augstvērtīgs un emocionāli piesātināts notikums, kas būtiski bagātināja kultūras dzīvi un apliecināja latviešu skatuviskās dejas ilgtspēju mūsdienu kultūras vidē. Koncertam tika rūpīgi izveidots vienots stāsts par kolektīva izveidi un attīstību 60 gadu garumā. Jubilejas gada ietvaros tika radīta kolektīva vēsturei veltīta izstāde, kas tapusi ar Ogres novada pašvaldības projektu “R.A.D.I. – Ogres novadam” atbalstu. Izstāde atklāj daudzveidīgo un bagāto mantojumu – fotogrāfijas, afišas, tērpi, kas liecina par kolektīva darbību no 1965. gada līdz mūsdienām.
“Gada balva kultūrā 2025” nominācija GADA KULTŪRVIETA
- “Tomes Laši”
“Tomes Laši” ir kļuvusi par nozīmīgu kultūrvietu un kopienas centru Tomes pagastā, kas aktīvi veicina vietējās kultūras dzīves attīstību un sabiedrības līdzdalību. Šeit satiekas dažādas paaudzes, idejas un radošas iniciatīvas. Biedrība organizē pasākumus, kas ir pieejami plašam sabiedrības lokam. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vietējās identitātes stiprināšanai, izceļot Tomes vēsturi, tradīcijas un darba vērtības, kā arī radot mūsdienīgu un iekļaujošu kultūras piedāvājumu. Biedrība pašfinansējot rīko divus lielus pasākumus Tomes pagastā – 18. novembris Tomē un Ziemassvētku Tomes pagasta egles iedegšana. Biedrības nopelns ir neformālas kultūrtelpas attīstīšana laukos.
- Ogresgrīvas pusmuiža
Ogresgrīvas pusmuižas telpās un pagalmā noris kultūras procesi gan profesionāliem māksliniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Mākslinieku darbnīcas un atvērtie pasākumi veicina jaunradi, starpdisciplināru sadarbību un dialogu starp dažādām paaudzēs un auditorijām. Šī vieta ne tikai demonstrē mākslu, bet arī ļauj sabiedrībai aktīvi piedalīties tās tapšanā. Regulāri tiek rīkoti vietējo amatnieku un mājražotāju tirdziņi. Ogresgrīvas pusmuiža ir vieta, kur kultūra tiek veidota kā process, nevis vienreizējs notikums.
Informāciju sagatavoja Ogres novada Kultūras un tūrisma pārvalde
