Valsts kontroles veiktā revīzija liecina, ka Latvijā no vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600, taču līdz šim renovēti vien aptuveni 4 %. Savlaicīga ēku atjaunošana ļautu būtiski samazināt izdevumus par siltumenerģiju un uzlabot dzīves kvalitāti, tomēr revīzijā konstatēts, ka renovācijas izmaksu straujais kāpums un nepietiekams finansējums bieži kavē lēmumu pieņemšanu pat motivētu iedzīvotāju vidū.
Veiktā revīzija liecina, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nereti ir pasīvi renovācijas procesa dalībnieki, kuriem trūkst informācijas par izmaksu struktūru, pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu. Šāda situācija palielina risku, ka renovācijas process netiek īstenots pietiekami efektīvi.
Konstatētas būtiskas renovācijas izmaksu atšķirības starp dažādiem reģioniem – atsevišķos gadījumos tās atšķiras pat divkārt. Tas apliecina nepieciešamību pēc rūpīgas izmaksu kontroles un pārskatāmiem lēmumiem.
Tāpat revīzijā secināts, ka aptuveni 45 % gadījumu pēc renovācijas kopējie mājsaimniecību maksājumi ir palielinājušies, jo siltumenerģijas ietaupījums nav pilnībā kompensējis kredītsaistības. Tas uzsver nepieciešamību jau projekta plānošanas posmā veikt precīzus finanšu aprēķinus un izvērtēt ilgtermiņa ietekmi uz mājsaimniecību budžetu. Vienlaikus būtiska ir arī būvdarbu kvalitātes uzraudzība, lai nodrošinātu paredzēto energoefektivitātes ieguvumu sasniegšanu.
Renovācijas process ietver vairākus secīgus posmus, kuru uzsākšana parasti balstās uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu. Valsts kontrole rekomendē nepaļauties tikai uz apsaimniekotāju sniegto informāciju, bet piesaistīt profesionālus projektu vadītājus, kas spēj nodrošināt interešu līdzsvaru starp iedzīvotājiem, finansētājiem un būvniecības nozares pārstāvjiem. Procesa atvieglošanai pieejami arī Ekonomikas ministrijas izstrādātie tipveida projekti, kā arī ALTUM kalkulators, kas ļauj prognozēt atbalsta apmēru un plānot maksājumus.
Finansiālais atbalsts daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai galvenokārt tiek nodrošināts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. No 2026. gada paredzēta Sociālā klimata fonda darbības uzsākšana, kas sniegs iespēju noteiktām mājsaimniecību grupām saņemt ievērojamu, tostarp līdz pat 100 %, atbalstu.
Daudzdzīvokļu ēku renovācija veicina ne tikai energoresursu patēriņa samazinājumu, bet arī dzīves kvalitātes uzlabošanu un ēku tehniskā stāvokļa sakārtošanu ilgtermiņā. Savlaicīga un pārdomāta iesaiste renovācijas procesos ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai dzīvojamā fonda attīstībai.
Plašāka informācija ŠEIT
Raksts sagatavots, izmantojot Latvijas Republikas Valsts kontroles mājas lapā pieejamo informāciju
