Šis gads Limbažos paies īpašā zīmē – bibliotēka Limbažos svin savu 140. jubileju. Tas nav tikai stāsts par tūkstošiem grāmatu sējumu, bet gan par cilvēku neatlaidību, drosmi un vēlmi pēc gaismas, kas aizsākās laikā, kad latviešu nacionālā pašapziņa vēl tikai veidojās.
Bibliotēkas pirmsākumi Limbažos meklējami 1884. gadā, cieši saistoties ar Limbažu Saviesīgās biedrības dibināšanu. Jau pirmajā Zinību komisijas sēdē 1884. gadā tika pieņemts tālredzīgs lēmums par laikrakstu pasūtīšanu biedrības lasāmgaldam. Interesanti, ka biedrības protokoli liecina par īpašu rūpību – tika gādāts par speciālām mapēm, lai neviens laikraksta eksemplārs neietu zudumā. Šie pirmie soļi nebija tikai vēlme pēc izklaides, Zinību komisijas uzdevumos ietilpa arī “jautājumu izskaidrošanas vakaru” un priekšlasījumu organizēšana.
Izšķirošs pagrieziens bibliotēkas vēsturē notika 1886. gada 3. martā. Pēc Limbažu Saviesīgās biedrības goda biedra, komponista Baumaņu Kārļa ierosinājuma tika nolemts oficiāli dibināt biedrības bibliotēku. Viņš ne tikai rosināja ideju, bet pats ielika tās pamatus, dāvinādams 300 grāmatas no sava personīgā krājuma latviešu, krievu un vācu valodā. Starp šiem dārgumiem bija arī 1859. gada Viktora Igo darbu izdevums, kas kā vērtīga relikvija mūsu fondos glabājas vēl šodien.
Bibliotēkas vēsture atspoguļo visus mūsu valsts vēstures līkločus. Interesanti, ka 1903. gadā bibliotēkai bija vien 21 lasītājs, arī grāmatu skaits bija neliels. 1934. gadā krājums jau sasniedza 2025 vienības. Toreiz limbažnieku vidū pieprasītākā lasāmviela bija Pāvila Rozīša romāns “Valmieras puikas”.
Bibliotēka ir pārdzīvojusi okupācijas, nosaukumu maiņas un pārvākšanos no vienas ēkas uz otru. No vēsturiskā biedrības nama Baumaņu Kārļa laukumā līdz telpām Jūras ielā un Rīgas ielā 9, bet Kopš 2015. gada bibliotēka mājo mūsdienīgās telpās, kas kļuvušas par Limbažu pilsētas “Gaismas pili” Parka ielā 23 un tās nosaukums ir Limbažu novada Galvenā bibliotēka (LNGB).
Visu šo gadu mēs aicinām lasītājus doties kopīgā vēstures ceļojumā. Katru mēnesi sociālo tīklu ierakstos atklāsim jaunas šķautnes. Īpaša uzmanība tiks veltīta Baumaņu Kārlim – personībai, kurš bijis bibliotēkas pamatlicējs; palūkosimies, kāda pasaule un Latvija izskatījās pirms 140 gadiem; izsekosim bibliotēkas “ceļojumam” pa pilsētas ēkām; analizēsim, kā mainījušies bibliotēkas pakalpojumi – kā no klusas lasītavas ar ierobežotu piekļuvi esam kļuvuši par vietu ar brīvpieejas fondiem, internetu un digitālajām datubāzēm; vasaras mēnešus veltīsim mūsu lielākajai vērtībai – tiem cilvēkiem, kuri šodien sagaida lasītājus; godināsim bibliotēkas vadītājus, kuri cauri gadu desmitiem un varu maiņām spējuši saglabāt krājumu un iedvesmot darbiniekus; atcerēsimies, kā gadu gaitā bibliotēkā svinēti svētki; izšķirstīsim bibliotēkas viesu grāmatas, kurās savus vēlējumus atstājuši rakstnieki, mākslinieki un valstsvīri. Jubilejas gadu noslēgsim ar svētku vēlējumiem un skatu nākotnē, apkopojot darbinieku un lasītāju sapņus par nākamajām desmitgadēm.
Aicinām ikvienu limbažnieku būt daļai no šī svētku gada – nāciet, lasiet un veidojiet vēsturi kopā ar mums!
LNGB galvenā bibliotekāre (novadpētniecība)
Vita Miķelsone
