Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka šis gads iesācies traģiski. Lai gan ugunsgrēku skaits saglabājas aizvadītā gada līmenī, to sekas ir daudz traģiskākas – 18 dienu laikā ugunsgrēkos gājuši bojā deviņi cilvēki, cietuši 36, bet izglābti 78 cilvēki.
Saglabājoties zemai gaisa temperatūrai, iedzīvotāji meklē veidus, kā sasildīties – pastiprināti kurina apkures ierīces, ieslēdz elektriskos sildītājus. Šajā laikā VUGD novēro, ka pieaug nepareizu un bojātu apkures ierīču lietošanas izraisītu ugunsgrēku skaits.
Jāapzinās, ka ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par sava mājokļa drošību. Ugunsgrēki, kas saistīti ar mājokļa apsildi, var radīt smagas sekas – apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, kā arī nodarīt būtiskus zaudējumus īpašumam.
VUGD pieredze liecina, ka biežākās kļūdas, kuras cilvēki pieļauj kurinot apkures ierīces, ir:
- Apkures krāsns pārkurināšana – tā rezultātā krāsnī esošās mikroplaisas var palielināties un pa tām karstums un dzirksteles nokļūst uz ēkas konstrukcijām un tās aizdedzina. Siltumiedarbības rezultātā var arī aizdegties krāsns tuvumā esošie priekšmeti. Apkures ierīci drošāk ir iekurināt biežāk nevis vairāk!
- Neaizvērtas apkures ierīces durtiņas – tā rezultātā dzirksteles un oglītes izkrīt no krāsns un var aizdedzināt grīdu vai priekšmetus, kas novietotas pie krāsns durvīm.
- Karstu pelnu iebēršana kartona kastē vai plastmasas spainī un to novietošana skapītī, verandā vai uz lieveņa. Šādi pelni turpina izdalīt karstumu, kas aizdedzina trauku un jau tālāk izraisa plašāku ugunsgrēku.
- Drēbes un apavus žāvē uz apkures krāsns vai elektriskā sildītāja – no krāsns izdaloties pietiekamam karstumam vai izkļūstot dzirkstelēm, šie priekšmeti var aizdegties.
- Degtspējīgu priekšmetu novietošana uz apkures ierīces vai tās tuvumā. Jāapzinās, ka drēbes, malka, dvielis, plastmasas trauki, avīzes var aizdegties ne tikai nonākot tiešā saskarē ar uguns liesmu, bet arī no karstuma, ko dod tuvumā esošā apkures ierīce.
- Apkures ierīces iekurināšana ar degvielu vai degšķidrumu, kas var izraisīt uzliesmojumu un tādējādi izraisīt apdegumus un arī ugunsgrēku.
Līdzās tam šajā aukstajā laikā ugunsdzēsēji glābēji ikdienu dodas uz vairākiem sodrēju degšanas gadījumiem dūmvados, kas liecina par to, ka iedzīvotāji pirms apkures sezonas sākuma nav iztīrījuši sava mājokļa dūmvadus vai arī apkures ierīcē ir kurinājuši atkritumus un citus apkurei nepiemērotus materiālus, kā rezultātā uz dūmvada sienām strauji izveidojās jauna sodrēju kārta. Degoši sodrēji bojā dūmvadu, veicina mikroplaisu veidošanos, kā rezultātā var aizdegties ēkas starpstāvu pārsegums vai jumta konstrukcijas.
Ugunsdzēsēji glābēji aicina tos iedzīvotājus, kuru vecākiem vai citiem tuviniekiem ir malkas apkures krāsns, pārrunāt pareizu un drošu apkures ierīču lietošanu, jo nereti tieši ieradumi, kas veidojušies gadiem, bet nav savienojami ar pareizu apkures ierīču lietošanu, ir iemesls ugunsgrēka.
VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju būt īpaši atbildīgam un piesardzīgam, apsildot mājokli – regulāri pārbaudīt un pareizi lietot apkures ierīces, neturēt degtspējīgus priekšmetus to tuvumā, nepārkurināt krāsnis un tās durtiņas cieši aizvērt, kā arī laikus iztīrīt dūmvadus. Katra neuzmanība var maksāt ļoti dārgi – apdraudēt veselību, dzīvību un mājas drošību, tādēļ parūpējieties par savu un līdzcilvēku drošību jau šodien.
Ja izceļas ugunsgrēks, par to savlaicīgi brīdinās darbspējīgs dūmu detektors!
Savukārt, ja nelaime tomēr notikusi, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu doties palīgā!
