Valsts noteiktais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms 2026. gadā samazina Mārupes novada pašvaldības budžetu par vairāk nekā 21 miljonu eiro.
28. janvārī ar Mārupes novada pašvaldības domes deputātu lēmumu apstiprināts pašvaldības 2026. gada budžets, kurā galvenie ieguldījumi paredzēti izglītībai, drošībai un mūsdienīgas infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtus dzīves, darba un attīstības apstākļus.
Valsts budžeta 2026. gadam noteiktās prioritātes – drošība, demogrāfija un izglītība – sasaucas ar Mārupes novada kā strauji augošas un ekonomiski aktīvas Pierīgas pašvaldības attīstības vajadzībām. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, īpaši jaunu ģimeņu īpatsvaram, un saglabājoties stabilai uzņēmējdarbības videi, pašvaldības dome līdzās valsts noteiktajām prioritātēm par būtiskiem vietējās attīstības virzieniem izvirza arī civilo aizsardzību un digitalizāciju, veidojot ilgtspējīgu, drošu un mūsdienīgu pamatu Mārupes novada turpmākai izaugsmei.
 |
Mārupes novada pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi plānoti 141 450 191 eiro apmērā, kas ir par 17 473 230 eiro vairāk nekā 2025. gadā. No tiem pamatbudžeta jeb kārtējā gada ieņēmumi veido 124 719 706 eiro , un naudas līdzekļu atlikums uz gada sākumu ir 16 730 485 eiro.
Budžets ir sabalansēts – kopējie izdevumi plānoti 141 450 191 eiro apmērā, tostarp pamatbudžeta izdevumi jeb kārtējā gada izdevumi plānoti 137 580 937 eiro apmērā un aizņēmumu pamatsummu atmaksa 3 869 254 eiro apmērā.
Lielākā budžeta daļa – 65,6 miljoni jeb 47,67 % no kopējiem budžeta izdevumiem – paredzēti izglītības nozarei. No tiem 6 339 094 eiro tiks ieguldīti pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Tīrainē, materiāltehniskās bāzes iegādei un teritorijas labiekārtošanai.
Pašvaldība par 100 eiro mēnesī palielinājusi piemaksu par vienu slodzi visu novada pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem.
Šajā gadā vairāk nekā 12 miljoni eiro paredzēti ielu un ceļu būvniecībai un uzturēšanai, tostarp veloinfrastruktūras attīstībai. Papildus 1,48 miljoni tiks novirzīti inženiertehniskās infrastruktūras attīstībai, nodrošinot gan jaunu objektu izbūvi, gan esošās infrastruktūras pilnveidi visā novadā.
Atpūtai, kultūrai un sportam šajā gadā paredzēti 7,3 miljoni eiro jeb 5,29 % no budžeta apjoma. No tiem 68 000 eiro paredzēti vienota koncepta izstrādei vairākām sporta infrastruktūras iecerēm novadā. Šogad ieplānota multifunkcionāla sporta laukuma būvniecība Sniķeru ielā Mārupē, aktīvās atpūtas parka būvniecība Piņķos, kā arī jaunas kultūrvietas izveide bibliotēkas dārzā Piņķos. Lai attīstītu kultūras piedāvājumu novadā, paredzēts finansējums ekspertu piesaistei vietas izvēlei un koncepta izstrādei multifunkcionāla kultūrizglītības centra izveidei Mārupes pagastā.
4,5 miljoni eiro jeb 3,30 % no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem plānoti vides aizsardzībai. Izdevumi paredzēti vides uzlabošanas un uzturēšanas pasākumu veikšanai, kā arī meliorācijas un polderu sistēmu uzturēšanai.
“Mārupes novada iedzīvotāju samaksāto nodokļu apjoms ar katru gadu pieaug, taču pašvaldības rīcībā paliek būtiski mazāk līdzekļu, nekā tas būtu nepieciešams strauji augošam novadam. Plānojot budžetu, mums bija jāpieņem lēmumi, koncentrējoties uz to, kas novada iedzīvotājiem ikdienā ir svarīgākais. Tādēļ 2026. gada budžetā apzināti stiprinām izglītību kā pamatu nākotnei, vienlaikus ieguldot drošībā, civilajā aizsardzībā un iedzīvotāju ikdienai būtiskā infrastruktūrā, kas ļaus nodrošināt sabalansētu attīstību visās novada apkaimēs,” pauž Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem 2026. gadā Mārupes novada pašvaldības plānotās iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF) sasniegs 21 386 958 eiro, kas veido 25,31 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānotajiem ieņēmumiem un ir par 1 615 619 eiro vairāk nekā 2025. gadā. Pērn šīs iemaksas procentuāli bija 16,7 % no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
“Plānotās iemaksas apjoms nozīmē, ka no Mārupes novada pašvaldības rīcībā esošajiem finanšu resursiem 2026. gadā tiek izņemts vairāk nekā 21 miljons eiro. Šāds finanšu slogs būtiski ierobežo pašvaldības spēju finansēt iedzīvotājiem stratēģiski nozīmīgus attīstības projektus, kā arī tieši ietekmē pašvaldības iespējas savlaicīgi risināt izglītības infrastruktūras deficītu, tostarp nodrošināt atbilstošas būves vidusskolas posma īstenošanai Tīrainē un Jaunmārupē, kā arī kavē sporta infrastruktūras izbūvi pie Babītes vidusskolas un citu iedzīvotājiem būtisku investīciju objektu realizāciju. Mārupes novada pašvaldības iemaksas PFIF ir procentuāli vislielākās, salīdzinot ar pārējām Latvijas pašvaldībām, kas veic iemaksas fondā, radot nesamērīgu un neproporcionālu finanšu slogu. Vēlos norādīt, ka spēkā esošais PFIF modelis ir novecojis un funkcionāli sevi izsmēlis, un sistemātiski kavē gan atsevišķu pašvaldību attīstību, gan sabalansētu reģionālo izaugsmi Latvijā kopumā,” norāda A. Osītis.
