Jelgavā atklās izstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”

“Šajā izstādē mēs runājam par sešām pilsētām – Rēzekni, Gulbeni, Bausku, Jelgavu, Valmieru un Rīgu. Katrai ir savs stāsts, taču ikvienā no tām divu totalitāro lielvaru karadarbība 1944. gada griezumā rezultējās ar neatgriezeniski iznīcinātu vēsturisko apbūvi un kultūrvēsturisko mantojumu. Mūsu pamatmērķis bija parādīt izmaiņas pilsētu ainavā, un šajā gadījumā fotogrāfijas “toreiz un tagad” ar vietu un notikumu anotācijām ir spilgtākās liecības traģiskajiem notikumiem,” stāsta viens no izstādes veidotājiem Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis, uzsverot: izstāde vēsta par kara postošo ietekmi arī pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā un akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.

Vēsturnieks atzīst: Jelgava ir viens no zīmīgākajiem piemēriem, kad lielvaru kara spēles notiek uz civiliedzīvotāju un vēsturiskās pilsētu ainavas rēķina. Skaidrojot posta apstākļus, vēsturnieks norāda: “Frontes līnija 1944. gada vasarā atkal strauji tuvojās pilsētai, un 24. jūlijā notika pirmie padomju aviācijas uzlidojumi, kas ievadīja cīņas par Jelgavu un tās arhitektūras bojāeju kara ugunīs. Kad uzbrukumu rezultātā PSRS karaspēkam izdevās ar nelielām kaujām sagrābt Šauļus un Jonišķus Lietuvā, 27. jūlijā Jelgava kļuva par nākamo mērķi ceļā uz Baltijas jūru un vācu karaspēka grupas “Ziemeļi” ielenkšanu. Nākamo desmit dienu laikā pilsēta kļuva par sīvu kauju lauku. Pasludināta par pilsētu – cietoksni, kas jāaizstāv ar visiem rīcībā esošajiem spēkiem, sākotnēji piedzīvoja padomju bumbvedēju un iznīcinātāju uzlidojumus militāri stratēģiskajiem mērķiem – dzelzceļa stacijai, stacijas ēkai, sliežu ceļiem, gaisa tiltam pār dzelzceļu un Jelgavas aerodromam. Turpinājumā Sarkanās armijas un Vācijas bruņoto spēku pretestība tikai eskalējās – vieni aizstāvējās, otri uzbruka, abas puses izmantoja tankus, smago artilēriju un mīnmetējus –, un kara sagrautās teritorijas vērsās plašumā. Pilsētai trīs reizes divu nedēļu laikā mainījās saimnieks, kas Jelgavas iznīcināšanu padara par īpaši traģisku stāstu ne vien Latvijas, bet arī plašāka reģiona kontekstā.”

“Jelgavas gadījumā mēs varētu veidot pat vairākas atsevišķas izstādes, jo īsā laika posmā bojā gāja 90 procenti pilsētas arhitektūras. Pārskatot izstādē apkopotos attēlus, šķiet, ka kādreizējās Zemgales pērles iedzīvotājs tagad pilsētu nemaz nepazītu,” tā J.Tomaševskis, kā piemēru minot Jelgavas vēsturisko tirgus laukumu ar augstvērtīgo apbūvi – Kurzemes jeb Cēra viesnīcu un rātsnamu. “Izstādē izmantotajā vēsturiskajā fotogrāfijā varam redzēt tirgus laukumu Jelgavā, kas tolaik fotografēts no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa. Savukārt mūsdienās šis pats rakurss mums atklājas jau ar tipiskām padomju laika blokmājām, mainītu satiksmes tīklu un centrālo Hercoga Jēkaba laukumu,” piemēru min vēsturnieks. Tāpat izstādē atspoguļoti vēsturiskie un mūsdienu laika skati no pilsētas ūdenstorņa, un šajā gadījumā iespējams novērtēt, kāds posts nodarīts pilsētas baznīcām.

Uzzināt vairāk par Otrā pasaules kara visvairāk skartajām Latvijas pilsētām iedzīvotāji var izstādē līdz 18. augustam. Savukārt izstādes atklāšanas dienā – 25. jūlijā pulksten 15.30 – ikviens aicināts uz Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kur notiks saruna “1944. – kara lauzums Latvijas pilsētsainavā: Jelgavas piemērs”. Pasākuma gaitā viesi caur fotoliecībām varēs iepazīties ar zudušo Jelgavu pirms Otrā pasaules kara, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins vēstīs par Jelgavu PSRS–Vācijas karaspēku sadursmi 1944. gada jūlijā un augustā, vēsturnieks Edgars Umbraško atklās Jelgavas lomu padomju kinofilmas “Lielais lūzums” uzņemšanā, bet pilsētas gide Signe Lūsiņa pievērsīsies 1944. gada jūlija notikumiem laikabiedru atmiņās un dzīvesstāstos. Tāpat dalīties atmiņās tiks aicināti pasākuma dalībnieki, kas bijuši liecinieki traģiskajiem notikumiem. Dalība pasākumā – bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās.

Jāpiebilst, ka izstādes autori ir vēsturnieki Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks V.Kuzmins, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks J.Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore – muzeoloģe Ineta Zelča-Sīmansone.

Izstādes atklāšanu un diskusiju organizē Latvijas Universitātes īstenotais Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību.