Ventspils valstspilsētas pašvaldības kapsētu… – Latvijas Vēstnesis

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi
Nr. 15

Ventspilī 2024. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 13, 3. §)

Ventspils valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un
uzturēšanas saistošie noteikumi

PRECIZĒTI
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 25. jūlija sēdē (prot. Nr. 14; 22. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
44. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek uzturētas Ventspils
valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētas, nosakot kapsētu
valdītāja un apsaimniekotāja pienākumus, kapavietu ierādīšanas, kopšanas un
uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. atļauja par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu – atļauja, kuru izdod
kapsētu apsaimniekotājs kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai;

2.2. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas
kapavietas;

2.3. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai
citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā netiek veikti jauni apbedījumi,
apbedīšana notiek tikai iepriekš izveidotās ģimenes kapu vietās;

2.5. kapavieta – noteikta kapsētas teritorijas daļa, kurā apbedī mirušo vai
urnu, un kuru ierāda kapsētas pārzinis;

2.6. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales,
žodziņš, klājums, soli, piemineklis, piemiņas plāksne u.c. vides elementi;

2.7. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kura faktiski veic kapavietas
uzturēšanu;

2.8. kapliča – ēka mirušo cilvēku novietošanai pirms apbedīšanas un bēru
ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.9. kapsēta – pašvaldības noteikta teritorija, kas paredzēta mirušo vai urnu
apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūvei;

2.10. kapsētu apsaimniekotājs – juridiska persona, ar kuru pašvaldība
noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu, kura pilda šajos saistošajos
noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo saistošo noteikumu ievērošanu;

2.11. kapsētas pārzinis – kapsētu apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda
šajos saistošajos noteikumos paredzētos kapsētas pārziņa pienākumus;

2.12. kapsētu valdītājs – Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde
“Ventspils Komunālā pārvalde”;

2.13. kapu grāmata – kapu orientieris jeb reģistrs, kurā norāda apbedījuma
rajonu, rindu un vietu;

2.14. mirušo reģistrācijas grāmata – reģistrs, kurā norāda personas miršanas
datumu, apbedīšanas datumu, personu, kas veikusi apbedīšanu, miršanas apliecības
numuru, pilsētas kapus, kuros mirušais apbedīts un kapavietas uzturētāju;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana
virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Kapsētu īpašnieks Ventspils valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir
pašvaldība.

4. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina
atbilstoši teritorijas plānojumam.

5. Ventspilī ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas
statusu nosaka vai maina ar pašvaldības domes lēmumu.

6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi
pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto
piederīgo un pašvaldības teritorijā mirušo bezpiederīgo un neidentificēto
cilvēku apbedīšanai.

7. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz
mirušā piederīgā motivēta iesnieguma pamata un kapsētas apsaimniekotāja
saskaņojumu.

8. Iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no
tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

9. Ja kapsēta vai tās daļa tiek slēgta, apbedīšana attiecīgajā teritorijā
tiek pārtraukta. Informācija par kapsētu vai tās daļas slēgšanu publicējama
oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, vietējā laikrakstā un pašvaldības
oficiālajā tīmekļa vietnē www.ventspils.lv vismaz vienu gadu iepriekš.

10. Kara laika pārapbedījumu koncentrēšana, apglabājot esošajās kapsētās no
citām Latvijas administratīvajām teritorijām ievestu karu laikos kritušo vai
bojā gājušo mirstīgās atliekas, nav atļauta.

II. Kapsētu darba režīms

11. Kapsētas atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.
Kapsētās apbedījumi netiek veikti svētdienās, pirmdienās un valsts svētku
dienās. Īpašos gadījumos mirušā apbedīšana pieļaujama citā laikā, iepriekš
saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju.

12. Mežu kapu kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem Meža kapu kapličā katru
darba dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 16.00. Informāciju par kapsētas pārziņa
pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs ievieto
kapsētas apsaimniekotāja mājas lapā un izvieto informācijas stendos attiecīgajā
kapsētā.

III. Kapsētu kārtības noteikumi

13. Kapsētu apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās
jāizturas godbijīgi un klusi. Kapsētu apmeklētājiem jāievēro šie saistošie
noteikumi.

14. Kapsētās aizliegts:

14.1. veikt dzīvnieku apbedījumus;

14.2. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

14.2.1. gadījumos, kad ir saņemta kapsētu apsaimniekotāja atļauja;

14.2.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kapsētas apsaimniekošanai un
uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

14.3. veikt apbedīšanu un sniegt apbedīšanas pakalpojumus bez saskaņošanas ar
kapsētu apsaimniekotāju;

14.4. iegūt smiltis un zemi;

14.5. novietot soliņus ejās un ārpus kapavietas.

IV. Kapsētu valdītāja un apsaimniekotāja pienākumi

15. Kapsētu valdītājs nodrošina:

15.1. iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, nožogojumu, solu, aku,
ūdens sūkņu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku
kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

15.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām
kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

15.3. plānošanu jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanas un/vai esošo kapsētu
paplašināšanas apbedījumu veikšanai.

16. Kapsētu apsaimniekotājs nodrošina:

16.1. kapu grāmatas reģistra vešanu;

16.2. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

16.3. kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

16.4. kapsētu kapliču uzturēšanu un remontu;

16.5. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs
informācijas pieejamību;

16.6. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu
ievērošanu.

17. Kapsētu apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir
atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu.

V. Kapavietas piešķiršanas kārtība

18. Lai saņemtu kapavietu, persona iesniedz kapsētu apsaimniekotājam:

18.1. iesniegumu par kapavietas ierādīšanu;

18.2. dzimtsarakstu nodaļas vai citas kompetentas institūcijas izsniegtu
miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

19. Kapsētu apsaimniekotājs lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par
atteikumu piešķirt kapavietu pieņem vienas darba dienas laikā.

20. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu, pamatojoties uz kapsētu
apsaimniekotāja pieņemto lēmumu.

VI. Kapavietas kopšana un uzturēšana

21. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

21.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu: novākt bojātos
ziedus, bēru ceremonijas vainagus, nolīdzināt grunti kapa kopai;

21.2. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju;

21.3. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu, ja tāds ir, līdz 0,7 m
augstumam;

21.4. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās
novietotajos konteineros.

22. Kapavietas aprīkojums uzstādāms tikai ierādītajās kapavietas laukuma
robežās, ievērojot kapavietu rindu līnijas un ievērojot šo saistošo noteikumu
prasības.

23. Kapavietas aprīkojuma uzstādīšana veicama saskaņā ar kapsētas pārziņa
izsniegto atļauju par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu.

24. Kapu aprīkojuma uzstādīšanas darbu veicējam ir pienākums viena mēneša
laikā no atļaujas par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas izsniegšanas brīža,
uzstādīt kapa vietas aprīkojumu un saņemt no kapsētas pārziņa saskaņojumu par tā
izpildījumu.

25. Uzturot kapavietu, aizliegts:

25.1. patvaļīgi aizņemt kapavietu un palielināt ierādītās kapavietas robežas;

25.2. kapavietās stādīt kokus, kā arī augstus (maksimums līdz 0,7 m
augstumam) un kuplus krūmājus u.c. augus, kas varētu traucēt blakus esošo kapu
kopšanu;

25.3. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst veidot
augstākas par 0,2 m, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar
slīpu reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

25.4. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu;

25.5. uzstādīt un demontēt kapavietas aprīkojumu bez saskaņošanas ar kapsētas
pārzini;

25.6. kapavietas aprīkojuma ierīkošanai izmantot nepiemērotus materiālus:
azbesta saturošus materiālus un citus nepiemērotus materiālus.

26. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma.
Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var
samazināt līdz 15 gadiem.

27. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā cilvēka kapavieta tiek
saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā cilvēka
kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu
bezpiederīgo sektorā.

28. Bezpiederīgo mirušo un neidentificēto mirušo apbedīšanu un kapavietas
labiekārtošanu kapsētās nodrošina kapsētu valdītājs, slēdzot līgumu ar attiecīgā
pakalpojuma sniedzēju.

29. Iepriekš ierādītā kapavietā var veikt apbedījumus/vai virsapbedījumus,
ievērojot saistošo noteikumu 26. punktā noteikto, šādos gadījumos:

29.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

29.2. kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu, par ko kapsētu
apsaimniekotājs katru gadu sastāda attiecīgu aktu.

30. Reizi gadā kapsētu apsaimniekotāja pārstāvis ar kapu pārzini apseko un
sagatavo aktu par nekoptām kapavietām.

31. Nekopto kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi par iespējamo kapavietas
likvidēšanu, ja kapavieta netiks kopta.

32. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad
kapsētu apsaimniekotājs kapa kopiņu nolīdzina un tajā esošo pieminekli vai tam
pielīdzināmo piemiņas zīmi novieto kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.

VII. Amatnieku profesionālā darbība kapsētās

33. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētu apsaimniekotāju, var
veikt amatnieku pakalpojumus kapsētās pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

34. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, pēc kapsētu valdītāja vai
kapsētu apsaimniekotāja pārstāvja pieprasījuma jāuzrāda kapsētu apsaimniekotāja
saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu.

35. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, nepieciešams noslēgt
līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par pakalpojuma veikšanas rezultātā radušos
atkritumu savākšanu un utilizēšanu.

36. Amatniekiem, kas veic darbības kapsētā, mehānismi un materiāli jānovieto
tā, lai netraucētu apmeklētāju un operatīvo dienestu transportlīdzekļu, kapsētas
apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzēto transportlīdzekļu pārvietošanos
kapsētā. Darba vieta jāsakārto pēc darba pabeigšanas.

37. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot šajos
saistošajos noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transporta
līdzekļu izmēriem.

VIII. Apbedīšanas kārtība

38. Kapsētas pārzinis pēc kapavietas piešķiršanas ierāda kapavietu un saskaņo
apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek atbilstoši šo saistošo noteikumu 11. punktā
minētajam kapsētu darba režīmam.

39. Apbedīšanas pakalpojumus kapsētās sniedz mirušā piederīgo izvēlēts
apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

40. Mirušais tiek apbedīts zārkā vai kremācijas gadījumā – urnā, veicot
apbedīšanu atsevišķā kapā. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt īpašus
nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību
un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m,
platumam – 1 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, saskaņojot
ar kapsētu apsaimniekotāju, kapa garuma un platuma izmēri var tikt samazināti.

41. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz
zārka vākam.

42. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes
kapavietā vai jaunā ģimenes kapavietā. Kapa dziļumam jābūt ne mazāk kā 1 m līdz
urnai. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā,
uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

43. Ierādāmo kapavietu izmēri atvērtajās kapsētās un daļēji slēgtās kapsētās:

44. Atvērtajās kapsētās jaunajos sektoros apbedījumu rindu sagatavošanu un
nospraušanu dabā organizē kapsētu apsaimniekotājs, ņemot vērā šādus izmērus –
kapu garums 2,7 metri, brīvā josla starp kapiem 0,2 metri un celiņu platums 1,5
metri, kuri veido apbedījumu rindu līnijas ik pa 5,6 metriem un 1,5 metriem.

45. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada
kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas
atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

46. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura veic
pārapbedīšanu.

47. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini un informējot
kapsētu apsaimniekotāju.

48. Kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus apbedīšanas
kārtībai kapsētā, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja pamatotu iesniegumu, kā
arī ņemot vērā reliģisko konfesiju mācību un dogmatiku, kā arī kulta tradīcijas.

IX. Kapliču izmantošana

49. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei
iznomā kapsētu apsaimniekotājs.

50. Saldētava kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu
medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz
apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju
kapsētas darba laikā. Pārējā laikā saldētava nav pieejama.

X. Noslēguma jautājumi

51. Kapsētu apsaimniekotāja faktisko rīcību, lēmumu par kapavietas
piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt kapavietu var apstrīdēt,
iesniedzot attiecīgu iesniegumu Ventspils valstspilsētas pašvaldības
izpilddirektoram. Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora lēmumu
var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.

52. Atzīt par spēku zaudējušiem Ventspils pilsētas domes 2020. gada 29. maija
saistošos noteikumus Nr. 7 “Ventspils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un
uzturēšanas saistošie noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 28.12.2020., Nr. 249).

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J.
Vītoliņš

Paskaidrojuma raksts
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 27. jūnija saistošajiem
noteikumiem Nr. 15 “Ventspils valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un
uzturēšanas saistošie noteikumi”

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J.
Vītoliņš