ziÅa publicÄta 11.08.2024
Å Ä«s vasaras NEparastumu sarakstu Madonas novadÄ turpina ne parasts vÄsturisks, bet industriÄls un dabas objekts ā MÅ«ra loka tilts pie Cesvaines.
Å eit un tagad:
CeļŔ no Gulbenes Å”osejas ved uz smilÅ”ainajiem Kujas upes lÄ«kumiem, bet tur nu ir jÄbÅ«t vÄrÄ«gam, jo “LÄ«kais tilts” slÄ«pi ŔķÄrso upes gultni.
Å is MÅ«ra tilts pÄr Kujas upi bÅ«vÄts ācara laikosā ap 19. gs. vidu. Tilts ar unikÄli veidotu konstrukciju ir datÄjams kÄ vienÄ«gais LatvijÄ, kas saglabÄjies oriÄ£inÄlÄ, sÄkotnÄjÄ veidolÄ.
Arkveida tilta konstrukcija pÄri upei ir nevis taisna, bet veido 10-15 metrus garu loku. Vienlaiduma laukakmens tilta velves apmÅ«rÄtas ar lietotu Ä·ieÄ£eli. Tilts slÄ«pi ŔķÄrso upes gultni, tÄpÄc tam uzbÅ«vÄta masÄ«va laukakmens krasta nostiprinÄjuma siena.
VÄsture:
AgrÄk Å”is tilts kalpoja kÄ pÄrvads Kujas upei, jo Å”eit gÄja galvenais ceļŔ Madona ā Gulbene, pa kuru tad arÄ« pirms jaunÄs Gulbenes Å”osejas P 37 izbÅ«ves 1960-tajos gados notika visa autobusu un salÄ«dzinoÅ”i NEdaudzo automaŔīnu satiksme. Uz Gulbenes ceļa ā.. satiksmes negadÄ«jumos 1963. gadÄ vairÄk vainojami motociklu un motovelosipÄdu Ä«paÅ”nieki. ViÅi vada savu transportu bez tiesÄ«bÄm un nereti pat iereibuÅ”i”, modri un vÄrÄ«gi rakstÄ«ts Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele Nr.69/1963” aktualitÄtÄs.
Tagad ceļŔ pÄr jaunajam tiltam tÄlÄk NEved, bet sagaida un pavada tikai zinÄtkÄrus ceļotÄjus, kÄziniekus un skolÄnu ekskursiju grupas, kÄ arÄ« Ä£imenes, kas atbrauc uz blakus esoÅ”o JÄtnieku sporta klubu “Pakavs” uz pieteiktÄm izjÄdÄm.
NEparastÄkie NOstÄsti par MÅ«ra loka tiltu:
Pavisam agrÄk ā jau XVII.g.s. kartÄs, apmÄram Ŕī ceļa vietÄ,Ā kÄ galvenais satiksmes ceļŔ iezÄ«mÄts arÄ« ceļŔ no Kokneses uz Cesvaini, kas pie Sinoles pievienojÄs ceļam uz AlÅ«ksni un Pleskavu. ArÄ« Latvijas PSR laikos apmÄram Å”eit bija Pleskavas Å”oseja.
Savulaikā Krievijas revolÅ«cijas nemieru laikÄ (1917-1919), apkÄrtnÄ tilts iesaukts par Kerenska tiltu un tautÄ stÄstÄ«ts par vairÄkiem vezumiem zelta, kas, strauji atkÄpjoties, NElÄgiĀ iebraukuÅ”i un nogrimuÅ”i tuvajÄ purviÅÄ.
Tilta tuvumÄ vairÄkÄs paaudzÄs dzÄ«vojoÅ”a Ä£imene vÄl atceras, ko agrÄk mÄjÄs stÄstÄ«juÅ”as vectantes ā pa Å”o ceļu Krievijas impÄrijas laikÄ vedis RÄ«gas-Maskavas tirdzniecÄ«bas ceļŔ, par ko ticami liecinot iespaidÄ«gs verstes stabs pie viÅu mÄjas. Tam gan cipari padzisuÅ”i un varam tikai minÄt, cik verstes no RÄ«gas vai Maskavas tas rÄdÄ«jis.
VecÄ ceļa putekļos vÄl Å”o baltu dienu reizÄm atrodoties kapara naudiÅas no tiem laikiem!
JaunÄku laiku nostÄsts vÄsta, ka 1941. gadÄ, padomju armijai atkÄpjoties, trÄ«s automaŔīnas iegÄzuÅ”Äs no tilta upÄ, jo Å”oferi nav pamanÄ«juÅ”i tilta lÄ«kumu un aizbraukuÅ”i taisni.
Neliela, lÄ«kumaina un skaista Kujas upe, Äalojot gar Cesvaini, pavada gan vÄstures stÄstu un noskaÅu lÄ«kloÄos, gan brÄ«vdienu ceļojumos.
Iebrauc!
