Valmiera teju nosvinējusi savu 741. dzimšanas dienu, iesoļojot savā jubilejas gadā ar olimpieša Jāņa Daliņa raito soli, kuram šogad, 5. novembrī apritēs 120 gadi. Vairāk nekā septiņos gadu simtos pilsētā un tās apkārtnē norisinājušies neskaitāmi notikumi, kuri saglabājušies vēsturē. Ceļā uz astoto gadu simtu Valmiera joprojām ir jauna, dinamiska, industriāla, zaļa, augoša pilsēta un spēcīgs novada attīstības centrs.
Šogad Valmieras novadā atzīmējamas ne tikai ievērojamu personību jubilejas, bet arī ievērības cienīgu notikumu atcere. Senākais no notikumiem, kuru šogad jāpiemin ir Vidzemes draudžu skolotāju semināra dibināšana pirms 185 gadiem -1839. gadā. Tā dibinātājam Jānim Cimzem arī šogad nozīmīga jubileja – 210, kas apritēja 3. jūlijā. Vidzemes draudžu skolotāju seminārs bija Vidzemes bruņniecības dibināta mācību iestāde, kuras pamatuzdevums bija sagatavot skolotājus Vidzemes guberņas draudžu skolu vajadzībām. Tas ir mūsu izglītības šūpulis un attīstības pirmsākums.
Pirms 135 gadiem – 1889. gada 22. jūlijā atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Pleskava, kas veicināja Valmieras pilsētas daļu Pārgaujas un Kārlienas industriālo apbūvi un izaugsmi. Dzelzceļa stacijas ēka atklāta 1889. gadā ar nosaukumu Wolmar. 1912. gadā pārdēvēta par Wolmar I, bet kopš 1919. gada tai ir Valmieras vārds.
Miķelim Amālijas dēlam Vanagam (īstajā vārdā Kārlim Konrādam,1889-1972), Jāņa Dūņa grāmatniecības uzņēmuma darbiniekam šogad 135. Viņš bijis Valmieras Šanas biedrības dibinātājs, viens no Valmieras pirmskara spilgtākajiem tipāžiem, dēkainis, titulēts par virsaiti un grāfu. Šanas biedrība toreiz aptvēra visas nodarbošanās, kas nosaukumā beidzās ar šana – viena no darbībā spontānākajām bohēmiska rakstura biedrībām, kas radās Valmierā juku laikos starp Pilsoņu kara beigām, boļševiku iebrukumiem un Latvijas patstāvības iegūšanu. Pamatīgāk iepazīt Šanas biedrību un tās virsaiti iespējams izlasot novadnieka J.Kārkliņa romānu “Latviešu Pūcesspieģelis. Šanas dēkas”.
Rakstnieka Pāvila Rozīša 135. jubileju svinēsim 1. decembrī, bet viņa romāna “Valmieras puikas” tēliem un norisēm šogad svinama 120 gadskārta. Pāvila Rozīša “Valmieras puikas” ir daļēji autobiogrāfiskas ievirzes darbs, kurā attēloti rakstnieka jaunības gadu notikumi – 1905. gada revolūcijas priekšvakars un tās sākums, kad notikumos aktīvi iesaistās daudzi skolu audzēkņi, kuri pēc tam tiek pakļauti nežēlīgai vajāšanai un spiesti doties bēgļu gaitās. Neraugoties uz skaudrajiem likteņiem, romāns ir arī poētiski smeldzīgs piemineklis rakstnieka dzimtajam Vidzemes novadam.
Jauna un laikmetam atbilstoša slimnīca Valmierā tika būvēta pirms 110 gadiem – 1914. gadā pēc Georga Apiņa iniciatīvas. Tagad – Valmieras Veselības centrs Bastiona ielā 24. Vēl senākos dokumentos 1784. gadā minēts Valmieras hospitālis. Bet šodien Vidzemes slimnīca ir atpazīstama kā lielākā Vidzemes reģiona slimnīca, kurai dzīvības glābšanu uztic vairāk nekā 12 tūkstoši pacientu gadā un kuru par darba vietu izvēlējušies vairāk par 700 darbiniekiem, tai skaitā, labākie speciālisti ne tikai reģionā, bet arī valstī. Vidzemes slimnīca savu 50 gadu jubileju svinēs 2025. gadā, bet šogad par četrdesmitgadnieci varam saukt blakus slimnīcai 1984. gadā uzcelto poliklīnikas ēku.
85 gadu jubileja šogad aprit diviem iespaidīgiem namiem Valmierā, kas tapuši neoeklektisma stilā – Vidzemes apgabaltiesas namam un Valmieras Viestura vidusskolas ēkai. Jauno skolas ēku projektēja arhitekts Arnolds Čuibe, to oficiāli atklāja 1939. gada 10. decembrī, iesvētīja skolas karogu un ir pieņemts uzskatīt, ka mūsdienu Viesturskolas dzimšanas diena ir tieši šis datums. Vidzemes apgabaltiesas ēka Valmierā, tagadējā Tērbatas ielā 13, celta 1938.-1939.gadā pēc Valmieras apriņķa Mujānu pagastā dzimušā inženiera un arhitekta Kārļa Cināta projekta. Tā joprojām saglabājusi sākotnējo plānojumu un daudzas detaļas: grīdu mozaīkas veidojumus, griestu apdari, misiņa rokturus, kāpņu margas.1939.gada septembrī Vidzemes apgabaltiesas ēka ir pabeigta, bet darbu pagūst uzsākt tikai zemesgrāmatu nodaļa, jo sākas Otrais pasaules karš, kad šajā namā darbojies vācu apgabala pārvaldnieks, bet padomju varas gados šeit atradās komunistiskās partijas un rajona izpildkomitejas iestādes. Vidzemes apgabaltiesa darbību atsāk 1995.gada 31.martā.
Pirms apaļiem 80 gadiem 1944. gada 23.-24. septembrī Valmierā risinājās traģiski notikumi, kurus skaidro Valmieras muzeja vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš: “Sarkanā armija uzbruka vācu bruņotajiem spēkiem, kuri atkāpās Rīgas virzienā. Lai nepieļautu, ka vācieši uzspridzina stratēģiski svarīgos tiltus pār Gauju, Sarkanā armija veica artilērijas uzbrukumu pilsētai. Naktī pa Valmieru izšāva piecas zalves, kopsummā tie ir vairāk nekā 900 “katjušas” šāvienu. Metāls detonācijas brīdī sasniedz 600–700 grādu temperatūru, un tas nozīmē, ka Valmieras koka apbūvē ielidoja desmitiem tūkstošu nokaitētu dzelzs detaļu, izraisot masveidīgu ugunsgrēku.” Pusotra gadsimta laikā celtā Valmieras pilsētas centra apbūve tika pilnībā iznīcināta, 276 nodegušo ēku vidū bija gan 1790.gadā celtā apriņķa skola klasicisma stilā, gan Piensaimnieku biedrības ēkai līdzīgais Baltijas lauksaimnieku biedrības nams, gan viesnīcas (Londonas un Kokmuižas, Baltijas un Livonijas), veikali un tirgotavas, cietums, Latvijas Bankas vietējās nodaļas ēka un kinoteātris „Splendid”, pilsētas valdes nams un muzejs, kā arī rūpnieciskā apbūve Gaujas labajā krastā.
Jaunā vēsturiskā ekspozīcija “de Woldemer” tikko nosvinējusi savu pirmo dzimšanas dienu, bet ievērojamāka jubileja – 65 gadi šogad svinama Valmieras muzejam. Lēmums dibināt Valmieras muzeju tika pieņemts 1959. gadā. Tobrīd trūka pēctecības, kas muzeju saistītu ar agrāko laiku Valmieras vēstures pētniekiem un popularizētājiem. Bija nomainījušās paaudzes un politiskā situācija un no jauna nācās veidot muzeja krājumu. Tādēļ 1959. gads tiek uzskatīts par pašreizējā Valmieras muzeja dibināšanas gadu. 1961. gadā tika atklāta muzeja pirmā pastāvīgā ekspozīcija, bet 1968. gadā tika izveidota ekspozīcija par Valmieras novada vēsturi līdz 20. gadsimtam. Turpmākajos gados muzejā tika veidotas gan pastāvīgās ekspozīcijas, gan tematiskās izstādes. Mūsdienās muzeja darbība tiek īstenota, savstarpēji sadarbojoties trim nodaļām – krājuma, vēstures un izstāžu un pasākumu nodaļai. Tādējādi muzejs spēj nodrošināt plašu vēstures un mākslas izstāžu piedāvājumu, izglītot skolēnus un uzturēt komunikāciju ar sabiedrību, kā arī veikt pētījumus un saglabāt vēsturiskus priekšmetus.
Jubilejas pieņemts svinēt. Katru gadu vai “apaļos” gados, tā ir katra paša izvēle. Jau iepriekš minēts, ka šogad 110 gadi aprit Vecpuišu parkam un paviljona ēkai, kurā atrodas Valmieras koncertzāle, bet 55 gadu jubilejā šogad suminājām arī mūsu mīļos Valmieras salātus, par ko pateicība toreizējā restorāna “Gauja” šefpavārei Rutai Bušmanei.
Savukārt 100 gadu jubileju šogad nosvinēja Matīšu Tautas nams, bet Mazsalacas Kultūras nams rudenī gatavojas atzīmēt 80 gadu jubileju. Sedas skolai šogad – 70, Strenču skola atzīmēja savu 115. jubileju, Rūjienas vidusskola 105. dzimšanas dienu, bet Kocēnu pamatskola šogad atzīmēs 285. jubileju, 14. septembrī aicinot uz salidojumu skolas absolventus.
Lodes vārds rakstos minēts pirms 520 gadiem, bet Valmieras, Vaidavas un Jērcēnu pagasti izveidoti pirms 130 gadiem. Visus jubilārus šeit, protams, nenosaukt, bet svētku nekad nav par daudz, jubilejas ir jāsvin! Paldies mūsu priekštečiem par atstāto mantojumu un iespēju svinēt!
Avoti: vidzemesslimnica.lv ; viesturi.edu.lv; valmierasmuzejs.lv;
Nacionālā enciklopēdija, šķirkļa autors Benedikts Kalnačs
