No 24. augusta Ķemeru Nacionālajā parkā pie Meža mājas aplūkojama brīvdabas izstāde, kas aicina iepazīt palieņu mežus jeb dumbrājus; šī luminiscējošo gleznu izstāde ir daļa no 24. augustā Ķemeros notiekošā elektroniskās mūzikas noskaņu pasākuma “Mūzika. Daba. pārVērtības”.
Brīvdabas izstādi veido 12 autoru mākslas darbi, kas radīti elektriski košās, luminiscējošās krāsās, bet UV gaisma tajās izceļ iepriekš paslēptās dumbrāju īpašības. Izstādi dabas skaņu pavadībā un sev ērtā laikā varēs apmeklēt līdz pat 6. oktobra izskaņai bez maksas un bez iepriekšējas pieteikšanās.
Luminiscējošo gleznu izstāde ir daļa no 24. augustā Ķemeros notiekošā elektroniskās mūzikas noskaņu pasākuma “Mūzika. Daba. pārVērtības”. Pasākuma laikā vienlaicīgi darbosies trīs dažādi punkti jeb stacijas, aicinot apmeklēt katru no tām un nesteidzīgā pastaigā atklājot dažādus elektroniskās mūzikas paveidus un izbaudot to skanējumu Ķemeriem raksturīgajā dabas vidē.
Viena no stacijām būs pie Meža mājas, kur no plkst. 21.00 līdz 1.00 naktī par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Ķirsis, Dj LIENjuks un DJ skaliņš, kuri spēlēs ātru elektronisko mūziku ar ļoti zemu “bass” frekvenci, radot pilnīgi jaunu gaisotni dabas vērtību iepazīšanai.
“Ķemeri ir mitrāju karaliste, kurā līdzās dumbrājiem jeb mitrajiem melnalkšņu mežiem ir arī palieņu pļavas ar savvaļas zirgiem un govīm, ūdensputniem bagātie piejūras ezeri, neskarti augstie sūnu purvi un pazemes dzīlēs arī sērūdeņi – mūsu slavenais veselības eliksīrs ar puvušu olu aromātu. Mitrāju lomu īpaši izceļ nesen notikusī vētra Kristija, kas Ķemeru apkārtnei nodarīja pamatīgus postījumus. Taču Ķemeru mitrājiem šī bija īsta zvaigžņu stunda, pierādot savu spēku un varēšanu visā krāšņumā. Ķemerus ieskaujošie palieņu meži jeb dumbrāji sevī aktīvi uzņēma Vēršupītes nestos plūdu ūdeņus no Ķemeriem, dodot upei telpu un ļaujot ūdeņiem izplūst vēl nepieredzētās platībās lejpus Ķemeriem, Meža mājas un Slokas ezera apkārtnē. Papildus tam, vētra nolauzusi arī daudzus kokus. Cilvēka acij šī varētu likties īsta postaža, taču no dabas viedokļa tā nevar teikt – palieņu meži regulāra ūdens līmeņa svārstībām ir pielāgojušies, un šeit rodama pavisam īpaša augu un dzīvnieku pasaule. Vētras nolauztie koki mežā veidos dabiskus atvērumus, kas kļūs par jaunas dzīves sākumu gaismu mīlošākām sugām. Savukārt, nolūzušie koki kļūs par dzīvesvietu sugām, kam patīk mirusī koksne dažādās tās trūdēšanas stadijās,” skaidro pārvaldes Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa.
Mitrāji, tostarp dumbrāji, ir teritorijas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir purvi, upes, ezeri, strauti, palieņu pļavas, mitri un pārplūstoši meži, jūras piekraste, upju deltas, arī cilvēku veidotas ūdenstilpnes. Tie ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē, jo nodrošina ūdens attīrīšanu, mazina klimata pārmaiņas, uzkrāj oglekli, kā arī ir mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
Mitrājiem ir neatsverama ekonomiskā, zinātniskā, rekreācijas un kultūrvēsturiskā vērtība. Mitrāji regulē ūdens režīmu, samazina plūdu riskus, nodrošina dabas daudzveidību, veic dabisku ūdens attīrīšanu un samazina klimata pārmaiņu riskus. Mitrāju platību samazināšanās izraisa būtiskas negatīvas un dažkārt neatgriezeniskas sekas dabā, kam ir tieša ietekme arī uz cilvēku labklājību, turklāt tieši mitrāji ir pasludināti par 2024. gada dzīvotni.
