Mārupes novada pašvaldība šobrīd intensīvi strādā pie jauno skolotāju piesaistes novada izglītības iestādēm. Šobrīd izsludināta pieteikšanās pedagoģijas studentu stipendijas konkursam, lai veicinātu labu pedagogu piesaisti. Līdz 2024. gada 19. septembrim stipendijai aicināti pieteikties studenti, kuri apgūst izglītības programmu un plāno vai jau strādā kādā no Mārupes novada izglītības iestādēm. Vairāk par pieteikšanos stipendijai var uzzināt pašvaldības tīmekļvietnē www.marupe.lv, taču Izglītības, kultūras un sporta pārvalde uzsver nepieciešamību domāt soli tālāk, proti, par nepieciešamību atbalstīt jaunos pedagogus, uzsākot darbu kādā no novada izglītības iestādēm.
Skolotāju trūkuma novēršana ir viena no aktuālākajām prioritātēm Latvijas izglītības telpā. Skolotāju skaits sarūk daudz ātrāk nekā notiek pedagogu ataudze, kas ietekmē izglītības kvalitāti ilgtermiņā. Kvalitatīvs atbalsts pedagogiem ir nozīmīgs, lai sekmētu noturību profesijā, kā arī būtisks izglītības sistēmas ilgtspējīgai attīstībai. Kā liecina Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzija 2024. gadā, ik gadu apmēram 1000 pedagoģijas programmu absolventu ir gatavi ienākt izglītības iestādēs, tomēr aptuveni trešdaļa no viņiem izvēlas pārtraukt darbu izglītības nozarē pirmo piecu gadu laikā. Jauno pedagogu darba pamešanas tendence saglabājas un turpinās, tāpēc, lai noturētu skolotājus (īpaši jaunos skolotājus) profesijā, nepieciešamas konkrētas, tūlītējas, regulāras un sistēmiskas darbības.
Pagājušās nedēļas nogalē Mārupes Valsts ģimnāzijā notika diskusija “Atbalsta sniegšana jaunajiem skolotājiem adaptācijas periodā”, ko vadīja Mārupes Valsts ģimnāzijas skolotāja Alise Šitina, kura pagājušā gada pašvaldības konkursā “Gada pedagogs” saņēmusi Mārupes uzņēmēju balvu nominācijā “Jauns sākums Mārupē”. Diskusija tika organizēta Šitinas rakstītā maģistra darba ietvaros, kura mērķis ir izpētīt esošā atbalsta jaunajiem pedagogiem sniegšanas īpatnības, stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības tieši Mārupes novadā, lai izveidotu jauno skolotāju adaptācijas modeli, kas būs īpaši piemērots Mārupes novada izglītības iestāžu vajadzībām.
Ko mēs saprotam ar jēdzienu “profesionāli atbalstīts jaunais skolotājs”? Kas un cik daudz ir atkarīgs no katras iesaistītās puses (pašvaldība, izglītības iestādes administrācija, kolēģi, mentors, pats jaunais skolotājs) šajā atbalstā? Kam jābūt atbalsta sistēmā? Kas ir vajadzīgs jaunajam skolotājam, lai viņš būtu veiksmīgs savā jomā? Kā izpaužas atbalsta neesamība? Ko Mārupes novads jau tagad varētu uzlabot šajā jomā? Šie un citi jautājumi tika pārrunāti diskusijas laikā.
Diskusijā piedalījās Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes (IKSP) vadītāja Liene Šmite, Mārupes Valsts ģimnāzijas (MVĢ) direktors Jānis Lagzdkalns un direktora vietniece Andžela Sokolova, jauno skolotāju mentore Inga Linde un jaunā skolotāja Ieva Keire.
Sākumā dalībnieki atzīmēja tēmas aktualitāti, norādot, ka atbalsta sistēma ir svarīga, lai jaunie pedagogi justos labi, droši un vēlētos strādāt skolā daudzus gadus. Kā iezīmē IKSP vadītāja Liene Šmite: “Atbalsta sistēmai jābūt tādai, kas necenšas jauno skolotāju veidot un pielāgot, bet ļauj viņam ienākt kolektīvā ar savu unikālo pienesumu, iedvesmojot kolēģus jaunām idejām un veicinot izglītības iestādes izaugsmi mācību procesa nodrošināšanā”. Diskusijas dalībnieki pārrunāja iespējamos scenārijus par to, cik daudz atbalsta sniegt jaunajam skolotājam pirmajos darba gados, lai sniegtu atbalstu pietiekami, bet reizē nepalielinātu pedagoga slodzi un nerastos pretējs efekts.
Jaunā skolotāja izaicinājumi
Ienākot skolas vidē, jaunais skolotājs saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – grūtības saprast skolas darba ritma tehniskās lietas (kā orientēties skolas telpās, vai būtu jāmaksā par kafiju skolotāju istabā, kur atstāt savas mantas, ja nav personīgā kabineta, un tamlīdzīgi jautājumi), kā arī vajadzība veidot starppersonu attiecības ar kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem. Grūtības rada arī pirmā darba gada lielā kontaktstundu slodze, kurai nepieciešama liela fiziska un emocionāla noturība. Apzināti samazināt darba slodzi ne vienmēr ir iespējams, jo “atrast strādāt gribošus pedagogus ir grūti un kādam ir jāvada stundas. Kā arī jaunais pedagogs vēlas saņemt labu naudiņu. Jautājums ir tajā, kā sabalansēt šīs lietas” norāda Mārupes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Lagzdkalns.
Skolotāju mentore Inga uzskata, ka lielākais izaicinājums ir spēja prasmīgi pozicionēt sevi skolēnu priekšā un sapratīgi runāt ar skolēnu vecākiem. “Ir svarīgi atrast zelta vidusceļu un nepārspīlēt ar skolotāja varas pielietošanu” atzīmē MVĢ direktora vietniece Andžela Sokolova, jo “jājūt, kur var parādīt savu pedagoga nostāju un kur jāskatās ar skolēniem vienā virzienā un jārunā viņiem saprotamā valodā”. Sokolova arī norāda, ka “savstarpējo attiecību veidošanās kolektīvā ir liels izaicinājums jaunajam cilvēkam, jo situācijās, kurās veidojas komunikācijas trūkums starp jauno skolotāju un kolektīvu, ir būtiski lietas risināt un pārrunāt uzreiz. Dažiem tas ir izaicinājums”. Šo domu turpina arī jaunā skolotāja Ieva Keire, piezīmējot: “ir jāievēro, ka katrs mēs esam personība. Svarīgi atrast kopēju valodu un veicināt cieņpilnu attieksmi. Es esmu diezgan atvērta, godīga un, ja to izrādu savā attieksmē pret otru cilvēku, tad arī viņš parasti ir atvērts. Protams, būs reizes, kad būs jārespektē un jāpiemērojas kādai jau esošai kārtībai.”
Vienotas sistēmas nepieciešamība
Aktuāls paliek jautājums – kādai jābūt jauno skolotāju atbalsta sistēmai? Tai jābūt izstrādātai valsts vai pašvaldības līmenī? Vai pietiks, ja katrai skolai būs izstrādāta sava kārtība? Diskusijas dalībnieki bija vienoti savos viedokļos, norādot, ka katrai izglītības iestādei jābūt zināmai brīvībai izvēlēties, kādus elementus iekļaut jauno darbinieku adaptācijas modelī un kādus nē. Jānis Lagzdkalns norādīja, ka “katrai izglītības iestādei ir sava asinsrite un sava nervu sistēma”, tāpat arī redzējums un iestrādnes, kas labāk darbojas, integrējot jaunos pedagogus darba dzīvē.
Liene Šmite uzskata, ka pašvaldībā ir jābūt savai jauno pedagogu atbalsta sistēmai, ko katra izglītības iestāde var pielāgot savām vajadzībām. Runājot par vienoto sistēmu izglītības iestādēs, bieži tika pieminēti ierobežojumi ar kuriem saskaras sistēmas veidotāji, piemēram, resursu trūkums, tai skaitā, lielās slodzes mentoriem, kas samazina iespējas atbalsta sniegšanā, kā arī neskaidrība par mentora pienākumiem un profesionālās pilnveides piedāvājuma trūkums mentordarbības jomā. To apstiprina mentores Ingas teiktais: “Noteikti ir vajadzīga kaut kāda sistēma, kur mentoriem ir kaut minimāla apmācība vai vismaz kaut kāda ievirze tajā, ko jaunajam pedagogam dot, ko teikt, kurā brīdī jauno pedagogu virzīt pie administrācijas. Man kā mentorei gribētos arī kaut kādu nelielu apmācību, lai saprastu tās lietas”. Jaunā skolotāja Ieva piebilst, ka “varētu organizēt jauno pedagogu klubiņu. Sākumā vienas skolas ietvaros, kā projektu, un tad skatīties, kā var dalīties pieredzē arī ar citu novada skolu kolēģiem”.
Ko var darīt jau tagad, lai jaunais skolotājs saņemtu nepieciešamo atbalstu?
Uz jautājumu, kāda ir katras iesaistītās puses (pašvaldība, izglītības iestādes administrācija, kolēģi, mentors, jaunais skolotājs) loma jauno skolotāju atbalstā, diskusijas dalībnieki aktīvi dalījās pieredzē. Kopīgais secinājums – jauno pedagogu atbalstā jābūt kompleksam risinājumam. Izraut no konteksta atsevišķas, fragmentāras darbības nebūs efektīvi un lietderīgi, kā arī ar laiku īstenotie pasākumi var zaudēt pievienoto vērtību.
MVĢ direktors Jānis Lagzdkalns: “Lai jaunie pedagogi jautā, nevis gaida, kad pie viņiem kāds pienāks, un nekautrējās. Te ir tas mūsu uzdevums, ienākot skolā viņam, dot ziņu “Nekautrējies! Nāc un dari! Esi drošs! Nebaidies!””.
MVĢ direktora vietniece Andžela Sokolova: “Lai katra izglītības iestāde varētu radīt savu sistēmu, pašvaldībai ir jābūt “dzirdīgām ausīm”, kas klausās un saprot izglītības iestādes vajadzības un centīsies pēc iespējas sniegt nepieciešamos resursus. Šeit nerunāju tikai par naudu. Jaunajam skolotājam jābūt drosmei nekautrēties atzīt, ka viņam kaut kas nesanāk, drosmei pajautāt. Skaidrs, ka uzsākot ko jaunu, var būt kļūdas. Skolotājiem jātiek vaļā no teicamnieka sindroma, ka visam ir jābūt perfekti un ideāli.”
Jauno skolotāju mentore Inga norādīja: “Patiesībā jaunajam skolotājam jābūt mazliet “nekaunīgam” un jāiet pie sava mentora runāt, jo ne vienmēr mentors būs pamanījis brīžus, kad atbalsts tiešām ir nepieciešams”.
Vēl daži jauno skolotāju atbalsta modeļa elementi, kas tika pārrunāti diskusijas laikā:
- Izglītības iestādē papildus mentoram jābūt nozīmētiem cilvēkiem, pie kuriem drīkst vērsties pēc konsultācijas un psihoemocionālā atbalsta labos brīžos un kritiskos gadījumos;
- Vēlams, lai pirmajā darba gadā jaunajam skolotājam būtu mērena un sabalansēta slodze;
- Veicināt jauno skolotāju tīklošanos, piemēram, organizējot Mārupes novada jauno pedagogu klubiņu, kurā dalīties pieredzē un stiprināt citam citu;
- Veicināt jauno pedagogu tālākizglītību, stiprinot individuāli nepieciešamās kompetences;
- Organizēt jauno skolotāju apmācības un atbalsta grupas darba dienās, lai brīvdienas jaunais pedagogs var veltīt atpūtai nevis mācībām;
- Iedrošināt jauno skolotāju nākt un runāt par savām problēmām, lai neveidotos komunikācijas trūkums.
Dažreiz liekas, ka jaunajiem pedagogiem vēl ir daudz jāmācās un jāiegūst sava skolas dzīves pieredze, taču arī no viņiem var daudz ko mācīties, smelties enerģiju un iedvesmoties. Pienācīgs atbalsts ir nepieciešams ikvienam skolotājam, lai viņš būtu spējīgs sasniegt savas profesionālās dzīves augstākās virsotnes, tomēr īpaši būtu jārūpējas par jaunajiem skolotājiem, kuri tikko sper savus pirmos soļus izglītības telpas labirintos, jo īstermiņā nodarbinot skolotāju bez pienācīga atbalsta, var pazaudēt viņu ilgtermiņā.
Lai vienmēr izdodas nodrošināt atbalstošu vidi skolas kolektīvā!
Izglītības, kultūras un sporta pārvalde
Foto no diskusijas “Atbalsta sniegšana jaunajiem skolotājiem adaptācijas periodā”
