Ciemupes bibliotēkas lasītāju klubiņš “Dalies priekā” ir atsācis tikšanās sezonu. Pamazām visi dārza darbi apdarīti, vakari kļūst tumšāki un grāmata biežāk tiek izvēlēta brīvā laika pavadīšanai.
2024. gads paiet Ogresgala pagasta simtgades zīmē, tādēļ par vasaras grāmatu tika izvēlēts 1900. gadā izdotais Zeiboltu Jēkaba darbs “Ūdens burbuļi”. Ar tā palīdzību iespēja pārcelties pat vairāk kā 100 gadu senā pagātnē uz kādu Latvijas mazpilsētu. Bet pirms tam, dalībnieces tika aicinātas iesaistīties dzejas zibakcijā un uz vietas radīt dzejoli akrostiha stilā (dzejolis, kura rindu pirmie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu vai frāzi) ar doto vārdu – CIEMUPE SVIN. To var izmēģināt ikviens, septembrī atnākot uz Ciemupes bibliotēku.
Zeiboltu Jēkabs (1867-1924) bija skolotājs un rakstnieks no Smiltenes puses, jaunstrāvnieks, reālisma pārstāvis. Veicinājis latviešu romāna attīstību. Iedvesmu guva no cilvēku raksturu un dzīves parādību tiešiem vērojumiem.
Anotācija: Lai arī stāsts var šķist nedaudz naivs, tomēr savu aktualitāti tas nav zaudējis. Uzdodot jautājumu par patiesām un šķietamām dzīves vērtībām, par to, kas īsti ir laime, vai tā slēpjas naudas maka biezumā. Provinces pilsētiņas Skabunes ļaužu vidū sastopam arī šodien tik viegli atpazīstamo personāžu kā Meimuru Jēkabu – ar blēdībām un noziegumiem pie turības tikušu vietējo „oligarhu” un viņa sievu, nama un cepuru darbnīcas īpašnieci, kurpnieku Milmi, pūšļotāju Beku Jureni, kalponi Annu, pilsētas skolotāju Rasu un tautskolotāju Ozolu un skaisto Cielaviņu, kura ir ienākusi svešā vidē, tāpēc skaistajai cepurniecei jāiztur pastiprināta apkārtējo uzmanību, sākumā liekas, ka viņai tā neko ļaunu nenodarīs, bet tomēr notiek citādi.
Kopumā desmit klubiņa dalībnieces izlasīja “obligātās” literatūras grāmatu.
Pārdomās par lasīto vairākkārt izskanēja, ka patikuši vecvārdi un teicieni. Tādu vārdu kā kukņa (virtuve), jau vai kopnieki (mīlnieku pāris) varētu nezināt. Toties izlasot frāzi – no pakaļas (sekot aiz), redzams kā vārdi maina nozīmi uz negatīvo pusi. Asprātīgs šķita vecu cilvēku salīdzinājums ar prauliem, bet mīlīgs – rūpējās par ārējo cilvēku.
Lasot bija jāpiepūlas, jo pierasts pie mūsdienīga rakstības stila, kur valoda plūst pavisam citādāk. Grāmatas iesējums, brūnās lapas un smarža, viss atgādinājis skolas laiku, kad literatūras stundas ne īpaši interesēja. Pārņēma sentimentālas jūtas par pagājušo laiku, tomēr nenoticējām, ka cilvēki tā runāja, it īpaši vietās, kur mīlnieki sarunājas. Neskatoties uz visu iepriekšminēto, bija interese piespiesties un izlasīt, lai uzzinātu kā atrisināsies Meimura, Cielaviņas un Ozola dzīve.
Pēc mūsdienu standartiem, Meimurs ir tipisks uzņēmējs. Apprecoties ticis pie bagātība, bet cilvēka būtība paliek – neprot lasīt un rakstīt, pīpē istabā, spļauj uz grīdas, baltu kreklu karstā vasarā maina reizi nedēļā. Jo duļķaināks ūdens, jo krāsaināki burbuļi.
Rinalda un Rasma izteicās, ka no šī darba sanāktu labs ekranizējams, jo cilvēku portretējums autoram ir sanācis ļoti spilgts. Rinalda Meimura lomu dotu Normundam Laizānam, Cielaviņas jaunkundze varētu būt Lelde Dreimane, Ozols – Raimonds Celms, Beku Jurene – Lidija Pupure.
Nākamā tikšanās 7. oktobrī. Aicināti visi interesenti!
Informāciju sagatavoja Ciemupes bibliotēka
