Jēkabpils Vēstures muzejā izstāde “Uzdzīves porcelāns simts gados” papildināta ar jauniem unikāliem eksponātiem – kolekcijas jaunieguvumiem, kas nākuši klāt kopš ekspozīcijas atklāšanas šī gada pavasarī un atklāj jaunus vēsturiskus stāstus par kādreizējo laiku elitārajiem “gastronomiskajiem traukiem”. Līdz ar to izstāde pagarināta līdz pat novembra beigām – 30. novembrim.
Šī gada martā Krustpils pilī (Jēkabpils Vēstures muzejā) atklāja savā ziņā Latvijā unikālu izstādi “Uzdzīves porcelāns simts gados”, kurā tika eksponēti trauki no Mārtiņa Eglīša un Gunta Arāja privātkolekcijas – trauki ar unikāliem logo, kuri apliecina to kādreizējo piederību savulaik leģendāriem Latvijas ēdināšanas uzņēmumiem no visas valsts: restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām, sākot no 19. gadsimta beigām līdz pat šī gadsimta gadu sākumam, no Kurzemes līdz Latgalei, un, protams, tostarp arī no Jēkabpils. Lai arī pēdējos gados gan muzeju, gan kolekcionāru un vēstures interesentu vidē ir pieaugusi interese par agrāko gadu Latvijas porcelānu, šī ekspozīcija, kura savu pirmizrādi piedzīvoja tieši Jēkabpilī, ir unikāla tai ziņā, ka tā aptver nevis kādu noteiktu trauku ražotāja (Kuzņecova fabrikas vai Rīgas Porcelāna fabrikas) kolekciju vai laika posmu (starpkaru Latvijas vai padomju okupācijas laiku), bet gan aplūko daudz lielāku kontekstu – sākot no cara laikiem līdz pat atjaunotās Latvijas Republikas sākumgadiem.
Porcelāna jaunatklājumi
Kolekcijas oriģinālais atlases princips slēpjas faktā, ka tajā apzināti vākti Latvijā ražoti un ar Latviju saistīti trauki, tā veidojot neparastu Latvijas kultūrtelpas karti, savā veidā to saistot ar jau piemirstu mākslas vēstures gaitu. Septiņu mēnešu laikā šo izstādi aplūkojuši daudzi jo daudzi interesentu – ne tikai “ikdienišķie” Krustpils pils un muzeja apmeklētāji, bet izstāde bija iekļauta arī vasaras tūrisma maršrutu programmās, to speciāli brauca aplūkot porcelāna vēstures pētnieki un kolekcionāri no visas Latvijas. Ekspozīcija izraisīja lielu interesi. Ņemot vērā, ka tā joprojām saglabājas, Jēkabpils Vēsture muzejs nolēmis izstādi pagarināt līdz šī gada 30. novembrim.
Bet tā nav tikai vienkārša izstādes pagarināšana, jo septembra beigās tā tika papildināta ar jauniem priekšmetiem un atklājumiem. Tās veidotājs Mārtiņš Eglītis par jaunumiem stāsta: “Esmu izstādi izstādi papildinājis ar sešiem jauniem stāstiem – sešiem priekšmetiem, kas vērīgu izstādes skatītāju iepazīstinās ar vēsturiskiem faktiem un leģendārām vietām.
Vai zinājāt, ka 1924. gadā bija regulāri kuģu reisi maršrutā Rīga–Londona, vai arī, kur atradās lielākais kūrorts „Mežciems” pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados? Varbūt esat palaiduši garām faktu, ka vācu okupācijas laikā Rīgā darbojās lepns krogs, kurā apkalpoja tikai īstus āriešus… Tāpat būs aplūkojams rets priekšmets ar Ķemeru viesnīcas ikdienas trauku logo, kas, protams, atšķiras no samērā izplatītās (bet majestātiskās) suvenīru versijas. Kādā no vitrīnām nu var atrast šķīvi, kuru rotā pļavā iebridusi govs ar uzlecošu sauli fonā!
Trauki “augstākajai rasei”
Izstādē nākuši klāt vēl astoņi priekšmeti, kas papildinājuši jau esošos trauku stāstus! Ir arī īsti retumi – priekšmeti no kroga, kuru organizētās noziedzības bandas savos ķīviņos uzspridzināja 1993. gadā!” Lūk, pāris stāstu, ko jaunumiem izstādē vēsta tās autors:
* “Nesen saņēmu dāvinājumā šķīvi ar kādas pasenas kuģu kompānijas (“Ellerman’s Wilson line”) nosaukumu. Sākumā likās, ka nu šim nebūs nekāda sakara nedz ar Rīgu, nedz ar Latviju (šķīvim nav ražotāja zīmoga). Bet tomēr “gali savilkās kopā” un ātrajā izmeklēšanā saiknes noskaidrojās. 1924. gada 18.jūnija laikrakstā “Latvis” sludinājums vēsta svarīgas ziņas (par kuģu satiksmi līnijā Rīga-Londona). Kuģi šai kompānijai bijuši daudz, bet kuģu nosaukumi mainās. Kas zina, no kura klāja ir nonests šis šķīvis… Esot pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados saņemts dāvinājumā Liepājā.”
* “Meklēju ziņas par salīdzinoši zināmo A. (Augusta) Rudzīša restorānu Rīgā, Tērbatas ielā 2 Elizabetes un Tērbatas ielu stūrī. Atradu tad nu arī! Vācu okupācijas laikā tur atradās krogs “Zu den 3 Hanseaten” jebšu “Pie trim Hanzas tirgotājiem”. Restorāns ir bijis pieejams tikai “augstākajai rasei”, īstajiem āriešiem. Laikam gan tāds pats krogs atradies arī Tallinā. Vai trešais krogs būtu bijis toreizējā Kēnigsbergā un tas izskaidrotu trīs tirgotāju abreviatūru? Šķīvis ražots Jessena rūpnīcā Rīgā starp 1941. un 1944. gadu.”
Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis, Mārtiņš Eglītis
