Kopš 29. jūlija, kad pilsētu skāra vētra un apjomīgas lietusgāzes, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta meliorācijas sistēmas darbībai.
Jūrmalā lietus ūdeņus uz jūru vai Lielupi novada vairāk nekā 140 kilometrus gara meliorācijas grāvju (aptuveni 100 km) un slēgtā notekūdeņu novadīšanas sistēma (aptuveni 40 km), kurai ir dažādi īpašnieki, tostarp pašvaldība, valsts iestādes un privātīpašnieki. Atbilstīgi Meliorācijas likumam zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmu atbilstīgi attiecīgo normatīvo aktu prasībām. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Attīstības pārvaldes Inženierbūvju nodaļa veic pašvaldības īpašumos esošo lietus ūdens meliorācijas un novadīšanas infrastruktūras uzturēšanu, reģistrāciju un pārraudzību, ja sistēma ir reģistrēta meliorācijas kadastrā.
Vētras seku likvidēšana
Trīs nedēļu laikā pēc vētras tika apsekoti pilsētas maģistrālo grāvju izvadi Kauguros, Vaivaros, Asaros un Mellužos, iztīrītas maģistrālās ūdensnotekas pie Kanālu ielas, Vaivaru mežā līdz Veidenbauma ielai, Skautu ielā. Attīrīta Vecslocene posmā no Ventspils šosejas tilta līdz iztekai Lielupē. Nomainītas caurtekas Vidzemes ielā, Kāpu ielā, kā arī izskalotas caurtekas Valteru prospektā, Ernesta ielā, Vidzemes ielā, Brocēnu ielā, Dāliju ielā un Olgas ielā. Septembra sākumā uzsākti lietus kanalizācijas tīklu skalošanas un inspekcijas darbi.
Šobrīd ir izskaloti slēgtie meliorācijas posmi Kanālu ielā, Selgas ielā, Mežsargu ielā, Skautu ielā, turpinās darbi Dzirnavu un Raiņa ielas posmos. Tuvākajā laikā plānota meliorācijas sistēmas tīkla posmu skalošana Talsu šosejā un Kapteiņa Zolta ielā, Lienes ielā un Rīgas ielā. Tiek plānoti arī turpmākie maģistrālo grāvju posmu tīrīšanas darbi, ievērojot secību, sākot no zemākā punkta.
Pārraugot situāciju, Inženierbūvju nodaļas speciālisti ir konstatējuši arī ne mazums gadījumu, kad iedzīvotāji ir nelikumīgi aizbūvējuši grāvjus, ierīkojot virs tiem žogus, apstādījumus un pat uzbūvējuši ēkas. Par šādiem gadījumiem nekavējoties tika ziņots būvinspekcijai, un kopā ar būvinspektoru katrs gadījums apskatīts dabā, kā arī ierosināts administratīvā pārkāpuma process. Piemēram, Alkšņu ielas apkaimē patvaļīgi pārveidotas meliorācijas sistēmas dēļ tika būtiski kavēta ūdens atvade no Eduarda Veidenbauma ielas maģistrālā grāvja un saistītiem grāvjiem Pētera Beites ielas apkaimē. Šāda rīcība lielā mērā arī ir izraisījusi privāto īpašumu applūšanu apjomīgo nokrišņu laikā, jo lietus ūdenim nav, kur aizplūst.
Plānotie darbi meliorācijas un lietus ūdens sistēmas darbības uzlabošanai
Inženierbūvju nodaļas turpmākā prioritāte būs veikt pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmu inventarizāciju, lai noteiktu pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas un reģistrētu tās valsts meliorācijas kadastra informācijas sistēmā. Šis process darbietilpības un lielo izmaksu dēļ varētu tikt pabeigts apmēram piecu gadu laikā.
Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizītē Jūrmalas pašvaldībā 16. augustā tika pārrunāti priekšlikumi saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos, jo Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādātie grozījumi būtiski ierobežo iespēju operatīvi novērst patvaļīgu būvniecību.
Par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu noteikšanu un reģistrāciju meliorācijas kadastrā būs jāpieņem Jūrmalas domes lēmums. Pēc sistēmu reģistrācijas meliorācijas kadastrā pašvaldībai būs tiesības piedalīties to sistēmu uzturēšanā, kuras atrodas privātos īpašumos, taču ir noteiktas kā pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas atbilstoši 2015. gada 7. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 378 “Meliorācijas sistēmas būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķināšanas, sadales un norēķinu kārtība un kārtība, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī minēto izmaksu segšanā”.
Jāuzsver, ka saskaņā ar šiem noteikumiem pašvaldība var piedalīties tikai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu uzturēšanā, turklāt – ar nosacījumu, ka ir konstatēti applūšanas riski nekoptas meliorācijas un hidrobūvju sistēmas dēļ, izmaksas piedzenot no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Atbildība, tostarp uzturēšana un saglabāšana, par privātīpašumā izvietotām inženierkomunikācijām un meliorācijas grāvjiem ir jāuzņemas zemes īpašniekam – līdzīgi kā pašvaldībai meliorācijas sistēma divreiz gadā jāpārbauda, jātīra.
Lai nodrošinātu minēto prasību izpildi, plānots izstrādāt Jūrmalas domes saistošos noteikumus, kuros tiks noteiktas prasības attiecībā uz pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu uzraudzību, ekspluatāciju, uzturēšanu un atbildību par minēto prasību pārkāpšanu.
Šobrīd par meliorācijas sistēmu uzturēšanu privātā īpašumā ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt finanšu līdzekļus tādu meliorācijas vai lietus ūdens kanalizācijas sistēmu uzturēšanā, kuras nav pašvaldības īpašumā vai arī tām nav piešķirts pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statuss. Līdz ar to vienīgais veids, kā pašvaldība ir tiesīga šādas meliorācijas sistēmas uzturēt, ir zemes īpašniekam bez atlīdzības nodot infrastruktūru kopā ar zemes nodalījumu un ekspluatācijas joslu pašvaldībai.
Meliorācijas grāvju un notekūdeņu novadīšanas sistēmas kopējais garums Jūrmalā ir 140 km.
Līdz 2024. gada beigām tiks veikta arī caurteku speciālā inspekcija vietās, kur ir paaugstināts ūdens līmenis. Tiks skatīti iemesli, kas varētu būt ietekmējuši caurplūdi, tostarp nelikumīga būvniecība.
Plānots pakāpeniski izvērtēt sūkņus lietus ūdens kanalizācijas stacijās un nepieciešamības gadījumā arī tos nomainīt, lai paaugstinātu to darbspēju kritiskos apstākļos. Šogad plānots uzsākt Tallinas ielas sūkņu stacijas Kauguros uzlabošanas darbus, kā arī pakāpeniski nomainīt sūkņus, modernizēt automātiku.
Meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmu darbības uzlabošanai turpmākajos gados pašvaldība plāno piesaistīt arī Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Lai risinātu situāciju saistībā ar valsts nozīmes meliorācijas sistēmām un ūdens notekām, Jūrmalas pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli valsts iestādēm, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā īpašumā Jūrmalas teritorijā atrodas valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un ūdensnotekas, ar lūgumu nodrošināt to uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
