No 16. oktobra Jūrmalas muzejā skatāma gleznotāja Anša Artuma izstāde “∞ mirklis” – mākslinieka radošā mantojuma un piemiņas svinēšana. Viens no atpazīstamākajiem un spožākajiem Latvijas ainavas un klusās dabas meistariem Ansis Artums savos darbos virtuozi iemūžinājis Latvijas dabas skaistumu gadalaiku maiņās.
Ansis Artums (1908–1997) – Tukuma gleznotājs, virtuozais vienkāršo ziedu krāšņuma tvērējs, Slocenes krastu iemūžinātājs gadalaiku maiņās. Lielāko daļu savu darbu viņš radījis plenērā, kompozīcijās prasmīgi režisējot dabas uzstādījumus. Līdzās māksliniekiem Kārlim Neilim un Leonīdam Āriņam arī A. Artums veidojis Tukuma kā viena no mākslas centriem atpazīstamību Latvijā.
Izstādē Jūrmalas muzejā apkopotās gleznas veidos ieskatu A. Artuma daiļrades raksturīgākajās izpausmēs, – iluzori ļaujot ietiekties pilnīgā un harmoniskā esamībā, kur valda pārlaicīgs, mierpilns, nesteidzīgs dzīves vērojums, caurstrāvots ar klusu mīlestību pat pret šķietami vienkāršo, ikdienišķo.
Anša Artuma gleznieciskajā izteiksmē primārais ir krāsa un daba. Mākslinieks ne velti dēvēts par “dabas režisoru” – viņš talantīgi koriģējis dabas motīvus, radot audeklā savu kompozicionālo “zelta griezumu”. Darbiem raksturīga gleznieciska telpas un formu izpratne, tīrskanīgs, emocionāls kolorīts. Viņa daiļrade nosacīti dalāma divos posmos – agrīnais (no 20. gs. 30. gadu sākuma līdz 40. gadu vidum), kad dominēja zināma atturība krāsu izvēlē, zemes krāsām tuva tonalitāte un otrais (no 20. gs. 40. gadu vidus līdz mūža izskaņai) – spilgtais, košais, vitālais kolorīts.
Glezniecību Ansis Artums studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), skolojoties pie Kārļa Miesnieka, Ludolfa Liberta, Vilhelma Purvīša, Augusta Annusa, Voldemāra Tones, Konrāda Ubāna, Ģederta Eliasa, Borisa Vipera un Eduarda Brencēna. Laika gaitā mākslinieks attīstījis pats savu “artumisko” glezniecisko rokrakstu, lai gan agrīnajos darbos vērtētāji tiekušies uztaustīt arī kādas nekritiskāk pārņemtas ietekmes no ievērojamajiem pedagogiem.
20. gadsimta 30.–40. gados Ansis Artums darbojās Mūksalas mākslinieku biedrībā, regulāri piedalījās biedrības izstādēs, guva panākumus Kultūras fonda izstādēs, tostarp ārzemēs. Īpaši nozīmīgs mākslinieka personībai bija Parīzes apmeklējums. Braucienā gūtie iespaidi laika gaitā radoši pārstrādāti – gleznotājs atraisās, mainās otas triepiena tehnika, darbos ievijas spilgti, kontrastējoši krāstoņi.
Liela daļa mākslinieka darbu glabājas privātkolekcijās, kā arī muzejos – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Liepājas muzejā, Jūrmalas muzejā, Tukuma Mākslas muzejā.
Izstādē eksponēti darbi no ģimenes un citām privātkolekcijām, Tukuma muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī no “Zuzeum” kolekcijas.
Izstāde Jūrmalas muzejā skatāma no 16. oktobra līdz 30. decembrim.
