Latvijā iestājies zelta rudens un koki sāk šķirties no lapām, bet cilvēki sākuši lapu grābšanas un novākšanas darbus. Latvijas Dabas fonds šoruden aicina nenogrābt un nenovākt visas lapas savos pagalmos, mauriņos un zaļajās, bet vismaz pusi no tām atstāt uz zemes. Daļēja lapu atstāšana videi draudzīga rīcība, kura gan palīdz dabai, gan mazina laika un resursu patēriņu.
Lapas kokiem ir nepieciešamas, lai tie iegūtu barības vielas – fotosintēzes procesā tajās rodas enerģija, kas aizceļo uz zariem, stumbru un saknēm. Kad paliek aukstāks, koki no lapām šķiras, lai taupītu ūdeni un enerģiju ziemai. Pirmā viela, kas lapās noārdās, ir hlorofils – zaļais pigments, tāpēc arī lapas maina krāsu. Nobirušajās lapās ir daļēji saglabājušās barības vielas un organiskās vielas, kuras lapu sadalīšanās procesā atgriežas augsnē un atpakaļ pie kokiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ir vērts daļu lapu atstāt uz zemes. Ne mazāk nozīmīgi dabai ir arī tas, ka nokritušajās lapās ziemo dažādi kukaiņi, kāpuri, kūniņas, kuri, savukārt, ir barība ziemojošajiem putniem. Lapu kaudzes, ja tā ir atstātas vidē, piemēram, pagalma stūrī, sētas malā, dod ziemošanas vietu ežiem.
Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa stāsta: “Lai izprastu, kāpēc nevajag nogrābt visas lapas, aicinu palūkoties uz vienu no savdabīgākajām un retākajām dzīvotnēm Latvijā – parkveida pļavu. Parkveida pļava ir dabiskais zālājs, kurā izretojušies lieli lapu koki, visbiežāk ozoli, līdz ar to šajā vietā pārklājas gan pļavu, gan mežu dabas daudzveidība. Vizuāli šīs pļavas atgādina parkus, taču šī ir vairāku gadu simtu laikā cilvēka un dabas sadarbībā veidojusies ainava. Cilvēki tajās ganīja lopus, ieguva sienu, kokos bija bišu mājas, ieguva sveķus, tāpat saimniecībā izmantoja atsevišķus zarus. Parkveida pļavu lielie koki katru rudeni rada lielu apjomu lapu, kas nokrīt turpat zālājā, kur tās neviens nesavāc, arī ganību sezona ir beigusies. Taču jau nākamajā gadā parkveida pļavās atkal plaukst un zeļ pļavas augu daudzveidība – lapu sega nav traucējusi attīstīties augiem, tieši otrādi – lapu negrābšana dod daudz labuma.”
Ko darīt un ko nedarīt ar rudens lapām?
- Grābiet un novāciet tās pēc 50:50 principa – pusi atstājiet uz zemes. Nenogrābtās lapas pa ziemu sadalīsies, taču tikai tad, ja būs atstātas tik biezā kārtā, cik nokritušas. Ja lapas būs sagrābtas kaudzē, tās sadalīsies ilgākā laikā.
- Noteikti atstājiet lapas zem kokiem, krūmiem, sevišķi pievēršot uzmanību vietām kur jau redzama noplicināta, sablīvēta augsne un atsegtas koku saknes. Ja, tomēr lapas no šīm vietām nogrābj, tad pēc nogrābšanas tomēr šīs vietas labāk nedaudz uzirdināt un uzlikt komposta augsni.
- Nogrābtās lapas ir vēlams kompostēt un mulčēt uz vietas – tajā pašā teritorijā, kur tās ir radušās, bet kompostu izmantot dobēm un augsnes auglības atjaunošanai.
- Var atstāt atsevišķas lapu kaudzes vietās, kur tās netraucē, ežu ziemošanai.
- Nevajag lapas un citus dārza atkritumus vest ārpus savas teritorijas, piemēram uz mežu vai citu dabas teritoriju, jo tas izraisa vides degradāciju un arī var veicināt invazīvo sugu izplatību.
- Lapu kaudzes nedrīkst dedzināt! Gan tāpēc, ka tajās jau varētu būt iemājojušas daudzas dzīvās radības, gan tāpēc, ka dedzināšana rada gaisa piesārņojumu.
- Lapas jānovāc no ceļiem un gājēju taciņām, kur tās var zemi padarīt slidenu un apdraudēt gājējus.
“Lapu daļēja atstāšana uz zemes ir gluži loģiska – tā vienkārši atbilst dabas procesiem, kurus mēs varam kaut nedaudz saglabāt arī pilsētvidē un savās piemājas teritorijās. Turklāt lapas kā organiska viela ir arī noderīgs resurss, kurš mums ir pieejams bez maksas, vajag tikai likt lietā. Tāpat, mazāk vācot lapas, mēs ietaupīsim laiku un arī enerģiju, jo netiks izmantoti lapu pūtēji. Lapām uz zemes ir vieta!” norāda Baiba Strazdiņa.
