Reģionālajā vizītē 24. oktobrī Balvu novadā viesojās satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Vizītes ietvaros ministrs tikās ar pašvaldības pārstāvjiem un iedzīvotājiem, pārrunāja aktuālos jautājumus par satiksmes nozares attīstību, kā arī iepazinās ar līdz šim paveikto un plānoto novadā.
Vizītes sākumā satiksmes ministrs kopā ar pašvaldības pārstāvjiem un vietējiem iedzīvotājiem devās velo braucienā pa Kubulu ielām, simboliski atklājot arī jauno velo tiltu, kas savieno Krasta ielu ar Dārza ielu Kubulos. Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs pirms brauciena aicināja ministrijas pārstāvjus pievērst uzmanību tam, kā iedzīvotāju dzīves kvalitāti uzlabo vienkāršotā dubultās virsmas apstrāde, kā arī novērtēt ikdienas maršrutu un apstākļus, kādos iedzīvotāji ar velosipēdu mēro ceļu uz Balvu pilsētu, braucot pa valsts reģionālo autoceļu P35 Kubuli – Balvi. Arī pats ministrs devās izbraukt P35 ceļa posmu, apzinoties tā nozīmi iedzīvotāju pārvietošanās iespēju uzlabošanā.
Balvu novada Centrālās pārvaldes ēkā satiksmes ministrs kopā ar satiksmes ministra padomnieku Edgaru Klētnieku, padomnieku Jāni Meirānu, parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču, VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju Dinu Merirandu, VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Lazdovski, SIA “Balvu autotransports” valdes priekšsēdētāju Valdi Anču tikās ar Balvu novada domes un pašvaldības vadību un speciālistiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti valsts reģionālo ceļu attīstības plāni, piešķirtais finansējums un projektu realizācija. Diskusijā tika skarti arī jautājumi par vietējās nozīmes reģionālajiem autoceļiem, kā arī par pasta un sabiedriskā transporta attīstību novadā.
“Par Latgali valdībā domājam un runājam bieži, un es noteikti neesmu pirmais ministrs, kas ir bijis šeit vizītē. Tas iezīmē, cik svarīgs mums ir šis reģions no attīstības, savienojamības un drošības viedokļa. Tikko izbraucām pa velo ceļu, kura vēl nav, un aprunājāmies ar bērniem no skolas, kuriem šis velo celiņš dotu iespēju drošāk pārvietoties. Protams, būtiski ir arī ceļa savienojums starp pagastu centriem, kuri, novadu reformas laikā, diemžēl ir aizmirsti. Meklēsim iespējas, jo ir skaidrs, ka šim ceļam ir ne tikai militārās mobilitātes nozīme, bet primāri – cilvēku savienošanas, dzīves kvalitātes un ekonomiskās attīstības uzlabošanas nozīme,” sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens, tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem.
Tikšanās laikā diskusijas raisījās par P35 ceļa posmu Litene – Balvi, Balvi – Viļaka. Satiksmes ministrs uzsvēra, ka šis ceļa posms nav optimālā stāvoklī un tas jau administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros būtu bijis jāizveido atbilstošā līmenī, kas paredzēja pagasta centru savienošanu. “Tagad meklēsim citas iespējas un atbalsta programmas, lai paveiktu šo neizdarīto mājasdarbu,” sacīja ministrs. Arī VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka neatkarīgi no administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumiem, ceļš P35, kas savieno Gulbeni un Viļaku, saskan ar LVC prioritātēm. Abiem posmiem ir izstrādāti būvniecības tehniskie projekti. Šis ceļš ir prioritāte arī Aizsardzības ministrijai, un projekti ir augstas gatavības stadijā. “Tiklīdz saprotam, kā to finansēt, mēs esam gatavi realizēt šo projektu. P35 ceļš pilnībā atbilst mūsu stratēģijām un ir mūsu prioritāšu sarakstā. Es gan nevaru apsolīt, vai tas būs 2025. vai 2026. gadā, bet risinājumus mēs noteikti meklēsim,” atzina M. Lazdovskis. Salīdzinājumam – visiem reģionālajiem ceļiem, ieskaitot fondu atjaunošanas projektus, kopumā gadā ir pieejami aptuveni 40 miljoni eiro. No tiem tikai ceļa posmam Balvi – Litene būtu nepieciešami aptuveni 11 miljoni.
Viens no VSIA “Latvijas valsts ceļi” svarīgākajiem kritērijiem ir nodrošināt, lai attīstība reģionos būtu vienmērīga. LVC uzsver, ka attīstība nevar balstīties tikai uz satiksmes intensitāti, svarīgi ir, lai katrā novadā un reģionā tiktu īstenots vismaz viens projekts, īpaši attiecībā uz vietējiem ceļiem. “Ja runājam par vietējiem ceļiem, katru gadu Balvu novadā tiek realizēts kāds ceļa posms. Piemēram, 2025. gadā plānota ceļa posma no Benislavas līdz P36 dubultās virsmas atjaunošana, bet 2026. gadā paredzēta V490 Balvi – Kuprava ceļa pilnīga atjaunošana visā tā garumā,” skaidroja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Tomēr viņš atzīmēja, ka attiecībā uz Tilža – Baltinava ceļu, kur ir liela smagā transporta kustība, situācija ir sarežģītāka, jo ar dubulto virsmu tur nevarēs līdzēt.
Diskutējot par Latvijas pasta nodaļu nākotni un pastāvēšanas iespējām, satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzina, ka pasta nodaļu slēgšana notiek jau vairākus gadus, un katru gadu tiek slēgtas 20 Latvijas pasta nodaļas. Ir nepieciešams atrast līdzsvarotu modeli, kurā apvienojas sociāli ekonomiskā funkcija, vienlaikus konkurējot tirgus apstākļos, īpaši ar e-komerciju. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs norādīja, ka Latvijas pasta tīkls jau ir optimizēts, taču vienmēr ir iespējas uzlabot pakalpojumu kvalitāti. “Latvijas Pastam ir jādara viss, lai pakalpojumi būtu rentabli. Plānots paplašināt pakomātu tīklu reģionos, ļaujot iedzīvotājiem jebkurā sev ērtā laikā saņemt vai nosūtīt sīkpaku, kas īpaši atbalstīs mazos un vidējos uzņēmumus. Turklāt tiek plānota sīkpaku tarifu pārskatīšana mazajiem uzņēmējiem. Papildus tam, tiek izstrādāts risinājums, lai ar pakomātu starpniecību varētu iegādāties arī sabiedriskā transporta biļetes, tādējādi paplašinot pakomātu funkcijas,” norādīja Ģ. Dubkēvičs.
Vizītes laikā ministrs kopā ar pašvaldības pārstāvjiem apmeklēja arī valsts reģionālā autoceļa P45 Semenova – Rekova remontdarbus. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norādīja, ka šī ceļa posma atjaunošana tiek veikta Eiropas Savienības fonda ietvaros, lai novērstu tā nolietošanos līdz kritiskajam līmenim, kā tas šobrīd ir P35 ceļa posmā. Ceļa virskārta tiek nomainīta, lai saglabātu infrastruktūru labā stāvoklī. “Mēs to darīsim konceptuāli visiem ceļa posmiem tiklīdz parādīsies pirmās mikroplaisas, lai ūdens neiekļūtu ceļā un nebojātu to,” uzsvēra M. Lazdovskis.
Vizīti Balvu novadā ministrs noslēdza ar Punduru robežapsardzības nodaļas apmeklējumu, kā arī tikšanos ar sakaru nozares ekspertiem pie Latvijas Valsts radio un televīzijas centra torņa Aizpurvē.
