11. janvārī 12.00 Ziemassvētku kauju atceres pasākums Antiņu kapsētā
Pasākumu vadīs vēsturnieks Māris Ribickis. Spēlēs Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris (diriģents Andris Rasmanis).
Piemiņas pasākumi notiks arī Jelgavas novadā, plašāka informācija par tiem ŠEIT.
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas izvērtās par vienām no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un nozīmīgākajām latviešu strēlnieku vienību cīņām. Janvāra kaujās mira ne mazāk par diviem tūkstošiem latviešu strēlnieku. Viņi stājās pretī ienaidnieka pārspēkam, tomēr nesalūza.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim. Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts mērķis – Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales atbrīvošana.
23. decembra naktī tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus.
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija visnocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus, ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Gūstā tika saņemti aptuveni 1000 vācu karavīru un iegūtas bagātīgas kara trofejas.
Ziemassvētku kaujās piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki un cieta milzīgus zaudējumus. Tika nogalināti aptuveni 9000 kareivji.
Atrašanās vieta: Babītes pagasts (Rīgas-Liepājas šoseja, norāde “Rubeņi”, tālāk līdz norādei ceļa labajā pusē). Koordinātas: 56.882444, 23.747954.
2001. gada 27. augustā šī apbedījumu vieta zemesgrāmatā ierakstīta ar nosaukumu Antiņu kapi. Šeit atrodas Latviešu strēlnieku kapi (rakstiskos avotos kapi dēvēti arī par Tīreļu kapiem), kuros guldīti 3800 Ziemassvētku kaujās kritušie strēlnieki. Vietā, kur apglabāja pirmos 105 kritušos, 1925. gadā atklāts pēc arhitekta Eižena Laubes projekta darinātais obelisks. Stendā pieejama informācija par šeit notikušajām kaujām un to norisi. Te ir arī norādes uz latviešu strēlnieku zemnīcām un ierakumiem. Brīvā dabā iespējams aplūkot (un iespējams pat izjust) Latvijas vēstures posma atspulgu. Iespēja piebraukt ar automašīnu.
