Sākot ar 2025. gadu, pašvaldībām jāparedz līdzdalības budžets – daļa no vietvaras līdzekļiem jāatvēl iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai. Katrā pašvaldībā iedzīvotāji noteiktā kārtībā varēs iesniegt idejas, nobalsot par tām, un visvairāk atbalstītos ierosinājumus pašvaldībai būs pienākums īstenot.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu no 2025. gada visās pašvaldībās ir jāparedz finansējums līdzdalības budžetam vismaz 0,5% apmērā no vietvaras vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
Tomēr Saeima, izskatot valsts nākamā gada budžeta likumprojektu, nolēma atļaut pašvaldībām līdz 2029. gadam līdzdalības budžetam atvēlēt mazāku finansējumu. Tādējādi 2025. gadā vietvarām jāparedz finansējums līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,1% apmērā no minētajiem ieņēmumiem, 2026. gadā – ne mazāk kā 0,2%, 2027. gadā – ne mazāk kā 0,3% un 2028. gadā – ne mazāk kā 0,4%.1
Līdz šim, kā informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), no kopumā 43 pašvaldībām līdzdalības budžetu ir ieviesušas 16. Tās ir Rīgas valstspilsēta un Jelgavas valstspilsēta, kā arī 14 novadi – Balvu, Bauskas, Cēsu, Gulbenes, Ķekavas, Preiļu, Saldus, Jelgavas, Mārupes, Olaines, Siguldas, Ropažu, Valmieras un Smiltenes novads.
Savukārt, kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīcībā esošā informācija, pašlaik 30 pašvaldībās līdzdalības budžeta ieviešana jau notiek vai ir veikti visi darbi, lai to uzsāktu.
“Šī gada decembra beigās divās pašvaldībās tiks apstiprināti saistošie noteikumi, lai ieviestu līdzdalības budžetu. Par pārējām pašvaldībām LPS datu pašlaik nav, tos apkopos nākamā gada janvārī, bet kopumā, ņemot vērā, ka no nākamā gada līdzdalības budžets ir noteikts kā obligāts, visticamāk, visas pašvaldības to īstenos,” vēsta LPS pārstāve Liene Užule.
Iesniegt projektus un balsot var no 16 gadu vecuma
Līdzdalības budžets sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa pašvaldības līdzekļu teritorijas attīstības jautājumos. Lai to izdarītu, jāiesniedz projekti un jābalso par tiem. Visvairāk atbalstītās iniciatīvas pašvaldība īstenos.
Projektus ir tiesīga iesniegt jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. To var darīt arī biedrība vai nodibinājums, kura dalībniece nav pašvaldība. Savukārt par projektiem balsot var tikai tās 16 gadu vecumu sasniegušās fiziskās personas, kas ir deklarētas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Līdzdalības budžeta procesā tiek izsludināts projektu konkurss. Tās idejas, kuras atbilst līdzdalības budžeta nolikumam, tiek virzītas tālāk sabiedrības balsojumam, kas noteic, kuri projekti tiks īstenoti. Līdzdalības budžeta ietvaros projektus iesniegt, kā arī balsot par tiem iespējams vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā geolatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”. Projekti pašvaldībai ir jāsāk realizēt trīs mēnešu laikā pēc konkursa rezultātu paziņošanas un jāīsteno divu gadu laikā no projekta uzsākšanas brīža.
Par līdzdalības budžeta līdzekļiem radīto objektu uzturēšana primāri gulstas uz pašvaldības pleciem, jo tā ir šo objektu īpašniece, skaidro VARAM. Tomēr pašvaldībai ir tiesības vienoties ar citu personu par objektu uzturēšanu.
Jābūt gataviem pašiem ieguldīt savu laiku un pūles
Likums noteic, ka līdzdalības budžeta finansējums tiek izlietots sabiedrības ierosinātajiem teritorijas attīstības projektiem. Kā liecina līdzšinējā pieredze, pašvaldībās, kuras jau ieviesušas līdzdalības budžetu, pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir ierīkoti bērnu rotaļu laukumi un sporta un vingrošanas vietas, kā arī uzlabota vides pieejamība.
“Līdzdalības budžetā gandrīz tikpat svarīgs kā rezultāts ir pats process – iedzīvotājiem jāmācās līdzdalība, jābūt gataviem pašiem ieguldīt savu laiku un pūles priekšlikuma sagatavošanā, jāaicina citi cilvēki par priekšlikumu balsot un visā šajā procesā jāspēj sadarboties ar pašvaldības speciālistiem,” skaidro Sabiedriskās politikas centra “Providus” vecākā pētniece labas pārvaldības jautājumos Līga Stafecka.
Viņa norāda: “Iedzīvotājam ne vien ir īsi jānoformulē ideja, bet arī jāaplēš tās aptuvenās izmaksas. Kad tas ir izdarīts, izturot vērtējuma sietu – atbilstību nolikumam un īstenošanas iespējas –, ideja konkurē ar citiem iesniegtajiem priekšlikumiem, jo gala lēmumu par to, kura no tām tiks īstenota, pieņem paši iedzīvotāji balsojot. Visvairāk atbalstītās iedzīvotāju idejas pašvaldībai pēc tam ir pienākums realizēt par iepriekš noteikto finansējumu.”
Nosacījumi – gan saistošajos noteikumos, gan likumā
Pašvaldībām līdzdalības budžeta izlietošanas kārtība savā administratīvajā teritorijā jānosaka saistošajos noteikumos – līdzdalības budžeta nolikumā –, tostarp paredzot atlases kritērijus, balsošanas kārtību, īstenojamo projektu noteikšanu un citus nosacījumus.
Vienlaikus Pašvaldību likuma 59.–62. pants noteic vienotus nosacījumus, kas jāievēro visām pašvaldībām, piemēram, projektu idejas iesniegt un par tām balsot drīkstēs no 16 gadu vecuma. Vietvaru saistošajos noteikumos, kā to paredz likums, jānosaka līdzdalības budžeta izlietošanas kārtība, tostarp:
- pašvaldības institūcija, kas nodrošina projektu atlasi un uzrauga līdzdalības budžeta izlietošanu;
- projekta pieteikuma paraugs;
- projektu iesniegšanas termiņš, kas nav īsāks par 30 dienām;
- projektu atlases kritēriji;
- balsošanas veids (klātienē, elektroniski) un kārtība;
- balsošanas termiņš, kas nav īsāks par 14 dienām;
- balsu skaitīšanas kārtība un īstenojamie projekti.
Saskaņā ar Pašvaldību likumu vietvarām ir pienākums saistošo noteikumu projektus, arī līdzdalības budžeta nolikuma projektu, nodot sabiedriskajai apspriešanai. Savukārt atbilstoši labajai praksei pašvaldībai būtu jāīsteno informēšanas kampaņa, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kas ir līdzdalības budžets un kā tajā var iesaistīties. Līdzdalības budžeta konkursa vērtēšanā jāiesaista ne vien pašvaldības speciālisti, bet arī nevalstiskās organizācijas un eksperti, norāda L. Stafecka.
Līdzdalības budžeta īstenošanai ir pieejamas vadlīnijas
Lai varētu labāk izprast līdzdalības budžeta konceptu un īstenošanas procesu, “Providus” ir sagatavojis īpašas vadlīnijas par labu līdzdalības budžeta ieviešanas gaitu pašvaldībās. Savukārt VARAM ir izstrādājusi vadlīnijas līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izmantošanai, kā arī sniegusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par līdzdalības budžetu.
Ņemot vērā, ka likums nosaka vienotus līdzdalības budžeta ieviešanas nosacījumus, kas jāievēro visām pašvaldībām, tostarp attiecībā uz līdzdalības budžeta projektu ideju iesniegšanas un atlases kārtību, līdzdalības budžeta īstenošanai paredzēta vienota informācijas sistēma (LBIS).
Tā būs pieejama 1. janvārī un sniegs iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, savukārt iedzīvotājiem – iesniegt projektu idejas un balsot par tām, informē VARAM.
Ministrija pilnveido jau šobrīd pašvaldību izmantoto Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu, kurā darbosies LBIS administratora vide, savukārt LBIS publiskā daļa, kā jau minēts, būs pieejama valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā geolatvija.lv.
1Likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 19. pants.
Informāciju sagatavoja: “LV portāls”
