Talsu kultūras centra foajē telpās jau iekārtota Talsu gleznotāja Andra Biezbārža gleznu izstāde „Ainava ar mani”. Tā būs apskatāma līdz 20. februārim un ar mākslinieku būs iespēja tikties un sveikt viņu jubilejā 18. janvārī plkst. 14.00.
Mākslinieks savu kārtējo, nozīmīgo jubileju svin, protams, sarīkojot jaunu un plašu gleznu izstādi. Tā varēja būt arī vēl daudz plašāka, jo Andris Biezbārdis strādā (glezno) regulāri, un māksla ir viņa dzīves jēga. Vienīgā lielā mīla. Tā tas viņa dzīves gaitā ir sakārtojies.
„Jauši” vai nejauši, šobrīd Talsu novada muzejā ir apskatāma izcilā latviešu akvarelista Romja Bēma (1927–1993) darbu izstāde. Muzejs savos izstādei klāt pieliktajos tekstos nav uzsvēris, ka Romis Bēms ir ļoti nozīmīgs cilvēks Andra Biezbārža dzīvē. Bēms pats gājis t. s. „Talsu akadēmijā” – viņu II pasaules kara laikā mākslā sācis izglītot gleznotājs Žanis Sūniņš. Pie Sūniņa „mācībā” vēlāk nonāca arī pats Biezbārdis, Skaidrīte Elksnīte un Zigurds Poļikovs…
Bēma mamma – Nellija Maršandas kundze Talsos, Raiņa ielā nodzīvoja līdz savai aiziešanai (1981). Un tur laimīgi notika tā, ka Andrim Biezbārdim Romis Bēms kļuva par labu padomdevēju akvareļglezniecībā. Andris 1980. gadu sākumā republikas izstādēs sāka piedalīties tieši ar akvareļiem, eļļa klāt pienāca 1990. gadu sākumā.
Apskatot abas pašlaik Talsos iekārtotās izstādes, gan Biezbārža, gan Bēma darbos, neskatoties uz dažādajām glezniecības tehnikām, var saskatīt dažas kopīgas lietas: pirmais ir izcila prasme vispārināt un māka atbrīvoties no liekajām detaļām, otrais – tā ir līnija: Bēmam – absolūts un rūpīgi konstruēts, pasmags konstruktīvisms, Andrim līnija pakļauta viņa ekspresīvajai un pavisam atbrīvotajai glezniecībai. Turklāt pēdējā gadu desmita laikā viņa mākslā tieši kolorīta kvalitātes arvien vairāk apliecina krāsas kā glezniecības pamatelementa virsvērtību. Arī līnija te plastiski un organiski pievienojas…
Izvēlētais izstādes nosaukums „Ainava ar mani” uzsver ainavas žanru kā dominanti mākslinieka pēdējo gadu glezniecībā. Andris ir aizrautīgs ceļotājs, redzēto viņš pasniedz dīvainos formu „saskaldījumos” un jocīgās elementu kombinācijās, it kā baidoties būt banāli reālistisks. Taču galu galā ir izveidojies īpašs un atpazīstams viņa stils, kurā tomēr uzvarošā ir viņa teicamā krāsu izjūta. Tajā vēl arvien spoguļojas no gēniem nākušais lietuviskais – tā ir patumšā krāszieda dinamika un piesātinājums.
„Atmiņas par Stambulu”, 2024.
Andris Biezbārdis dzimis 1950. gada 12. janvārī Talsos. Beidzis Talsu vakara vidusskolu. Glezno eļļas, akvareļa un akrila tehnikās, savienojot realitāti ar abstrakciju, veidojis arī dažādus objektus un instalācijas. Daudzus gadus bija vizuālās mākslas skolotājs bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Kopš 1980. gada piedalās izstādēs un radošajās darbnīcās, darbi eksponēti Krievijā, Dānijā, Azerbaidžānā, Vācijā, Francijā, Holandē, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Itālijā, Albānijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs (no 1988), darbojas Talsu Krūmu mākslas grupā. 2023. gadā saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības balvu par mūža ieguldījumu mākslā, ir divkārtējs Talsu novada pašvaldības Ž. Sūniņa prēmijas vizuālajā mākslā laureāts (2010, 2020).
Gleznotājs Andris Biezbārdis. Daiņa Kārkluvalka foto
