2025. gada 11. janvÄra naktÄ« mūžībÄ devusies Klementina-Lucija Buharina (ex. RitiÅa) ā Antona meita, dzimusi 1931. gada 6. septembrÄ« RÄzeknes apriÅÄ·a Ozolaines pagasta Slobodas sÄdÅ¾Ä mÄjÄ “Kozori” zemnieku, kolhoznieku Ä£imenÄ. ViÅas vecÄkiĀ strÄdÄja Slobodas ciema padomes kolhozÄ “1. Maijs”. Ā Visu bÄrnÄ«bu Klementina pavadÄ«jusi tÄva mÄjÄs, Ä£imenÄ, kur auga seÅ”i bÄrni. AstoÅu gadu vecumÄ meitene sÄka mÄcÄ«ties Laļu ÄetrgadÄ«gajÄ skolÄ, kuru pabeidza 1943. gada pavasarÄ«, bet jau rudenÄ« uzsÄka mÄcÄ«bas RÄzeknes septiÅgadÄ«gÄs skolas 5. klasÄ, kuru pabeidza 1946. gada pavasarÄ«. PÄc skolas beigÅ”anas Klementina iestÄjÄs RÄzeknes pedagoÄ£iskajÄ skolÄ, kuruĀ absolvÄjaĀ 1950. gada 28. jÅ«nijÄ.
No 1954. gada lÄ«dz 1957. gadam Klementina-Lucija studÄjusi PÄtera StuÄkas Latvijas valsts universitÄtÄ, kur ieguva vÄsturnieka kvalifikÄciju un vidusskolas vÄstures skolotÄja diplomu. 1959. gadÄ viÅa apprecÄjÄs ar PÄteri Buharinu. Klementinas-Lucijas un PÄtera Ä£imenÄ dzima divi dÄli: Aivars un Valdis.
Ozolaine! Ar Å”o vietu saistÄs visa Klementinas-Lucija Buharinas dzÄ«ve. TÄ viÅa pati par to ir stÄstÄ«jusi pÄdÄjÄ Ozolaines pamatskolas absolventu salidojumÄĀ 2018. gada 17. augustÄ. 1950. gada 15. augustÄ Klementina-Lucija Buharina Ozolaines skolÄ uzsÄka savu pedagoÄ£isko darbÄ«bu. TajÄ laikÄ par direktori strÄdÄja Marija Mežalovniece (1949.ā1951. g.) un skola toreiz saucÄs Ozolaines septiÅgadÄ«gÄ skola. TurpmÄk direktora amatu pildÄ«ja Anna AnÄupÄne (1951.ā1960. g.), VitÄlijs StepiÅÅ” (1960.ā1967. g.). Klementina Buharina kļuva par skolas direktoriĀ 1967. gadÄ un nostrÄdÄja Å”ajÄ amatÄ lÄ«dz pat 1986. gadam. PÄc Klementinas-Lucijas lÄ«dz 2003.ā2004. mÄcÄ«bu gadam Å”o amatu pildÄ«ja GunÄrs Gžibovskis, kad nepietiekamÄ skolÄnu skaita dÄļ skola tika slÄgta.
Klementina-Lucija dalÄ«jÄs savÄs atmiÅÄs un stÄstÄ«ja, ka Ozolaines skolÄ darbu uzsÄka kÄ 1.ā4. klaÅ”u skolotÄja, tad iestÄjÄs neklÄtienÄ Latvijas valsts universitÄtÄ un to absolvÄjot ieguva vÄsturnieka kvalifikÄciju un vidusskolas vÄstures skolotÄja profesiju. SkolÄ viÅai nÄcÄs mÄcÄ«t dažÄdus priekÅ”metus. Kad 1962. gadÄ tika izbÅ«vÄta jaunÄ divstÄvu Äka, tai bija nosaukums Ozolaines astoÅgadÄ«gÄ skola. SkolÄ tika atvÄrtas 1ā4. klases ar krievu mÄcÄ«bu valodu (skolotÄjas Äotkina un Vavilova). 1967. gada 27. februÄrÄ« Klementinu-Luciju nozÄ«mÄja par skolas direktori, jo iepriekÅ”Äjais direktors VitÄlijs StepiÅÅ” tika nozÄ«mÄts RÄzeknes rajona TIN vadÄ«tÄja amatÄ. ParalÄli viÅa mÄcÄ«ja skolÄniem arÄ« vÄsturi. Skolu reformÄÅ”anas laikÄ skolai tika pieŔķirts nosaukums Ozolaines deviÅgadÄ«gÄĀ skola, bet klases ar krievu mÄcÄ«bu valodu pievienoja Liepu pamatskolai.
SakarÄ ar pensijas vecuma sasniegÅ”anu direktores amatu 1989. gadÄ Klementina-Lucija atstÄja un turpinÄja darboties skolÄ kÄ vÄstures skolotÄja. Darba gaitas skolÄ viÅa pabeidza 1994. gada 31. maijÄ. KopÄjais darba stÄžs Ozolaines skolÄ 44 gadi (Ozolaines skolas skolotÄja (1950-1967) Ozolaines skolas direktore, vÄstures skolotÄja (1967ā1994)).
Viss mūžs ā vienÄ skolÄ! Klementina atceras, ka darbs bija smags un atbildÄ«gs, jo bija pÄckara gadi. ArÄ« kolhoziem bija nepiecieÅ”ama skolÄnu roku palÄ«dzÄ«ba ražas novÄkÅ”anÄ. GrÅ«tÄ«bas sagÄdÄja skolas saimnieciskÄ puse, jo trÅ«ka lÄ«dzekļu gan remontdarbiem, gan mÄcÄ«bu lÄ«dzekļiem. Bet Klementina, neskatoties uz grÅ«tÄ«bÄm un sarežģījumiem, ar visu tika galÄ.
2016. gadÄ Klementina-Lucija Buharina saÅÄma Ozolaines pagasta lepnuma balvu.
Tagad, vÄrojot mÅ«s no mÄkoÅu maliÅas, Klementina priecÄjas par to, ko aiz sevis atstÄjusi: mÄ«loÅ”u Ä£imeni, dÄlus, mazbÄrnus, skolÄnus, kuri par savu skolotÄju var teikt tikai vissiltÄkos, vissirsnÄ«gÄkos vÄrdus.
Maltas apvienÄ«bas pÄrvalde Ozolaines pagastÄ izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Klementinas-Lucijas Buharinas Ä£imenei un radiniekiem. Mūžīgo mieru dod viÅai, Kungs, un mūžīgÄ gaisma lai atspÄ«d viÅai! Lai viÅa dus mierÄ!
Klementinas-Lucijas Buharinas izvadÄ«Å”ana notiks ceturtdien, 16. janvÄrÄ«, plkst. 10.00 no RÄzeknes SÄpju DievmÄtes Romas katoļu baznÄ«cas (AtbrÄ«voÅ”anas aleja 89, RÄzeknÄ). Zemes klÄpÄ« Klementina-Lucija tiks guldÄ«ta Ozolmuižas pagasta Laļu kapsÄtÄ.
Edgars Blinovs
Maltas apvienÄ«bas pÄrvaldes vadÄ«tÄjs
