Izstāde “Atvasara” tapusi pateicoties sadarbībai ar Rīgas Latviešu biedrību, kur laikā no 1999. gada līdz 2002. gadam Jānis Streičs bija priekšsēdētājs, bet šobrīd ir tās Goda biedrs.
2024. gadā J.Streičs nosvinēja 88 gadu jubileju, kuru pats nodēvējis par bezgalības dzimšanas dienu. Viņa jaunrade joprojām turpinās – tornī Jelgavā eksponēti īpaši izstādei Rīgas Latviešu biedrības namā 2024. gadā radītie darbi, kā arī viņa hrestomātiskās gleznas, ilustrējot J.Streiča mākslinieciskā spektra daudzveidību.
Jānis Streičs dzimis 1936. gada 26. septembrī Latgalē. Karš izpostīja ģimeni, Jānis agri kļuva bārenis. Viņa skolas gadi ritēja Preiļu novada Gaiļmuižā. Jau kopš bērnības viņš vēlējies kļūt par gleznotāju. Rēzeknes Pedagoģiskajā skolā zīmēšanas skolotājs Jakovs Beketovs jauneklim atklāja pirmos aroda noslēpumus. Šīs prasmes viņam noderējušas visas dzīves laikā. Neskatoties uz daudziem talantiem, par Jāņa Streiča lielo aizraušanos kļuva teātris, kas pārauga mīlestībā pret kino.
Pēc Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļas absolvēšanas 1963. gadā Jāņa Streiča pirmā kino pieredze bija režisora asistenta postenis viņa skolotāja Aleksandra Leimaņa filmā “Cielaviņas armija”. Spēlfilma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kopā ar kursa biedru Ēriku Lāci, ir Jāņa Streiča debijas filma kā jaunajam režisoram. Nākamā sadarbība ar A.Leimani bija filmā “Vella kalpi Vella dzirnavās”, kur J.Streičs kā otrais režisors atkal palīdzēja savam skolotājam.
Starp režisora 22 kino meistardarbiem skatītāju iemīļotākās un hrestomātiskākās filmas ir “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, “Teātris”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Cilvēka bērns”, “Likteņdzirnas”, “Rūdolfa mantojums”. Paša režisētajās kinofilmās Jānis Streičs spēj uztvert un izgaismot dažādu emociju gammu, tām raksturīgs pilnasinīgs, jūtīgs un dzīvs rokraksts. Jāņa Streiča kinematogrāfiskais mantojums ir būtiska komponente Latvijas kino vēsturē, kas ietekmējusi daudzu jaunradi un kas noteikusi īpašu kvalitātes toni.
Šo bezgalīgi kūsājošo harizmu Jānis Streičs ietvēris arī savās gleznās. Tās atklāj meistara pasaules skatījumu – ainavas, kas viņu aizkustina, daba, kādu viņš to redz un kas viņu interesē. Gleznotājs Jānis Anmanis, būdams mākslinieka asistents kinostudijā, uzzinot par režisora aizraušanos, reiz mudināja viņu atsākt gleznošanu. Un tā jau daudzus gadus Jāņa Streiča gleznas redzamas izstādēs gan Latvijā, gan Lietuvā. Tie ir dabas un izjūtu tvērumi krāsās un tām piemīt īpaša gaisotne. Jānis Streičs spēj atklāt emocionālu stāstu jebkurā medijā.
Būdams Preiļu Goda pilsonis, apguvis glezniecību pie Jāzepa Pīgožņa un Osvalda Zvejsalnieka, Jānis Streičs bija viens no Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” iniciatoriem. Jānis Streičs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Vatikāna prēmijas “Beato Angeliko” laureāts, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Ministru kabineta balvu.
