8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, tomēr elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams.
Sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.
Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu.
Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. 20. janvārī Regulators apstiprināja AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēto kopējo balansēšanas izmaksu apmēru.
