8.ā9. februÄrÄ« Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistÄmas un pievienosies kopÄjam Eiropas energotÄ«klam. ElektroapgÄdes pÄrtraukums nav gaidÄms.
Eiropas energotÄ«kla sistÄma pÄc Ä£enerÄcijas ir trÄ«s reizes lielÄka par Krievijas energosistÄmu. Å is ir vÄrienÄ«gÄkais energoneatkarÄ«bas un reÄ£iona droŔības projekts, ko kopÄ«gi Ä«steno Baltijas valstu elektroenerÄ£ijas pÄrvades sistÄmas operatori, tostarp AS āAugstsprieguma tÄ«klsā.
āSinhronizÄcija vÄrsta uz to, lai mÄs paÅ”i spÄtu uzturÄt un kontrolÄt elektroapgÄdes tÄ«klu, nodroÅ”inÄtu stabilitÄti un nebÅ«tu atkarÄ«gi no kaimiÅu darbÄ«bÄm. Sarežģītajos Ä£eopolitiskajos apstÄkļos sabiedrÄ«bas ievainojamÄ«ba ir augstÄka, un, jo tuvÄk nÄk noliktais sinhronizÄcijas projekta noslÄguma datums, jo biežÄk mÄs saskaramies ar maldinoÅ”u informÄciju. AicinÄm sabiedrÄ«bu kritiski izvÄrtÄt informÄciju un nedalÄ«ties tÄlÄk ar nepÄrbaudÄ«tÄm ziÅÄm. AktuÄlajai informÄcijai aicinu sekot lÄ«dzi KEM, AST tÄ«mekļvietnÄs,ā uzsver klimata un enerÄ£Ätikas ministrs Kaspars Melnis.
PieslÄgÅ”anÄs process Eiropas energosistÄmai tiks uzsÄkts 2025. gada 8. februÄrÄ« un ilgs lÄ«dz 9. februÄrim. FebruÄris ir piemÄrots pÄrslÄgÅ”anÄs laiks, jo reÄ£ionÄ ir augstÄka elektroenerÄ£ijas ražoÅ”ana (siltumslodzes dÄļ strÄdÄ termoelektrostacijas, ziemÄ netiek veikti remontdarbi). FebruÄrÄ« ir arÄ« ir mazÄka Ä«paÅ”i nelabvÄlÄ«go laikapstÄkļu iespÄjamÄ«ba. Å obrÄ«d spÄkÄ esoÅ”ais BRELL lÄ«gums beigs darbÄ«bu 7. februÄrÄ«.
EelektroenerÄ£ijas pÄrtraukums nav gaidÄms. KopumÄ ir ieguldÄ«ts visu trÄ«s Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitÄ piesaistot 85 % ES lÄ«dzfinansÄjuma Latvijas elektrotÄ«kla infrastruktÅ«ras stiprinÄÅ”anai, sinhronizÄcijas iekÄrtu un elektroenerÄ£iju uzkrÄjoÅ”u bateriju sistÄmu iegÄdei. IzbÅ«vÄti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekÅ”ÄjÄs lÄ«nijas, kÄ arÄ« tiek uzstÄdÄ«ti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodroÅ”inÄtu tÄ«kla stabilitÄti un pakalpojuma nepÄrtrauktÄ«bu.
Vienlaikus elektroapgÄdes traucÄjumus pilnÄ«bÄ izslÄgt nav iespÄjams, jo sinhronizÄcija saistÄ«ta ar tehniski sarežģītu procesu. ElektroapgÄdes traucÄjumi ir iespÄjami jebkuros apstÄkļos. Tos var izraisÄ«t gan ÄrÄja ietekme, piemÄram, vÄtras, gan tehnoloÄ£iski traucÄjumi Latvijas vai kaimiÅvalstu pÄrvades sistÄmÄs. ElektroapgÄdes traucÄjumu iespÄjamÄ«ba sinhronizÄcijas dÄļ nav bÅ«tiski augstÄka kÄ ikdienÄ, piemÄram, nelabvÄlÄ«gu laikapstÄkļu radÄ«to postÄ«jumu dÄļ. AicinÄm iedzÄ«votÄjus iepazÄ«ties ar informatÄ«vo materiÄlu ā par bÅ«tiskÄko, kas attiecas uz sinhronizÄcijas projektu un kam jÄpievÄrÅ” uzmanÄ«ba. PlaÅ”Äka informÄcija Klimata un enerÄ£Ätikas ministrijas tÄ«mekļvietnÄ.
SinhronizÄcijas ietekme uz elektroenerÄ£ijas cenÄm vÄrtÄjama kÄ salÄ«dzinoÅ”i neliela, jo galvenie cenu ietekmÄjoÅ”ie faktori Baltijas valstÄ«s ir vietÄjÄ ražoÅ”ana, kurinÄma resursu cenas, laikapstÄkļi un tÄ«kla infrastruktÅ«ras pieejamÄ«ba. Å ie ietekmÄjoÅ”ie faktori ir nemainÄ«gi visu cauru gadu.
VisÄs Baltijas valstÄ«s veiktie aprÄÄ·ini liecina, ka sinhronizÄcijas projekts neatstÄj bÅ«tisku ietekmi uz elektroenerÄ£ijas pakalpojuma kopÄjÄm izmaksÄm. JÄuzver, ka, lai nodroÅ”inÄtu Baltijas elektroenerÄ£ijas sistÄmas stabilu darbÄ«bu, bÅ«tiskas ir balansÄÅ”anas rezerves. Stabilam energosistÄmas darbam Baltijai nepiecieÅ”amo balansÄÅ”anas rezervju izmaksu ietekme uz gala rÄÄ·iniem LatvijÄ, lÄ«dzÄ«gi kÄ IgaunijÄ un LietuvÄ, prognozÄta mazÄka par 5 %. 16. janvÄrÄ« Regulators apstiprinÄja AS āAugstsprieguma tÄ«klsā prognozÄto kopÄjo balansÄÅ”anas izmaksu apmÄru.
