Pieminot 1991. gada barikāžu notikumus, daudzviet Aizkraukles novadā dega atceres ugunskuri, arī Aizkrauklē, Jaunjelgavā un Staburagā.
Ugunskurs ir barikāžu un tā laika vienotības simbols ‒ tolaik janvāra dienās, kad valdīja sals, Rīgā dega ugunskuri, pie kuriem pulcējās daudzi cilvēki. Atceroties barikāžu laiku, visā Latvijā tiek iedegti ugunskuri, un skan atmiņu stāsti.
Staburaga pagastā cilvēki pie atmiņu ugunskura pulcējās jau 19. janvārī, un emocionālu noskaņu radīja vīru vokālā ansambļa “Es atnākšu” dziedātā dziesma “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”. Pasākums turpinājās saieta nama telpās, kur zemessargs Andris Grozītis dalījās atmiņās par pieredzēto barikāžu laikā Zaķusalā un atbildēja uz sanākušo jautājumiem. Koncertu stundas garumā sniedza Janīnas Zolotorenko vadītie vokālie ansambļi “Spīdala” un “Es atnākšu”. Pasākuma izskaņā visi klātesošie tika cienāti ar piparmētru tēju un pīrādziņiem.
Aizkrauklē atceres ugunskurs tika iekurts 20. janvārī centrālajā laukumā pie pašvaldības ēkas, un sanākušie dalījās atmiņās par tā laika notikumiem.
Sirsnīgs un aizkustinošs pasākums 20. janvārī izvērtās pie Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas, kur bija pulcējušies daudzi skolas audzēkņi un pedagogi. Tika godināti tie neretieši, kuri 1991. gada janvārī iestājās par Latvijas brīvību, un ar klusuma brīdi pieminēti novadnieki, kuru šodien vairs nav mūsu vidū. Skolotājs Jānis Sarmis Bajinskis, būdams īstens Latvijas patriots, stāstīja par tēvzemi un patriotismu, par to, kā tā laika notikumi ir mainījuši vēsturi. Viņš uzsvēra, ka varam būt pateicīgi par iespēju dzīvot brīvā Latvijā.
Pasākumā piedalījās un goda sardzē stāvēja Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargi, viņu vidū arī vidusskolas kādreizējie absolventi Patrīcija Dardedze, Jānis Možeiks un Mārtiņš Tomsons. Noslēgumā visi pasākuma dalībnieki tika cienāti ar skolas saimnieču sarūpēto silto tēju un cepumiem. Ugunskura liesmas, ziedi un piemiņas brīdis visiem vēlreiz atgādināja, cik dārga ir brīvība un cik nozīmīga ir vienotība.
