Itin bieži būvdarbi tiek veikti, nesaskaņojot būvvaldē būvprojektu, neizpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, kā arī nepieciešamības gadījumos – bez saskaņojuma ar kaimiņu zemes īpašniekiem vai kopīpašniekiem, bez tehniskajiem noteikumiem un saskaņojuma ar inženierkomunikāciju turētājiem un institūcijām.
Būvniecības likuma 1. panta otrajā daļā noteikts, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvprojekta, akceptēta paskaidrojuma raksta, būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.
Veicot nesaskaņotus būvdarbus, var izveidoties situācija, ka nav iespējams novērst patvaļīgas būvniecības sekas. Ne vienmēr patvaļīgu būvniecību var legalizēt, pat ja īpašnieks to vēlas darīt pats pēc savas iniciatīvas vai pēc būvvaldes prasības.
Nesaskaņotu būvdarbu dēļ rodas dažādi pārkāpumi. Tie saistīti ar būvlaides neievērošanu, attālumiem no zemesgabala robežām, neatbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, Civillikuma, Dzīvokļa īpašuma likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
Jāievēro, ka, veicot būvniecību īpašumā, kas sadalīts domājamās daļās, nepieciešams 100% kopīpašnieku saskaņojums, ja vien nav noslēgts attiecīgs līgums par kopīpašuma lietošanas kārtību.
Vairākdzīvokļu dzīvojamās mājās dzīvokļu īpašnieki bez kopīpašnieku saskaņošanas var veikt likumdošanā noteiktos būvdarbus savā īpašumā esošajā dzīvoklī. Tomēr jāņem vērā visi tie gadījumi, kad ir jāsaņem pārējo kopīpašnieku saskaņojumi, piemēram, veicot pārbūvi vai fasādes vienkāršoto atjaunošanu, kā arī citos gadījumos, ja tiek skartas kopīpašumā esošās ēkas daļas vai telpas. Saskaņojumi ar kopīpašniekiem jāsaņem un jānoformē Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Ļoti bieži patvaļīgu būvniecību nevar legalizēt, jo nav iespējams saņemt blakus zemesgabala īpašnieka piekrišanu. Tas mēdz notikt gadījumos, kad ēka ir izbūvēta tuvāk par noteikto zemesgabala robežu vai kad nav ievērots maksimālais ēkas augstums. Atbilstoši Civillikumam blakus zemesgabala īpašniekam ir visas tiesības nepiekrist kaimiņa veiktajai patvaļīgajai būvniecībai.
Šķēršļi būvniecības legalizācijai rodas arī tad, ja pie zemes vienības nav iespējams nodrošināt piekļūšanu (nav nodibināts ceļa servitūts). Ja zemesgabala īpašnieks nepiekrīt ceļa servitūta nodibināšanai uz līguma pamata un ir jāiet uz tiesu, paildzinot būvprojekta saskaņošanas laiku.
Var izveidoties situācija, ka nav iespējams saņemt citu institūciju saskaņojumu, piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes akceptu, ja ēka atrodas kultūrvēsturisko pieminekļu teritorijā. Gadās arī, ka ierīkotais žogs neatbilst pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām vai nav saņemti blakus esošo zemes vienību īpašnieku saskaņojumi.
Jāņem vērā, ka arī apdrošinātāji un kredītiestādes izvērtē, vai ēka ir uzbūvēta likumīgi un pēc apstiprināta projekta.
Būvniecības likuma 19. panta trešajā daļā noteikts, ka par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild zemesgabala īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, bet, ja šādi būvdarbi veikti būvē, tad būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs. Tātad, ja ir konstatēta patvaļīga būvniecība, tā ir jānovērš pašreizējam īpašniekam – arī tad, ja pārkāpumus ir veicis iepriekšējais saimnieks. Apbūves tiesības gadījumā par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild apbūves tiesīgais.
Lai izvairītos no nevajadzīgām problēmām un konflikta situācijām, būvvalde aicina izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju un to saskaņot pirms būvdarbu veikšanas.
