“Sinhronizācija vērsta uz to, lai mēs paši spētu uzturēt un kontrolēt elektroapgādes tīklu, nodrošināt stabilitāti un nebūtu atkarīgi no kaimiņu darbībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvas informācijas pieejamību par vērienīgāko neatkarības projektu Baltijā, rīkojam virkni diskusiju ar sadarbības partneriem un citu ministriju resoriem, kurā skaidrojam sinhronizācijas projekta būtību. Tiesa gan, sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos sabiedrības ievainojamība ir augstāka, un jo tuvāk nāk noliktais sinhronizācijas projekta noslēguma datums, jo biežāk mēs saskaramies ar maldinošu informāciju. Aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju un neuzķerties uz emocionāli pielādētiem, nepamatotiem paziņojumiem, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām ziņām. Aktuālai informācijai aicinu sekot līdzi KEM, AST tīmekļvietnēs,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks uzsākts 2025. gada 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Aicinām iedzīvotājus iepazīties ar informatīvo materiālu – par būtiskāko, kas attiecas uz sinhronizācijas projektu un, kam jāpievērš uzmanība?
Sinhronizācijas ietekme uz elektroenerģijas cenām vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot 85% ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.
Arīdzan veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecina, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Jāuzver, ka, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilam energosistēmas darbam Baltijai nepieciešamo balansēšanas rezervju izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, prognozēta mazāka par 5%. 16. janvārī, Regulators apstiprināja AS “Augstsprieguma tīkls” prognozēto kopējo balansēšanas izmaksu apmēru.
