3. februāra vakarā uz tikšanos ar Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvjiem Sērenes pagasta Sporta un atpūtas centrā bija ieradušies vairāki desmiti Sērenes pagasta iedzīvotāju. Šoreiz kuplā pulkā tikšanos apmeklēja arī Lielziedu ciemata iemītnieki.
Novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieki Andris Zālītis un Dainis Vingris, deputāti Arvis Upīts, Evija Vectirāne, Guntis Libeks, Gatis Gūtmanis, uzņēmējdarbības atbalsta un komunikācijas speciāliste Jogita Baltmane, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkta tūrisma organizatore Linda Onužāne, Jaunjelgavas Kultūras centra vadītāja Sandra Smona, novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gvido Liepiņš, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis un Attīstības nodaļas pārstāvis Didzis Grundulis.
Sanākušos uzrunāja novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, uzteicot Sērenes pagasta aktīvo iedzīvotāju kopienu, kas darbojas, lai padarītu pagasta iedzīvotāju dzīvi interesantāku un ērtāku. Par novadu kopumā, toskait arī par Sērenes pagasta iedzīvotāju skaitu un budžetu, ieskatu sniedza Evija Vectirāne.
Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova sacīja, ka liels darbs ieguldīts, bilancē uzņemot ielas un ceļus. Ir veikta tilta pār Lauces upi inspekcija un pirmie darbi, lai to reģistrētu par inženierbūvi. Reaģējot uz iepriekšējā gadā saņemtajiem iedzīvotāju ierosinājumiem, izskanēja atbilde, ka bijušās cāļu fermas “Čiepas” īpašniekiem ir ierosināta administratīvā lietvedība par teritorijas uzturēšanas noteikumu pārkāpumu. Šogad iecerēts atjaunot nelielo skatuvīti pie sporta laukuma. Savukārt, lai ierīkotu pieturas apgaismojumu VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā esošā P87 autoceļa Bauska‒Aizkraukle malā, nepieciešams oficiāls iedzīvotāju iesniegums, kas tiks pievienots apvienības lūgumam.
Apvienības pārvaldniece informēja, ka pagaidām nav uzsākts pagasta pārvaldes ēkas atsavināšanas process, vēl ir jāizvērtē, vai šobrīd tas ir pietiekami izdevīgi, kā arī ir svarīgi, lai centrā nebūtu tukšas ēkas. Iespējams, būs iespēja atrast telpu īrniekus.
Aizkraukles novada Interešu izglītības centra direktore Zane Romanova sanākušos iepazīstināja ar mūžizglītības projekta piedāvājumu – iespēju iegūt digitālās pamatprasmes trīs dažādos līmeņos. Pirmajā līmenī paredzēts izglītot tos, kuriem nav sava e-pasta, nākamajos līmeņos piedāvājot jau sarežģītāku digitālo rīku kā, piemēram, e-paraksta apguvi. Sērenē droši var doties uz bibliotēku un saņemt atbalstu, lai pieteiktos mācībām. Tās paredzēts īstenot mācību iestādēs visā novadā. Grupā jābūt vismaz astoņiem dalībniekiem ‒ tas ir minimālais skaits.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris pastāstīja par sabiedrības līdzdalības budžeta sadales pamatprincipiem. Projektu var iesniegt jebkurš 16 gadu vecumu sasniedzis iedzīvotājs, taču tam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – jāsagatavo vismaz idejas skice jeb vizualizācija, prognozējamo izdevumu tāme un jāveic aprēķini, lai projekta rezultātā radītā objekta ikgadējā uzturēšana neizmaksātu vairāk par 10 % no tā izveidošanas izmaksām.
Pašlaik vēl notiek diskusijas par projektu finanšu apjomu – cik daudz līdzekļu jānosaka kā maksimālais slieksnis “lielajiem” un “mazajiem” projektiem. Diemžēl valstiskā līmenī noteikts, ka projekti iesniedzami tikai digitālā formā, vietnē www.geolatvija.lv, sadaļā “līdzdalības budžets”.
Novadā saņemts piedāvājums privātās un publiskās partnerības veidā būvēt jaunus mājokļus, kurus daļēji varētu subsidēt arī valsts. Plānots izskatīt vairākas vietas novadā, kuras varētu būt piemērotas šādam projektam. Taču jārēķinās, ka īres maksa šādā jaunā projekta mājoklī būtu ievērojami augstāka nekā pašreizējos mitekļos.
Lielziedu ciemata iedzīvotāji izteica lūgumu sakārtot ielu tīklu ciemata teritorijā, pašvaldībai pārņemot savā pārziņā esošās ieliņas un reģistrējot tās kā inženierbūves. Šo ideju atbalstīja arī novada domes deputāts Gatis Gūtmanis.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis informēja, ka Lielziedos ielu jautājuma sakārtošanai vēl doti pieci gadi. Pašlaik privātīpašnieki nevēlas pieņemt domes piedāvājumu un atvēlēt dažus metrus no sava īpašuma kopīgam labumam – ceļam. Ir panāktas vairākas vienošanās par aptuveni divām trešdaļām nepieciešamo ielu apjoma. Andris Zālītis pauda, ka šī gada laikā iedzīvotāji tiks aicināti tikties un turpināt diskusijas par šo jautājumu.
Ir arī jādomā par Lielziedu ciemata, tāpat kā Ziedu ciemata, iekļaušanu Aizkraukles pilsētas sastāvā. Tas dotu juridisku iespēju veidot ielu tīklu un apkārtējo infrastruktūru, kas būtu līdzvērtīga pilsētas infrastruktūrai. Līdz šim tas nav bijis iespējams. Iedzīvotāji rosināja rīkot atsevišķu sanāksmi par Lielziedu problemātiku.
Tā kā Ziedos nav iespējas nodot šķirotos atkritumus, iedzīvotāji rosināja rast iespēju izvietot šķirošanai domātus konteinerus. Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis informēja, ka šogad iecerēts veidot šķiroto atkritumu laukumu Ziedos, aiz kafejnīcas “Romantika”. Tāpat pārvaldnieks aicināja katru īpašnieku noslēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju. Šogad pašvaldības policija turpinās kontrolēt atkritumu apsaimniekošanas līgumu esamību un aicinās īpašniekus, kuriem nav šādu līgumu, tos noslēgt.
Biedrības “Sērenes ļaudis” vadītāja Edīte Osāne jautāja par Sērenes pilskalnu, kas pieder trim privātīpašniekiem. Agrāk šo teritoriju kopa un uzturēja pagasts, tika rīkotas talkas, taču pašlaik to neviens nekopj. Biedrība “Sērenes ļaudis” sūtījusi ierakstītas vēstules, un atbildi ar aizliegumu veikt jebkādas kopšanas darbības sniedza tikai viens īpašnieks. Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkta tūrisma organizatore Linda Onužāne izskaidroja likumisko kārtību, kādā būtu iespējams pilskalnu sakopt un arī uzstādīt informatīvās norādes. Kamēr nav panākta vienošanās ar privātīpašniekiem, nekādas darbības pašvaldība nevar veikt. Tas pats attiecināms arī uz interesanto apskates objektu – manteļskursteni. Vienīgais risinājums šo objektu labiekārtošanā ir vienošanās ar privātīpašniekiem par konkrētu darbu veikšanu.
Klātesošie jautāja par apkures sistēmu Sērenes tautas nama ēkā ‒ vai ir plānots to modernizēt, lai ēkā varētu organizēt vairāk pasākumu? Apvienības vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova skaidroja, ka uzreiz nevarēs, jo šobrīd prioritāte ir Jaunjelgavas Kultūras centrs, kura remontā nepieciešams ieguldīt ap trim miljoniem eiro. Viens no variantiem ir pārdot pagasta pakalpojumu centra ēku “Zvaniņš” un šo naudu investēt tautas nama remontā. Tāpat vadība aicināja iesniegt projektu sabiedrības līdzdalības budžeta konkursā.
Iedzīvotāji rosināja ar laiku kreisajā krastā izveidot senioru kori, jo senioriem ir sarežģīti nokļūt Koknesē. Jaunjelgavas Kultūras centra vadītāja Sandra Smona informēja, ka diemžēl nav pietiekams skaits interesentu, kas vēlētos šādu aktivitāti. Taču ideja ir laba un prātā paturama.
Nākamā tikšanās ar iedzīvotājiem notiks 10. februārī pulksten 17.30 Zalves Kultūras nama ēkā. Uz tikšanos Zalvē!
