Mūsu novada bagātība, spēks un iedvesma ir cilvēki, kuri šeit dzimuši, auguši, dzīvo un rada paliekošas vērtības savam novadam. Salīdzinājumā ar cilvēka mūžu tēlniecības darbu mūžs ir ilglaicīgs, tie dzīvo cauri gadiem un stāsta mums par to radītājiem. Viena no Valmieras atpazīstamības zīmēm ir tēlnieka Andra Vārpas veidotā bronzas skulptūra “Gaismas strūklaka”, kas pie Valmieras Kultūras centra atklāta 2008. gadā, Latvijas 90. dzimšanas dienas priekšvakarā.
Andris Vārpa dzimis rīdzinieks, bet uzaudzis Vilpulkas pagastā, sirdī glabā Rūjienas vārdu un joprojām ir valmierietis. 1950. gada 19. februāris ir viņa dzimšanas diena, tāpēc suminām novadnieku 75. dzīves jubilejā, vēlot veselību, izturību un dzīvesprieku!
Skolas gaitas uzsācis Rūjas skoliņā, kur viņa talantu pamanījis zīmēšanas skolotājs Velkers, kurš veda skolēnus dabā zīmēt akvareļus, vēlāk Rūjienas vidusskolā talanta attīstību veicinājis skolotājs Jānis Galzons. Mācības turpinājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Diplomdarbā veidojis stilistisku kompozīciju “Gleznotāja Ādama Alkšņa portrets”. Studiju laikā praktizējies un papildinājis zināšanas pie klasisko modernismu un akadēmisma stilistiku pārstāvošiem tēlniekiem E. Meldera, V. Alberga, I. Vasiļjeva. Allaž ar cieņu pieminējis tēlniecības dižgarus Teodoru Zaļkalnu, Kārli Zāli, Kārli Zemdegu, Emīlu Melderi.
Strādājis Valmieras muzejā un toreizējā Valmieras Bērnu mākslas skolā, 1980. gados organizējis un vadījis vairākus tēlniecības simpozijus Valmierā. Šī kustība, kas sabalsojās ar starptautiskām mākslas aktivitātēm, gadsimtu mijā kļuva par aizsākumu tēlniecības plenēru plašākai izplatībai Latvijā.
Mākslinieks kopš 1976. gada piedalījies izstādēs Latvijā un daudzviet pasaulē. Viņa darbi tikuši izstādīti Rūjienā, Valmierā, Rīgā, arī mūsu kaimiņvalstīs un Polijā, Vācijā, Austrijā, Portugālē, Lielbritānijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Kiprā un citviet. Izstādēs līdzās skulptūrām parādās arī viņa filigrānie zīmējumi, kas ataino tēlnieka domāšanas veidu un formas izjūtu, apliecinot meistarīga zīmētāja talantu. Mākslinieku interesē dabas radītā plastika un tās mainīgais raksturs. Zīmējumos attēlota vienkāršā, pavisam ikdienišķā Latvijas ainava, kuru mākslinieks tieši un personīgi izjūt kā daudzveidīgu un vienmēr mainīgu.
Un paralēli darbam tēlnieks vienmēr radījis mākslu, atzīstot, ka viņu tēlniecībā saista varenums un mūžīgums. Rīga lepojas ar A. Vārpas veidotajiem figurālajiem pieminekļiem māksliniekam Kārlim Padegam pie Vērmanes dārza, netālu no Dailes teātra sēž un glezno Voldemārs Irbe, bet pie Latvijas Nacionālā operas un baleta nama lepni stāv bijušais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds ar kundzi. Mākslinieks radījis arī pieminekļus ķīmijas profesoram Paulam Valdenam un zinātniekam, ķīmiķim un Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam, kapa pieminekli komponistam Jāzepam Vītolam un viņa kundzei Annijai Vītolai Meža kapos, kā arī daudzas citas piemiņas zīmes.
Valmieras novads var īpaši lepoties ar Andra Vārpas paliekošo devumu. Pie Rūjienas Kultūras centra atrodas mākslinieka veidotā skulptūra “Līgo”, Rūjienā atrodamas vairākas viņa radītas piemiņas zīmes: Ādama Alkšņa piemineklis Ternejas parkā, piemineklis Bergmaņu dzimtai, piemineklis mācītājam Robertam Slokenbergam. Trikātas centrā atrodams granītā kaltais ķēniņa Tālivalža piemineklis, kas ataino sēdošu senlatviešu valdnieku ar likteņputnu – vanagu uz pleca. Un, protams, jau pieminētā “Gaismas strūklaka” Valmierā. Līdzās Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai – tēlnieka veidotais piemineklis mācītājam Jānim Neilandam, pie Valmieras muzeja iedzīvojusies viņa radītā granīta skulptūra “Guļošā amazone”, bet Valmieras Mūzikas skolas teritorijā – piemiņas zīme Jāzepam Vītolam. Valmieras muzeja kolekcijā ir pieci Andra Vārpas tēlniecības lielformāta darbi un arī mākslinieka zīmējumi. Andra Vārpas darbi atrodami arī citviet Valmieras novadā un Latvijā, bet A. Vārpas darbs “Apskāviens” aizceļojis arī uz Valmieras sadraudzības pilsētu Halli Vācijā.
Andris Vārpa ir nozīmīga personība Latvijas mākslas pasaulē. Viņam ir stabils, brīvs un radoši savdabīgs mākslinieka rokraksts. Gan darbojoties tēlniecībā un dārza dekoratīvajā tēlniecībā, gan medaļu mākslā, gan veidojot pieminekļus un piemiņas zīmes. Viņa veidoto darbu pamatā ir vienkāršība, dziļš mākslinieka instinkts. Savos darbos viņš atklāj granīta, marmora, bronzas un koka spēku un savdabību, pielietojot materiālus no reālistiskas līdz vismodernākajai interpretācijai.
“Nosvērts, apdāvināts, godīgs, strādīgs – tās ir īpašības, kas rada meistaru. Talantīgs, darbīgs un ar pašcieņu,” tā savulaik A. Vārpu raksturojis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis.
Andris Vārpa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis. Mākslinieka devums ir augsti novērtēts, 2010. gadā piešķirot viņam Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā un spilgtu radošo devumu Latvijas tēlniecībā.
Avoti: nmkk.lv; studija.lv; arhivs-biblioteka.valmiera.lv
