2025. gada 20. februārī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē tika pasniegta Kormūzikas balva – vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2024. gadā. Balvas saņēma – Māra Skride, Jauniešu koris BALSIS, Jurģis CĀBULIS, Rīgas Doma kora skolas 30 gadu jubilejas koncerts, diriģentes Andas LIPSKAS jubilejas koncertuzvedums “DZIED(in)ĀŠANA”, Gundega ŠMITE, Latvijas Radio kora albums ANGELE DEI, Andris VEISMANIS un skaņdarbs “CILVĒKI LAIVĀS”, Rīgas Lutera baznīca un Rīgas Lutera draudzes centrs, Ventspils koncertzāle “LATVIJA”; Portāla LSM.lv skatītāju balvu gada diriģentam ieguva Marta OZOLA.
“Latvijas Kormūzikas ainava ir ļoti bagāta! Mēs varam būt lepni, ka kormūzika ir tik aktīva, vitāla un spilgtiem notikumiem pilna visos reģionos un Rīgā. Tas liecina, ka kormūzikas žanrs spēj pārsteigt, aizraut un ir magnēts daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Milzīga pateicība diriģentiem, koru dziedātājiem, producentiem un norises vietām par ieguldījumu kormuzikas attīstibā un ikdienas darbu!” akcentē Latvijas Diriģentu asociācijas vadītāja Agita Rimšēviča.
GADA KORIS – jauniešu koris BALSIS
Inta Teterovska vadīto Jauniešu kori BALSIS nevar nepamanīt — viņu idejas ir spilgtas un īstenojums košs. 2024. gadā publikas uzmanību pievērsa vairāki notikumi. Aprīlī notika, iespējams, Eiropā pirmais kora koncerts peldbaseinā, un tā izraisītās rezonanses rezultātā pasākums tika atkārtots septembrī laikmetīgās mākslas forumā “Baltā nakts”, turklāt trīs reizes, bet ikreiz ar citu programmu un vizuālajiem elementiem. Koris arī turpināja pielāgot kormūziku cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem — tas ir sociālais projekts “BALSIS zīmju valodā”, kas guvis augstu novērtējumu valsts līmenī un kopienā (2024. gadā saņemta Latvijas Nedzirdīgo savienības balva). Lielai cilvēku grupai nu ir iespēja sajust kormūziku, uztverot dziesmas skanisko, emocionālo un ritmisko vēstījumu. Krietni vairāk nekā puse BALSU notikumu pieejama cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. BALSIS triumfēja arī starptautiski — ieguva trīs zelta medaļas Starptautiskajā Tokijas koru konkursā un Grand Prix takarazukā, vienā no senākajiem un prestižākajiem koru konkursiem Japānā.
GADA KORA VADĪTĀJS – Jurģis CĀBULIS
Jurģim Cābulim 2024. gads bija spožiem panākumiem pilns. Septembrī viņa vadītais jauniešu koris “Kamēr…” triumfēja Varnas (Bulgārija) koru konkursā, kas dos iespēju korim cīnīties par jau ceturto Eiropas Grand prix šogad. Novembrī, kopā ar Rīgas Doma kora skolas jaukto kori guva triumfālus panākumus prestižajā Tolosas koru konkursā (Spānija) — koris ieguva pirmo vietu polifonijas kategorijā, pirmo vietu basku un populārās mūzikas kategorijā, balvu par labāko basku komponista skaņdarba izpildījumu un konkursa galveno balvu Grand prix, kas arī Rīgas Doma kora skolas jauktajam korim nodrošina dalību Eiropas kordziedāšanas konkursu Grand prix posmā 2025. gadā. Pārliecinoši turpinājās Jurģa Cābuļa darbība, vadot jauniešu kori “Kamēr…” un Rīgas Doma kora skolas izglītības programmu “Diriģēšana”. Rudenī Jurģis ar spožu sniegumu Rīgas kamerkora Ave Sol jubilejas koncertā noslēdza karjeru kā šī kora diriģents. Jurģis Cābulis bija Rīgas Doma kora skolas 30 gadu jubilejas koncerta mākslinieciskais vadītājs.
GADA KORMŪZIKAS KONCERTS RĪGĀ – Rīgas Doma kora skolas 30 gadu jubilejas koncerts
Jubilejas koncerta pamatā bija dziesmas, kas zīmēja skolas gaitu no dibināšanas līdz mūsdienām. Skanēja latviešu tautasdziesmas, latviešu komponistu pazīstamas kompozīcijas, klasikas hiti, bija dzīvīgas džeza epizodes, tika manīti arī trīs tenori.
Jubilejas kopkorī bija ap četriem simtiem dziedātāju — skolā ir pieci kori (Rīgas Doma zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris TIARA, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, gospeļkoris, 1.–2. klases koris), un tos papildināja iespaidīgais absolventu koris. Diriģenti: Jurģis Cābulis, Gints Ceplenieks, Mārtiņš Klišāns, Aira Birziņa, Aivis Greters, Krista Audere, Jānis Ozols un Kaspars Ādamsons. Komponisti: Uģis Prauliņš, Raimonds Tiguls, Jēkabs Jančevskis, Jānis Ķirsis. Koncerta mākslinieciskais vadītājs — Jurģis Cābulis.
GADA KORMŪZIKAS KONCERTS ĀRPUS RĪGAS – diriģentes Andas LIPSKAS jubilejas koncertuzvedums “DZIED(in)ĀŠANA”
Latgalē Andas Lipskas vārds labi zināms — viņa jau gandrīz četrdesmit gadu diriģē, rīko un māca. Iedvesmas un pedagoģisko prasmju ziņā viņai nav līdzīgu. Viņa fenomenāli māk iedvesmot bērnus dziedāt, un šī dziedāšana, kas ir vienlaikus arī dziedināšana, bija jubilejas koncertuzveduma kodolā.
Uz Latgales vēstniecības GORS Lielās zāles skatuves un skatītāju vietās tikās visi Andas Lipskas vadītie kori: Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas bērnu koris, mūzikas vidusskolas jauktais koris, sieviešu koris Medicus un jauktais koris “Ezerzeme”.Mūziku izvēlējās pati jubilāre, programmas būtiska sastāvdaļa bija dziedātāju pieredzes stāsti.
GADA JAUNRADE KORMŪZIKĀ – Gundega ŠMITE Diptihs “SAULES DZIESMAS”
Rīgas kamerkora Ave Sol jubilejas koncertā viens no jaundarbiem bija Gundegas Šmites diptihs “Saules dziesmas” ar mītiski noskanīgu pirmo daļu “Noriet saule vakarā” un apokaliptisku, vienlaikus triumfālu otro daļu “Saule brauca pār Daugavu”. Komponiste mija latviešu tautasdziesmas vārdus un sengrieķu dzejnieku Mesomida un Homēra rindas, lieku reizi atgādinot, ka pirmkodolā viss ir viens un latvju zeme nav necik tālu no Grieķijas.
Spēcīgo jaundarbu Andra Veismaņa vadībā neaizmirstami spoži iemiesoja solisti Aija Veismane, Anastasija Kildiša un Mārtiņš Zvīgulis un ērģelnieks Aigars Reinis, atgādinot, ka Latvijas Universitātes Lielās aulas ērģeļu iespējas ir lielas un maz izmantotas.
GADA KORMŪZIKAS IERAKSTS – ANGELE DEI — Latvijas Radio koris, diriģenti Kaspars Putniņš un Sigvards Kļava (“SKANI”)
Diriģents Sigvards Kļava par albumu Angele Dei: “Šis jau ir trešais tvarts, kas Latvijas Radio korim tapis izdevniecībā “SKANI” ar latviešu komponistu jauno kormūziku. Programma veidota ar nolūku fiksēt mūzikas tendences un stāvokli 2023. gadā kā laika zīmi, spiedogu.
Albumā iekļautas divas Pētera Vaska motetes (viena no tām devusi tvartam nosaukumu); Krista Auznieka iespaidīgā freska Sensus; Rutas Paideres lakoniskais un ģeniālais Magnificat; divas Andra Dzenīša kompozīcijas, no kurām viena ir Latvijas koru vidē strauju popularitāti gūstošā Tēvreize; Santas Ratnieces mirdzošā “Nakts gaisma” un Mārtiņa Viļuma mistērija “Karaļa Līra bērnu liktenis”.
GADA PĀRSTEIGUMS – Andris VEISMANIS “CILVĒKI LAIVĀS”
Akadēmiski solisti ar plašu ampluā, etnobalss, akordeons un klarnete, gospeļkoris un klasisks jauktais koris, ērģeles, kamerorķestris — tāds arsenāls ir Andra Veismaņa rīcībā, kad viņš Rīgas kamerkora Ave Sol jubilejas koncertā pārsteidz visus ar pusstundu ilgu jaundarbu “Cilvēki laivās”, kas veltīts kuršu valodas liktenim un kur paša teksti likti vienkop ar Pētera Brūvera dzeju.
Žanriski šis faktiski ir skaņdarbs-hepenings, jo mūziķu iesaiste, kaut minimāli, ir arī scēniska. Hepeninga apzīmējumu varam, lietot arī tādēļ, ka viss opuss ir reibinoša eklektisma spilgts paraugs: pastorāli etniskas epizodes, sakrāli motīvi, ziņģe, melodisks kinematogrāfiskums, sonoriskas korbalsu kaskādes — spēj tik nosaukt visu, kas te kaleidoskopiski mijas, vienus klausītājus atstājot mulsā neizpratnē, citus sajūsminot ar drosmi, vērienu, krāsu spilgtumu, vitalitāti, dramatismu.
GADA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS IESTĀDE, KULTŪRVIETA RĪGĀ – Rīgas Lutera baznīca un Rīgas Lutera draudzes centrs
Rīgas Lutera draudzes centrā ik nedēļu uz mēģinājumiem pulcējas viens no Latvijas vislielākajiem koriem — Rīgas Lutera draudzes koris, kurā dzied ap 60 koristu vecumā no 18 līdz 80 gadiem un kuru vada Matīss Tučs.13. maijā klausītāju pārpildītā Torņakalna baznīcā koncertā “Rainis. Brauns. Daugava” izskanēja viss leģendārais Mārtiņa Brauna un Raiņa cikls “Daugava”, kuru izpildīja Rīgas Lutera draudzes koris kopā ar profesionāliem mūziķiem un gaismotājiem.
Pēc Matīsa Tuča aicinājuma maijā un jūnijā centrā pulcējās dziedātāji no četrpadsmit dažādiem Latvijas un ārvalstu koriem, lai kopmēģinājumos mācītos repertuāra dziesmas un gatavotos XVI Latviešu dziesmu un deju svētkiem Kanādā.
Jūnijā Rīgas Lutera draudzes namā bija apskatāma Latvijas Nacionālā arhīva izstāde “Dziesmas spēks”, kas iepazīstināja ar dziesmusvētku vēsturi. Līdzās bagātīgajam pašu radītajam saturam, šeit bieži uzstājās arī Latvijas Radio koris, Rīgas kamerkoris “ Ave Sol” u.c.
GADA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS IESTĀDE, KULTŪRVIETA ĀRPUS RĪGAS – Ventspils koncertzāle “LATVIJA”
Ventspils koncertzāle “Latvija” ir nozīmīga kultūrvieta, kas izceļas ar lielisko akustiku, tehniskām iespējām un atbalstu daudziem kormūzikas notikumiem.
2024. gada spilgti notikumi koncertzālē “Latvija”: Ivetas Apkalnas un kora “Latvija” koncerts, Aleksandra Antoņenko un kamerkora “Blagovest” koncerts, Mālera Otrās simfonijas atskaņojums ar kori “Latvija”, “Pavasara koncerts” ar kori “Ventspils”, 4. maija svētku koncerts ar kori “Ventspils”, koncertzāles piecu gadu jubilejas koncerts ar Latvijas Radio kori un Ventspils kori, vokālās grupa Solala (Zviedrija) un kora “Venda” koncertprogramma “Dziedam kopā”, “Sarunas bez vārdiem” — Latvijas Radio koris un dejotāja Lilija Lipora, Mārtiņa Brauna “Daugava” ar kori “Ventspils”, 18. novembra koncerts ar Valtu Pūci un koriem “Nošu planētas” un “Venda”, senās mūzikas ansambļa Vox luminis (Beļģija) koncerts.
MŪŽA IEGULDĪJUMS KORMŪZIKĀ – Māra Skride
Māra Skride ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas kordziedāšanas un kordiriģēšanas pasaulē — talantīga, apņēmīga, mērķtiecīga, darbīga, rosinoša, daudzpusīga. Māra Skride sāka karjeru kā soliste Arnolda Skrides vadītajos koros, turpināja kā kormeistare un tad pati kļuva par vadītāju. Ilgus gadus bija Skultes jauktā kora vadītāja (1979–2003), vadīja arī Limbažu jaukto kori “Doma” (2001–2010), no Stelpes pienotavas vokālā ansambļa izveidoja Vecumnieku vīru kori (1976–1999), bija Limbažu rajona virsdiriģente (1993–2003).
Viens no spožākajiem karjeras nogriežņiem saistās ar vīru ansambli/kori “Arājs”. Ar Māras scenāriju un māksliniecisko vadību publikas sajūsmu vairāku gadu laikā raisīja koncertuzvedums “Senā daina, kļūsti spīva” ar Elzu Radziņu, vokālo ansambli “Arājs”, Skultes sieviešu ansambli un Zvejniekciema koklētāju ansambli. Redzamu vietu Latvijas kormūzikas vēsturē Māra ieņem arī kā Rīgas kamerkora Ave Sol nosaukuma autore un pirmā sastāva dziedātāja. Patlaban Māra Skride jau vairākus gadus sirsnīgi nododas gleznošanai. Zīmēšana Māru interesēja jau bērnībā, profesionālās gaitas gan aizveda uz mūzikas skolu, taču kaislība uz mālēšanu nezuda, un nu tā uzplaukusi pilnā krāšņumā — tapuši daudzi jo daudzi portreti un notikušas izstādes Skultē un Saulkrastos.
Portāla LSM.lv skatītāju balva gada diriģentam MARTA OZOLA
Diriģente Marta Ozola ir izcila Latvijas kormūzikas personība, kas ar savu aizrautību un profesionalitāti ir guvusi ievērojamus panākumus gan Latvijā, gan starptautiskajā arēnā. Viņas vadībā Garkalnes pagasta kultūras centra “Berģi” jauktais koris “Pa Saulei”. Marta Ozola ar kori „Pa Saulei” 2024. gadā Starptautiskajā Tokijas koru konkursā ieguva divas zelta godalgas un specbalvu – par laikmetīgās mūzikas kategorijas obligātā skaņdarba „The Tyger” labāko interpretāciju.
Kopš 2022. gada Marta ir arī Tumes jauktā kora mākslinieciskā vadītāja. Viņas vadībā koris turpina attīstīt savu māksliniecisko sniegumu un piedalīties dažādos nozīmīgos pasākumos.
Marta Ozola ir pazīstama arī ar savu aktīvo dalību Latvijas kultūras dzīvē, organizējot koncertus un pasākumus, kas bagātina mūsu kultūras ainavu. Marta Ozola ir ne tikai talantīga diriģente, bet arī dedzīga latviešu tradīciju kopēja, kas ar savu darbu iedvesmo un vieno cilvēkus, veicinot mūsu kultūras vērtību saglabāšanu un attīstību.
Pirmās Kormūzikas balvas pasniegšana notika 2024. gadā. Kormūzikas balvu ierosina un organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju un pateicoties Rīgas valstspilstētas pašvaldības un A/S “Latvijas Finieris” atbalstam. Balva iecerēta kā ikgadējs notikums. Informatīvie sadarbības partneri: Latvijas Sabiedriskais medijs. Paldies par sadarbību: Ziemeļrīgas kultūras apvienība, Mežaparka Lielā estrāde, SIXT Latvija, SIA EVEKO, SIA MEGAZIN, Iedvesmas fonds, Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis”, SIA “Amberlights”, Digitālās drukas centrs, SIA “Krauklītis”, Restorāns “36.līnija”, Restorāns “Vairāk Saules”, A/S “Cēsu alus”. Katras nominācijas uzvarētājs saņem tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu.
Ints Teterovskis
Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs
https://www.dziesmusvetkubiedriba.lv/
