Domājot par Limbažu vēja rādītāju un Limbažiem 800+1, kopā ar Limbažu muzeja galveno speciālistu Gundaru Plešu tika atklāti interesanti vēsturiski fakti un stāsti. Vēlamies iepazīstināt ar vienu no tiem, kas kalpoja par iedvesmu otrā vēja rādītāja koncepcijai.
Stāsts par Limbažu bizi balstās uz divām publikācijām Rīgas baltvācu presē no 1883. un 1886. gada. Tajās aprakstīts, ka laikā no 1845. līdz 1850. gadam (iespējams, arī agrāk un nedaudz vēlāk) Limbažu “pieklājīgākās” iebraucamās vietas īpašnieks – rīkotājs R(einhards) bija kļuvis pazīstams ar neparastu viesu piesaistīšanas triku. Viņš bieži stāstīja, ka tikai pirms dažiem gadiem nogriezis vai pārstājis valkāt bizi, un viesiem demonstrēja autentisku 18. gadsimta Vācijas karavīru dienesta bizi (“soldatenzopf”), ko veikli piestiprināja pie galvas.
Šīs bizes, kas dažviet sniedzās pat līdz jostasvietai, armijās izzuda jau Napoleona karu laikā un līdz 1830. gadam bija atceltas visā Eiropā. Reinhards lepni apgalvoja, ka Limbažos redzamā bize ir pēdējā vīriešu bize Eiropā. Viņš un viņa laikabiedri uzskatīja šī paraduma saglabāšanu par uzticību godājamām tradīcijām.
Limbažu vēstures kontekstā šīs bizes simbols var kalpot kā mūsdienu uzticības apliecinājums savam novadam un vērtībām, ko tas pārstāv. Lai top!
Vēja rādītāju “Limbažu bize” radīja kalējs Kaspars Auza no Vidrižiem. Līdz 14. martam to var apskatīt Limbažu novada administrācijas ēkā, Rīgas ielā 16. Pēc aukstās cinkošanas 11. aprīlī tas tiks uzstādīts virs Limbažu muzeja kores, kur to varēs redzēt tikai no attāluma.
Informāciju sagatavoja: Limbažu novada Kultūras pārvalde, Limbažu muzejs
