13. martā Ādažu novadā notika trešo reizi organizētā diskusija “Attīstām Rīgas reģionu kopā!” kā sadarbības platforma Rīgas reģionam, lai stiprinātu tajā esošās pašvaldības. Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības speciālists Ronalds Saksons atzina, ka šīs diskusijas vērtība ir pārrunāt veidu, kā attīstīt uzņēmējdarbības vidi pietiekami neformālā gaisotnē, lai droši varētu paust savu viedokli.
Diskusiju uzsāka ar tēmu “Zaļā un inovatīvā uzņēmējdarbība, aprites ekonomika reģionos”. Atbildot uz jautājumu, kas ir ilgtspējīga un apritīga ekonomika, Vidzemes augstskolas Dr.oec.asoc.pr. Aija Van Der Šteina pauda uzskatu, ka pārmaiņas ir jāveic katra cilvēka domāšanā un izpratnē, kas praktiski rezultējas ražošanas resursu taupīšanā. Pozitīvs piemērs ir sabiedrības domāšanas veids, kas pieļauj izmantot koplietošanas transportu.
Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone atzina, ka sabiedrībā pamazām tiek veidota izpratne par zaļo kursu, nodrošinot gan iepirkumus, gan uzņēmējdarbības nosacījumus un principus, kas atbilst zaļajai eko domāšanai, balansējot starp attīstību un dabas vērtību saglabāšanu. Stratēģiski Ādažu novadā ir būtiskas šīs vērtības, pašvaldības atbildība ir uzņemt savā vidē un telpā uzņēmējus un iedzīvotājus, lai saskanētu viņu gaidas no zaļā Pierīgas novada, vienlaikus tas ir liels izaicinājums saglabāt zaļu vidi. Pašvaldības uzdevums ir noturēt un saglabāt šīs vērtības, kas sākas jau ģimenēs un skolās. Ādažu novadā ir ļoti vieda sabiedrība un neesot pretrunu par šī jautājuma izpratni.
Jau šobrīd praktiski tiek īstenota materiālu pārstrāde vienā no Ādažu novada uzņēmumiem SIA “Rubrig”. To apliecināja šī uzņēmuma pārstāvis Dainis Bonda. Tas tiek darīts, jo dabas saudzēšana ir svarīga katra sirdī, sirdsapziņā, vēlme padarīt zemi zaļāku, kurā esi dzimis, audzis, kurā dzīvo mūsu bērni. Turklāt produkcija 90% tiek eksportēta, līdz ar to finanšu līdzekļi ieplūst Latvijas ekonomikā, tātad- arī Ādažu iedzīvotājos, viņu vidē, izglītībā. Uzņēmējs atzina, ka inovatīva uzņēmējdarbība iespējama pateicoties sadarbībai ar zinātni, kas var sniegt arvien jaunas tehnoloģijas, lai ražošana kļūtu pēc iespējas dabai draudzīga.
Biedrības “Ādažu uzņēmēji” valdes priekšsēdētājs Uldis Štēbelis ar prieku informēja klātesošos, ka Ādažos industriālās zonas ir sakoptas, atkritumi tiek pārstrādāti, kā arī komunālserviss seko līdzi ražošanas zonu tīrībai. Novadā ir sakārtota infrastruktūra, lai uzņēmēji varētu attīstīt savu darbību.
Ādažu novada Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Aija Kalvāne atzina, ka lielais bērnu pieaugums ir izaicinājums saglabāt balansu starp vajadzībām un iespējām, saglabājot vērtības par zaļu vidi. Bērni tiek iedrošināti, saistot dažādus mācību priekšmetus, veidojot skolēnu mācību uzņēmumus, informējot par ilgtspējīgumu un apritīgumu.
Diskusiju otrais panelis “Militārās klātbūtnes ietekme – uzņēmējdarbības attīstības iespējas Ādažu novadā” iesākās ar jautājumiem par to, kā uzņēmējdarbība var attīstīties līdzās militārajai bāzei, kāda sadarbība ir iespējama. Tajā, papildus iepriekšējiem runātājiem, piedalījās arī: Aivars Puriņš, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs; Agris Dundurs, Latvijas drošības un aizsardzības industrijas federācijas padomes priekšsēdētājs; Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji mieram” vadītāja.
Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone atgādināja, ka tuvu 40% no novada teritorijas aizņem militārais poligons. Turklāt bāzē esošo karavīru skaits ir vienlīdzīgs Ādažu pilsētas iedzīvotāju skaitam, mācību laikā tas vēl pieaug. Šie visi karavīri izmanto Ādažu novada infrastruktūru un vēlas saņemt pakalpojumus, līdz ar to novadam ir izaicinoši saglabāt līdzsvaru starp vietējiem iedzīvotājiem un viņu vēlmēm, tiesībām un militārpersonu klātbūtni.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtēja situāciju Ādažu novadā, jo tikai, pateicoties ciešai sazobei pašvaldībai ar uzņēmējiem un militārās bāzes pārstāvjiem, ir iespējama sekmīga līdzās pastāvēšana un novada attīstība.
Biedrības “Ādažu uzņēmēji” valdes priekšsēdētājs Uldis Štēbelis apstiprināja, ka vairāku gadu garumā ir izveidota laba sadarbība ar militāro bāzi, uzņēmēji ir auguši kopā ar bāzes palielināšanos un pielāgojušies militārajām vajadzībām, veikuši nepieciešamās investīcijas, lai varētu sniegt virkni dažādu pakalpojumu.
