14. martā Aizkraukles Kultūras centrā jau 25. reizi notika neprofesionālo dziedātāju konkurss “Klusie ūdeņi”. Skatītāji noklausījās 25 priekšnesumus, un vislielāko punktu skaitu viņu vērtējumā pārliecinoši ieguva Dženeta un Keitija Skribānes no Kokneses ar dziesmu “You are the reason”. Otrajā vietā ‒ Herberts Legants no Skrīveriem ar dziesmu “My Way”. Savukārt trešo vietu ieguva Santa Markune-Kļaviņa un Gatis Reināns no Aizkraukles un Rīgas ar dziesmu “Baltu dzīvi nodzīvot”.
Uzvarētājs ir ikviens
“Katrs ir uzvarētājs, kas kāpis uz šīs skatuves” ‒ tā jau ceturtdaļgadsimtu skan “Kluso ūdeņu” moto. Uzvarētāju allaž ir noteicis visdemokrātiskākās žūrijas ‒ skatītāju ‒ balsojums, un konkurss vienmēr ir bijis viens no gaidītākajiem Aizkraukles Kultūras centra organizētajiem pasākumiem. Par tā popularitāti liecina gan tas, ka visas biļetes lielajā zālē allaž ir izpārdotas, gan tas, ka konkursanti piesakās ne tikai no Aizkraukles novada, bet arī no citām Latvijas vietām. Arī šoreiz plaši bija pārstāvēti citi novadi ‒ uz skatuves kāpa dziedātāji un grupas arī no Ogres, Jēkabpils, Ķekavas, Saldus, Tukuma, Rīgas un citurienes. Viņu vērtējumā Aizkraukles Kultūras centrs ar atsaucīgo publiku un darbiniekiem, kas prot gan iedvesmot, gan motivēt, ir kā magnēts, kas pievelk neprofesionālos dziedātājus un ļauj piepildīt ilgi loloto sapni ‒ dziedāt uz skatuves.
Piemiņai iemirdzas gaismiņas
Konkurss iesākās ar skumju ziņu ‒ šomēnes mūžībā devies ilggadējais konkursa apskaņošanas speciālists Guntis Venderots, kurš rūpējies par “Kluso ūdeņu” labskanību jau no paša pirmā konkursa 1999. gadā. Visi konkursa dalībnieki, mūziķi un organizētāji viņam ir dziļi pateicīgi par nesavtīgu palīdzību mēģinājumos un lielisko skaņu koncertos. Godinot Gunta piemiņu, pateicoties par paveikto un vēlot gaišu ceļu mūžībā, skatītāju zālē iemirdzējās daudzas spožas tālruņu gaismiņas.
Pirmā balva ‒ akmens zelta krāsā
Ar dziesmu “Go away” skatītājus priecēja pati pirmā konkursa uzvarētāja Baiba Svenča, un tradicionāli skanēja arī “Mēmā dziesma” pagājušā gada konkursa uzvarētājas Alises Krūmiņas izpildījumā. Konkursa vēstures lappuses pāršķirstīja Anta Teivāne un Vilnis Laizāns, kuri no pašiem pirmsākumiem pasākumu ir vadījuši 16 reižu. “Kluso ūdeņu” ideja savulaik piedzima, kad Anta Teivāne kultūras namā bija nostrādājusi aptuveni gadu. Toreiz licies, ka jāsāk radīt kādas jaunas tradīcijas. Sākotnēji konkurss tika iecerēts kā atpūtas vakars pie galdiņiem, kurā aicināti uzstāties tikai Aizkrauklē populāri cilvēki. Piemēram, 2000. gada laureāti bija trio ‒ toreizējais vidusskolas direktors Leons Līdums un skolotāji Aldis Labinskis un Juris Keišs. Toreiz, 90. gados, sponsoru un atbalstītāju vēl nebija, un pirmajā konkursā muzikanti spēlēja bez atlīdzības, labas sirds vadīti. Uzvarētājam dāvanā tika pasniegts uz kartona pamatnes novietots Daugavas krastā atrasts akmens, nokrāsots zelta krāsā, simbolizējot tīrradni, kas, ikdienā darot pavisam citas lietas, kā “klusais ūdens” glabā slēptu talantu un reizi gadā atklājas un iemirdzas. Mūsdienās ziņas, foto un video iespaidi strauji ceļo pa dažādu sociālo tīklu kanāliem, un konkursu jau daudzus gadus atbalsta labdari, piešķirot arī savas simpātiju balvas.
Gandrīz pustūkstotis priekšnesumu
Iepriekšējos gados konkursā piedalījies 1001 dalībnieks, ieskaitot tos, kas piedalījušies vairākas reizes. Savukārt unikālie dalībnieki (katrs sarakstā iekļauts tikai vienu reizi neatkarīgi no dalības reizēm konkursā) ir: 279 – individuālie izpildītāji, 80 – dueti, 9 – trio, 36 – apvienības un ansambļi un 60 instrumentālās grupas. Pavisam iepriekšējos gados ir izskanējuši 477 priekšnesumi. Ja vidējo dziesmas garumu parasti rēķina 2,5 minūtes, tad, lai visus šos priekšnesumus noklausītos, tam būtu jāatvēl gandrīz 20 stundas. Par konkursa popularitāti dalībnieku vidū liecina tas, ka daudzi dalībnieki tajā piedalījušies vairākas reizes: divas reizes – 25 dalībnieki, trīs reizes – 10 dalībnieki, četras reizes – 9 dalībnieki, piecas reizes – trīs dalībnieki, sešas reizes ‒ 15 dalībnieki. 12 reizes piedalījies Oskars Zviedris, 13 reizes ‒ Ieva Grīsleja, bet 14 reizes ‒ Juris Babris. Trīs reizes konkursā skanējušas dziesmas “Es neesmu Džeina Fonda”, “Kādā brīnišķā dienā”, “Ja tu man esi”, “Pelnrušķīte”, “Atgriešanās” un “Amors Superstars”, četras reizes ‒ “Es aiziet nevaru” un “Vējš aiziet raudādams”, savukārt absolūtā favorīte ir dziesma “Lūgums” – tā “Klusajos ūdeņos” izskanējusi septiņas reizes.
Konkurss uzvar konkurentus
Konkursa “Klusie ūdeņi” tuvākie konkurenti ir “Mikrofona aptauja” un “Dziesma manai paaudzei”: reiz tik populārā “Mikrofona aptauja” ir izskanējusi 22 reizes, savukārt konkurss “Dziesma manai paaudzei” klausītājus un dalībniekus priecējis 15 reizes. Savukārt “Klusie ūdeņi” aizplūda jau 25. reizi, pārspējot visus konkurentus un priecējot gan skatītājus, gan pašus dalībniekus, kuri tam veltīja vislabākās atsauksmes, pat sakot, ka tas ir vislabākais konkurss Latvijā.
Katra vāze ir unikāla
Visus šos gadus par pasākuma māksliniecisko noformējumu rūpējusies kultūras centra māksliniece Dzintra Cepure. Viņa apgleznojusi stikla vāzes, kuras laureāti saņem kā piemiņu no konkursa. Tas ir mākslinieces roku darbs, oriģināls Dzintra pašas dizains, un katra vāze ir unikāla, jo divu vienādu nav.
Profesionāla organizatore
Par to, ka konkurss vienmēr norisinājies raiti, par profesionāli nevainojamā līmenī nokārtotām organizatoriskām lietām, kuras skatītājiem paliek neredzamas (tas nozīmē, ka lieliski paveiktas), paldies izskanēja kultūras centra mākslinieciskajai vadītājai Vandai Arntai-Laizānei. Viņas darbs konkursa organizēšanā sākas jau ilgi pirms paša konkursa. Vanda rūpējas par dalībniekiem, mēģinājumiem, muzikantiem un visu pārējo, kas šo pasākumu padara iespējamu. Uz viņas pleca aizkulisēs var paraudāt saskumuši vai pārāk satraukti dalībnieki, pie viņas var rast uzmundrinājumu un iedrošinājumu šaubīgie un nedroši, un no viņas reizēm var dabūt pērienu tie, kas to nopelnījuši. Viņa lielākoties ir vienīgā, kas šo pasākuma organizatorisko pusi redz kopainā un paspēj nodzēst visus organizatoriskos ugunsgrēkus jau pašā sākumā, neļaujot tiem iespaidot konkursa gaitu. Pateicoties Vandai, ir arī saglabāta “Kluso ūdeņu” vēsture. Kultūras centra vestibilā ikviens varēja apskatīt aizgājušo konkursu afišas, bet interaktīvajā ekrānā ‒ aizgājušo konkursu fotogrāfijas. Pie tām pakavējās gan kādreizējo konkursu dalībnieki, gan radi, draugi, atbalstītāji. Vēstures faktos tiek saglabāti arī konkursa vadītāju vārdi ‒ Antas Teivānes un Vilņa Laizāna pēcteči ir Agnese Straupe un Jānis Melngailis, bet šoreiz par konkursa raitu gaitu rūpējās Adrija Korsakaite, Reinholds Sprukulis un Kārlis Žūriņš.
Aplausi pavadošajai grupai
Konkursa veiksmes atslēga ir arī muzikanti. Sākotnēji dalībniekus pavadīja grupa “Kodols”, pēc tam grupa “Pagrabs”, bet, pasākumam kļūstot vērienīgākam, katru gadu tika meklēti citi mūziķi, un ar laiku sāka veidoties dažādu sastāvu īpaša un visnotaļ lieliska “Kluso ūdeņu” pavadošā grupa. Šoreiz aplausi un pateicība skanēja pavadošās grupas mūziķiem Artūram Zemniekam (soloģitāra), Modrim Krūmiņam (taustiņinstrumenti), Andrim Ozoliņam (basģitāra) un Raimondam Babrim (sitaminstrumenti).
Meklēs jaunas idejas
“Kluso ūdeņu” mūžs ir ilgs ‒ kopš tā pirmsākumiem aizritējuši jau 27 gadi. Liela daļa dalībnieku vēl nebija dzimuši, kad konkurss sākās, citi šajos gados jau izaudzinājuši bērnus un sagaidījuši mazbērnus. Laiks ir tas, ko mēs nespējam ietekmēt. Tas vienmēr kaut ko dod, bet kaut ko arī atņem. Lai gan “Klusie ūdeņi” par skatītāju intereses zudumu sūdzēties nevar, konkursa organizatori domā, ka ir pienācis laiks pārvērtēt, cik mēs esam unikāli, kādas iespējas dodam, ar ko būsim interesanti nākotnē. Šobrīd dziedāt un spēlēt gribošajiem visapkārt ir ļoti daudz iespēju ar iespaidīgu finansējumu, dalībniekiem paverot daudz plašākus ceļus nākotnē. Tāpēc organizatori kals plānus, meklēs un uzklausīs jaunas idejas, lai turpmākajos gados radītu jaunu sākumu pasākumam, kas daudzus turpmākos gadus varētu apvienot un noturēt “uz viļņa” gan organizatorus, gan dziedātājus, gan skatītājus.
Visi 25. jubilejas reizes konkursanti un izpildītais skaņdarbs uzstāšanās secībā
- Kristjāna Jirgena ‒ “Tikai vienu reizi”.
- Samanta Kārkliņa ‒ “Sapņu tilti”.
- Jānis Kangro ‒“Pie Dieviņa gari galdi”.
- Ivars Goldbergs ‒ “ Tu nedusmo”. Jānis Andersons ‒ “Kurzeme”.
- Grupa “Pelikānu brokastis” ‒ “Panks”.
- Herberts Legants ‒ “My Way”.
- Gunita Gulbe ‒ “Nekas jau nebeidzas”.
- Liene Sola ‒ “Kāds trakais mani uzgleznos”.
- Lūcija Alise Voitkunska ‒ “Nē gravitātei”.
- Indra Timofejeva ‒ “Lillā limuzīns”.
- Laura Asiķe-Boča ‒ “Neturi, kad pļavās brienu”.
- Oskars Zviedris ‒ “Inese”.
- Rihards Aļeksējevs un Samanta Lipiņa ‒ “Reiz satikāmies”.
- Marija Kurasina ‒ “I wanna dance with somebody”.
- Ginta Rengarde ‒ “Miglas rīts”.
- Kaspars Ozols ‒ “Ar tevi kopā”.
- Inguna Žigure ‒ “You Give Love a Band Name”.
- Dženeta Skribāne un Keitija Skribāne ‒ “You are the reason”.
- Gatis Reināns ‒ “Kad cilvēks sauc…”.
- Juris Stankevičs ‒ “Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc”.
- Ilze Liepiņa-Korsaka ‒ “Vējš aiziet raudādams”.
- Anda Rozentāle ‒ “Baibas ārija”.
- Līva Strapcāne ‒ “Dreams”.
- Santa Markune-Kļaviņa un Gatis Reināns ‒ “Baltu dzīvi nodzīvot”.
