Digitālā transformācija ir būtisks faktors valsts konkurētspējas un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā. Saskaņā ar Latvijas 2024. gada Digitālās desmitgades ziņojumu Latvija digitālo pakalpojumu pieejamībā pārsniedz ES vidējo rādītāju gan iedzīvotāju (88,2%), gan uzņēmumu (87,2%) kategorijā. Taču joprojām aktuāls ir jautājums – vai sabiedrība un valsts pārvaldes darbinieki ir gatavi pilnībā pieņemt digitalizāciju?
Saskaņā ar Eirobarometra pētījumu 78% Latvijas iedzīvotāju novērtē digitālos pakalpojumus to ērtuma dēļ. Taču pastāv būtiska problēma – Latvijas 2024. gada Digitālās desmitgades ziņojumā norādīts, ka tikai 45,3% iedzīvotāju piemīt vismaz pamata digitālās prasmes, un tas ir zem ES vidējā rādītāja (55,6%). Šī plaisa rada nopietnus izaicinājumus valsts digitalizācijas centieniem. Bez pietiekamām digitālajām kompetencēm publiskā sektora digitalizācija var atstāt aiz borta nozīmīgu sabiedrības daļu un ierobežot valsts pārvaldes darba efektivitāti, daļai darbinieku nespējot pilnvērtīgi izmantot jaunās iespējas.
Publiskā sektora digitalizācija būtiski uzlabo efektivitāti. Piemēram, Tartu Universitāte pēc pārejas uz digitālo parakstu izmantošanu vidēji mēnesī ietaupa 12 000 eiro, samazinot darbinieku patērēto laiku un administratīvos izdevumus. Latvijā līdzīgus ieguvumus sniedz eParaksts un eID karte – ja pirms 12 gadiem tos izmantoja tikai 41 000 iedzīvotāju, tad 2024. gadā lietotāju skaits pārsniedza 1,2 miljonus, liecina LVRTC dati. Pandēmija, attālinātais darbs un plašāks digitālo pakalpojumu klāsts veicināja strauju lietojuma pieaugumu. Pērn eParaksts tika izmantots 55 reizes biežāk nekā pirms desmit gadiem, sasniedzot 380 000 lietojumu dienā. Tehnoloģiju pieejamība ir tikai sākums – paradumu maiņu nosaka arī ārējie apstākļi un pakalpojumu attīstība.
Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu publisko pakalpojumu digitalizācijā, tomēr pilnīga digitālā transformācija prasa ne tikai tehnoloģiskos risinājumus, bet arī digitāli izglītotu sabiedrību. Bez šī aspekta digitālo pakalpojumu potenciāls paliks neizmantots. Igaunija nesen kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā 100% valdības pakalpojumu ir pieejami digitāli, tostarp arī tik sarežģīti procesi kā laulības šķiršanas pieteikumi. Iedvesmojoties no Igaunijas pieredzes un ieguldot digitālajā izglītībā, Latvija var nodrošināt sekmīgu pāreju uz pilnībā digitālu valsti, kurā valsts pakalpojumi ne tikai ir pieejami tiešsaistē, bet arī tiek efektīvi izmantoti sabiedrībā.
Lai risinātu šo izaicinājumu, Latvijai jākoncentrējas uz digitālās pratības uzlabošanu gan sabiedrībā, gan valsts pārvaldē. Šis temats būs uzmanības centrā pasākumā “Biznesa izrāviens un sabiedriskā sektora transformācija digitālajā laikmetā”, ko DocLogix rīko 1. aprīlī “Digitālās nedēļas 2025” ietvaros. Eksperti no publiskā un privātā sektora analizēs līdzšinējos sasniegumus, identificēs nepilnības un dalīsies ieskatos par to, kā veidot digitālajai videi gatavu sabiedrību un darbaspēku.
Viens no nozīmīgākajiem diskusiju paneļiem – “Digitalizācija publiskajā sektorā: kā inovācijas uzlabo pakalpojumu pieejamību” – pulcēs nozares ekspertus Arni Pērkonu, LVRTC ePakalpojumu daļas vadītāju, Madaru Mančinsku, SIA “Tilde” pārdošanas un klientu apkalpošanas vadītāju, Gintu Andersoni, Saldus novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāju un Ditu Niedru, “Rīgas satiksmes” Dokumentu pārvaldības daļas vadītāju. Viņi dalīsies ar veiksmīgi īstenotām digitalizācijas iniciatīvām un apspriedīs, kā nodrošināt, lai gan organizācijas, gan iedzīvotāji būtu gatavi digitālajai nākotnei.
