Rīgas plānošanas reģiona projekta 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros organizēts Rīgas reģiona pašvaldību sadarbības grupu pārstāvju mācību komandējums uz Kopenhāgenu, Dānijā, 27.–28. martā. Mācību komandējumā bija devušies 23 speciālisti no Rīgas plānošanas reģiona un deviņām Rīgas reģiona pašvaldībām. No Siguldas novada pašvaldības projekta aktivitātēs piedalījās Siguldas novada pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Santa Morovska, Siguldas Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe Ginta Diļevka, Siguldas novada Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta nodaļas sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Inese Ince-Gavare un vecākā sociālā darbiniece Kristiāna Kaminska.
Sadarbības grupām līdzīga organizācija Dānijā ir SSP padome – SSP-Samrådet – (skolu, sociālo dienestu, policijas) asociācija, kuru izveidojušas Dānijas pašvaldības 1988. gadā. Pamazām asociācija auga un tai pievienojās visas 98 Dānijas pašvaldības. SSP padomi šobrīd līdzfinansē pašvaldības, valsts budžets un piesaistītie projektu līdzekļi. SSP padome konsultē pašvaldību speciālistus un virza ierosinājumus normatīvajos aktos un stratēģijās bērnu un jauniešu likumpārkāpumu prevencijai pašvaldību un nacionālā līmenī.
JDB (Juvenile Delinquency Board) ir Dānijas valsts iestāde, kuras funkcijās ietilpst tādu lēmumu pieņemšana, kuri Latvijā ir Administratīvo komisiju atbildība. Dānijā JDB pieņem lēmumus, kuru ietvaros nosaka pašvaldībai pienākumu nodrošināt bērnam sociālās rehabilitācijas vai uzvedības sociālās korekcijas programmu.
Dānijas SSP padomes un JDB eksperti dalījās pieredzē un padomos ar Rīgas reģiona pašvaldību kolēģiem, sniedza atbildes uz iesūtītiem jautājumiem un veica gadījumu analīzi, kā piemēram, trīs tipveida situācijās:
- bērni ar mentālās veselības traucējumiem bieži nespēj izprast savu nodarījumu vai likumpārkāpumu. Un viņiem sniegtie pašvaldības sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, uzvedības sociālās korekcijas programmas, piespiedu līdzekļi izrādās neefektīvi, kaut arī vecāki aktīvi līdzdarbojas bērna situācijas uzlabošanā. Bērns turpina veikt pārkāpumus;
- bērni, kuri piedzīvo smagas psihoemocionālās, vardarbības traumas agrā bērnībā, uzkrāj negatīvo pieredzi līdz tā “eksplodē” pusaudžu gados likumpārkāpumos un riskantā uzvedībā. Šajos gadījumos bieži atšķiras situācijas redzējums no Sociālā dienesta, no Bāriņtiesas un no policijas aspekta;
- skolās mēdz izplatīties vardarbīgas vienaudžu iniciācijas “spēles”. Šādas “spēles” var ietvert pārsteiguma uzbrukumus, kuru rezultātā skolēns tiek fiziski traumēts, atstājot arī psiholoģiskas traumas. Situācijas risināšana ilgst no brīža, kad vecāki vēršas policijā, jo ir ieraudzījuši bērna zilumus, līdz sociālajam vai korekcijas pakalpojumam vardarbību veikušajam bērnam. Visu šo laiku “spēle” izglītības iestādē iet plašumā, sūdzību un cietušo kļūst vairāk.
Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. ietvaros. Projekta Nr.: 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001.
Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai tās spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm. Plašāka informācija pieejama šeit.
