2025. gada 10. maijā plkst. 14.00 Alūksnes novada muzejā ikviens interesents aicināts uz tikšanos – veltītu Lauru latviešu kolonijai, kas savulaik pastāvēja netālu no Latvijas robežas, tagadējā Krievijas teritorijā.
Par šo ievērojamo latviešu vēstures lappusi stāstīs pētnieces Ieva Vītola un Brigita Tamuža no muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē”. Pasākumā pētnieces pastāstīs par Lauru latviešu kolonijas vēsturi, nozīmīgākajiem notikumiem un Lauru latviešu identitātes iezīmēm, ko atklāj atmiņu stāsti un pieraksti, fotogrāfijas, arhīva dokumenti.
Tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola (ieva.vitola@lapamuzejs.lv) informē, ka muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” jau kopš 2024. gada īsteno pētījumu par Lauru latviešu kolonijas vēsturi. Muzeja krājumā glabājas vairāki priekšmeti un dokumentāras liecības par Lauru latviešu koloniju. Īpaši vērtīgs kolekcijas papildinājums saņemts no Lauru latviešu pēcteces, alūksnietes Violas Korpas, kura pirms 20 gadiem, izstrādājot savu bakalaura darbu, veica apjomīgu pētījumu par Lauru latviešu koloniju. Violas Korpas uzdāvināto materiālu kopumu muzejam veido vairāki Lauru latviešu dzīvesstāsti un biogrāfiski dzimtu apraksti, vismaz 400 fotogrāfijas, skolas liecības, goda raksti, vēstules, apsveikuma kartītes u.c. Apjomīgais materiālu vākums pēc zinātniskās izpētes un apstrādes nonācis muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā, nozīmīgi papildinot kolekciju “Latvieši pierobežā”, kur par Lauru latviešu koloniju jau uzkrātas liecības no muzeja ekspedīcijas Pleskavas apgabalā 2017. gada augustā.
Lauru koloniju 1860. gadu sākumā izveidoja vairākas latviešu ģimenes, kas izceļoja no Smiltenes, Alūksnes, Trikātas un Piebalgas apkārtnes, lai savā īpašumā iegūtu zemi un uzsāktu patstāvīgu saimniekošanu. Līdz Pirmā Pasaules kara beigām Lauru latviešu kolonija administratīvi atradās Krievijā, Pleskavas guberņā. Kopš 1920. gadā Lauri kļuva par jaunizveidotās neatkarīgās Igaunijas Republikas daļu. Pēc Otrā pasaules kara visa bijusī Lauru kolonijas teritorija tika iekļauta Krievijas Federācijā. Lauru latviešu kolonija beidza pastāvēt 20. gadsimta 60. gados, kad kolonijas iedzīvotāji pamazām pārcēlās uz dzīvi Latvijā, daudzi no viņiem uz Alūksni un tās apkārtni.
Mūsdienās par Lauru kolonijas izveidotājiem un viņu atstāto mantojumu liecina latviešu celtās baznīcas drupas ciema ceļmalā un Lauru kapsēta, kas ar katru gadu kļūst arvien pamestāka un kur uz kapu pieminekļiem lasāmi daudzi, jo daudzi latviešu uzvārdi. Diemžēl, kaut Lauri atrodas pavisam netālu no Latvijas un Alūksnes novada robežas, mūsdienās turp ģeopolitisko apstākļu dēļ nokļūt vairs nav iespējams. “
Gan Latvijā, gan arī Igaunijā joprojām dzīvo Lauru latviešu pēcteči, kuru interese par dzimtas saknēm un senču zemi nav zudusi. Šis pasākums ir iespēja satikties, dalīties, klausīties un atcerēties.
Muzejs un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” un Alūksnes novada muzejs uz tikšanos laipni aicina ikvienu interesentu, īpaši tos, kuru dzimtas saistītas ar Lauriem. Ja jūsu ģimenes albumos saglabājušās fotogrāfijas, dokumenti vai dzimtas stāsti, ņemiet tos līdzi – iepazīsim kopā! Varbūt tie būs jauns pavediens vēl neatklātai Lauru vēstures šķautnei. Kopā veidosim bagātāku vēstures liecību kopumu par Lauru latviešu koloniju!
Materiālu apkoppja
Jolanta Baldiņa
Alūksnes novada muzeja
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja
