Diskusiju ciklā “Kāds būs Ādažu novads 2037. gadā” piektais vakars bija atvēlēts sarunām par teritorijas plānošanu. Tas piesaistīja kuplu skaitu klausītāju un runātāju.
Kā ierasts, vakara sākumā Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Inga Pērkone atgādināja, ka diskusija organizēta saistībā ar novada Attīstības stratēģijas aktualizāciju. Šim ilgtermiņa plānošanas dokumentam ir jābūt saskaņotam ar valsts un reģionālām ilgtermiņa stratēģijām. Jāaktualizē esošā situācija, neveicot būtiskas izmaiņas, un jāizvērtē Rīgas plānošanas reģiona spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.
Gala redakciju plānots izstrādāt šā gada vasarā. Līdz tam ikviens aicināts iesniegt savus priekšlikumus. Iesaistīti tiek arī bērni un jaunieši, piemēram, aicinot piedalīties zīmējumu konkursā. Vairāk info: ej.uz/c9qu
Teritorijas plānošanas nodaļas vecākā teritorijas plānotāja Indra Murziņa informēja, ka pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, pamatojoties uz pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Ar iedzīvotāju palīdzību, piemēram, ir jāaktualizē jautājums par Carnikavas statusu. Šobrīd Carnikava ir ciems, bet stratēģijā noteikts, ka tā būs pilsēta. Pilsētas statusu var iegūt, ja ir vairāk nekā 5000 patstāvīgo iedzīvotāju, šo rādītāju Carnikava ir jau sasniegusi.
Teritorijas plānojumā plānots samazināt ciemu robežas Kalngalei, Mežgarciemam, Laveriem, Eimuriem, Birzniekiem, Kadagai, Stapriņiem, Divezeriem un samazināt Ādažu pilsētas robežas. Tāpat iepriekš izstrādātā stratēģija paredzēja apvienot Garciemu un Mežgarciemu, bet tas nav iespējams, jo tie telpiski ir atrauti viens no otra, nav savienoti. Jauni ciemi ar jaunu apbūvi var tikt plānoti tikai, ja tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi un komunikācijas. Savukārt, izstrādājot jaunu detālplānojumu, nepieciešams paredzēt publisko un zaļo teritoriju plānošana.
Diskusijā atskanēja jautājumi, kas saistīti ar sarkano līniju esamību novadā. Šobrīd situācija novadā ir ļoti dažāda, ir vietas, kur tās ir liekas, bet citur – nav atzīmētas vispār. Jaunajā teritorijas plānojumā visām pašvaldības ielām būs norādītas sarkanās līnijas.
Tika atzīts, ka novads aug pārāk strauji, šim iedzīvotāju pieaugumam netiek līdzi esošā infrastruktūra, jaunveidojamā apbūve jāsasaista ar esošajiem inženiertīkliem.
Vairāki jautājumi bija saistīti ar transporta problēmu risinājumiem gan novada iekšienē (auto transporta plūsma, stāvvietas Ādažu pilsētā), gan intensīvā satiksme uz A1 šosejas, kas reālajā dzīvē sašķeļ novadu divās daļās, novada savienojamība arī ar Vidzemes šoseju – A2 autoceļu, Carnikavas apvedceļa izveide. Pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas VSIA “Latvijas valsts ceļi” neplāno būvēt Baltezera apvedceļu, kā arī atjaunot Ādažu savienojumu ar A2 autoceļu (Venču ceļu).
