“Dzimusi Lietuvā, augusi Latvijā! Neraugoties uz grūtībām, pārdzīvojusi divus karus un padomju vajāšanu laikus. Dievnama pamatakmens likts 1865. gada 9. maijā. Toreiz tā bija Krievijas impērijas Kauņas guberņas teritorija.
Savu dievnamu pašu spēkiem cēla vietējo māju saimnieki. Gandrīz pusi no dievnama celtniecībai un iekārtas izbūvei nepieciešamās naudas ziedoja pati Budbergas draudze, un apkārtējo muižu īpašnieki. Ziedojumi tika saņemti arī no luterāņu draudzēm Jelgavā, Biržos, Tērbatā, Pēterburgā un Vācijā. Ziedotāju vidū bija Gustava Ādolfa biedrība (Vācijā), Prūšu ķēniņš Vilhelms, Hanoveres ķēniņš Georgs. Barons fon Budbergs baznīcas celtniecībai pārdeva ķieģeļus un dakstiņus ar 20 % atlaidi. Pirmais dievkalpojums vēl nepabeigtā baznīcā notika 1866. gada 11. decembrī.
Pēc neatkarīgās Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā, baznīca atradās Lietuvas teritorijā. 1921. gadā šo teritoriju, kā arī Aknīsti un Ukru pagastu, Latvija pārņēma no Lietuvas apmaiņā pret Palangu un Sventāju.
Otrā pasaules kara laikā tika sagrauta baznīcas torņa smaile un Krievijas karavīri izpostīja Augusta Martina būvētās ērģeles. Gan ērģeles, gan baznīcas torņa smaile ir atjaunotas ar Dieva svētību, pateicoties ziedotājiem un draudzes entuziasmam. Dievnamam ir kultūrvēsturiska pieminekļa statuss.
Sv. Pāvila Budbergas luterāņu baznīca nekad nav bijusi slēgta dievkalpojumiem un joprojām darbojas. Dievkalpojumi notiek katra mēneša trešajā svētdienā plkst. 15.00.
Svēta Pāvila Budbergas luterāņu baznīca 2025. gadā 24.maijā svinēs 160 gadu jubileju.
Mēs aicinām Jūs uz svētku dievkalpojumu un plašu koncertprogrammu, kurā piedalīsies vokālais ansamblis Eliksīrs, Ieva Akurātere un Aivars Hermanis. Un neierasts priekšnesums no mūzikas producenta Mc Alvis, kurš atskaņos savu oriģinālmūziku Budbergas baznīcas sienās.
Piedalies un atbalsti mūs, lai svētki būtu skaisti!
