Kāds ir ledusskapja “otrās dzīves” potenciāls? Cik ilgi monitoram jāmētājas garāžā, pirms to nogādā šķirošanas punktā? Un vai elektriskās tējkannas dzīve tiešām beidzas pie liktenīgā īssavienojuma? Patiesībā – nē. Katra nokalpojusī elektroiekārta ir materiālu kopums, kas, pareizi apsaimniekots, var kļūt par vērtīgu ieguldījumu aprites ekonomikā. Lai veicinātu izpratni par elektrotehnikas izmantošanas pilnu potenciālu un rosinātu iedzīvotājus uz praktisku rīcību, “Latvijas Zaļais punkts” un “Eco Baltia vide” skaidro, cik materiālus iespējams atgūt no nokalpojušas elektroiekārtas.
“Mūsdienu elektroiekārtas satur ne tikai vairākus vērtīgus materiālus, proti, metālu, plastmasu, stiklu, bet arī bīstamas vielas. Diemžēl daļa nokalpojušo elektroiekārtu joprojām nonāk sadzīves atkritumos vai tiek pamestas vidē, kur šo vērtīgo materiālu atgriešana otrreizējā apritē vairs nav iespējama. Tāpēc šobrīd īpaši būtiski ir ne vien stāstīt par šķirošanu, bet arī veicināt sabiedrības izpratni par to, kā vērtēt un rīkoties ar lietām, kuras ir zaudējušas savu sākotnējo funkciju,” uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Cik materiālus iespējams pārstrādāt no viena nokalpojuša ledusskapja?
Viens ledusskapis, šķietami nolietots, patiesībā slēpj veselu vērtīgo resursu kombināciju – no metāla karkasa un vara vadiem līdz plastmasas plauktiem un alumīnija elementiem. Pareizi izjaucot, iespējams otrreizējai pārstrādei novirzīt gandrīz visas tā sastāvdaļas. Tērauds un varš nonāk atpakaļ apritē kā rūpnieciskas izejvielas, plastmasa tiek pārstrādāta granulās un izmantota jaunu izstrādājumu ražošanā, bet elektronikas komponentēs iegūst vērtīgus metālus. Pat stikls un siltumizolācijas materiāli, ja tie nav piesārņoti, var tikt atkārtoti vai enerģētiski izmantoti. Savukārt videi bīstamās vielas, piemēram, freons, tiek droši utilizētas, neļaujot tām nokļūt atmosfērā. Tādējādi vecs ledusskapis nav atkritums, bet resurss ar pārsteidzošu otro elpu.
“Elektrotehnikas pārstrāde ir reāls piemērs, kā aprites ekonomika darbojas praksē. Mēs redzam, kā no sadalītām detaļām atkal top jauni resursi. Taču, lai šis cikls vispār sāktos, ir vajadzīga sabiedrības līdzdalība – gan nodošanas brīdī, gan izpratnē par pārstrādes vērtību,” norāda “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. “Tāpat arī remontēšana ir būtiska aprites ekonomikas sastāvdaļa – piemēram, salabojot esošu ledusskapi, iespējams ietaupīt līdz pat 90% siltumnīcefekta gāzu emisiju. Jauna ledusskapja ražošana rada aptuveni 200–300 kg CO₂e, galvenokārt materiālu ieguves, ražošanas un loģistikas procesos, kamēr remonts, piemēram, termostata vai dzesēšanas šķidruma nomaiņa – vien 10–30 kg CO₂e. Tas ir nozīmīgs ieguvums gan videi, gan cilvēku maciņiem.”
“Laiks tikt vaļā no liekā” – vēl nedēļu iespējams pieteikt bezmaksas elektrotehnikas izvešanu
Vēl līdz 30. maijam Rīgā, Mārupē, Ādažos, Salaspilī, Siguldā, Daugavpilī, Liepājā, Grobiņā, Saldū un Brocēnos norisināsies nokalpojušo elektroiekārtu bezmaksas nodošanas akcija “Laiks tikt vaļā no liekā”, kuras mērķis ir veicināt videi draudzīgu un atbildīgu nolietotās elektrotehnikas apsaimniekošanu. Akciju organizē “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar “Eco Baltia vide” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, piedāvājot iedzīvotājiem iespēju ne vien atbrīvoties no liekās elektrotehnikas, bet arī laimēt vērtīgas balvas.
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti, akcijas laikā sadarbībā ar elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija” tiks rīkota balvu izloze. Dalībniekiem būs iespēja laimēt Samsung QLED 55” Smart TV televizoru, Garmin Vivoactive 5 viedpulksteni, Xiaomi G20 EU bezvadu putekļsūcēju. Piesakot tehnikas izvešanu akcijas periodā, dalībnieks piedalās balvu izlozē. Ja pieteicējs nevēlas tajā piedalīties, tad aicinām par to informēt klientu apkalpošanas centra darbiniekus.
Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c.
Tāpat SIA “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka ikdienā veco elektroniku iedzīvotāji var nodot vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumos visā Latvijā. Mazo tehniku un baterijas var nodot arī tirdzniecības vietās, kur uzstādītas speciālās šķirošanas kastes. Šķirošanas laukumus, kā arī specializētos bateriju punktus iespējams atrast “Latvijas Zaļā punkta” digitālajā šķirošanas kartē.
Par SIA “Latvijas Zaļais punkts”:
SIA „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un patlaban ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. No 2024.gada 1.janvāra uzņēmums atbild arī par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem apsaimniekošanu, savukārt no tā 2024.gada 1.jūlija arī par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.
Par SIA “Eco Baltia vide”:
“Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju uzkopšanu un ceļu apsaimniekošana, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. Uzņēmumā Latvijā strādā vairāk nekā 600 darbinieki. 2023. gadu “Eco Baltia vide” noslēdza ar apgrozījumu teju 54 miljonu eiro apmērā.
“Eco Baltia vide” ir daļa no AS “Eco Baltia”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.
Papildu informācija:
Alise Zvaigzne, SIA “Eco Baltia vide” sabiedrisko attiecību vadītāja
Tel. 28780467, e-pasts: alise.zvaigzne@ecobaltiavide.lv
www.ecobaltiavide.lv
