Uzsverot brauciena nozīmi, ZPR projektu vadītāja Anna Builo-Hoļme norāda: “Somijas pieredze ir iedvesmojošs apstiprinājums tam, ka bijušajiem kūdras laukiem var un vajag dot jaunu, ilgtspējīgu dzīvi. Katrai degradētajai teritorijai ir iespējams atrast savu risinājumu, pārvēršot to par resursu ar daudzveidīgu potenciālu. Arī Latvijā vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem nākotnē būs pieejams Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums plašam aktivitāšu klāstam – sākot ar apmežošanu un beidzot ar augstvērtīgu ogulāju, piemēram, lielogu dzērveņu, stādījumu ierīkošanu. Mūsu uzdevums ir, izmantojot bezmaksas rekultivācijas plānus, palīdzēt atrast savam īpašumam piemērotāko un saimnieciski pamatotāko ceļu.
Somijas kūdras zemju izaicinājumi un risinājumi
Somijā kūdras ieguvei šobrīd atvēlēti aptuveni 110 000 hektāru. Kūdras purvi aizņem tikai 4% no valsts teritorijas, bet rada vairāk nekā 14% no kopējām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Tāpēc Somijā īpaša uzmanība tiek pievērsta šo teritoriju ilgtspējīgai pārvaldībai un emisiju samazināšanas risinājumiem.
“Latvijai un Somijai ir līdzīgi izaicinājumi kūdras politikas jomā. Kouvolas pieredze apliecina, ka ar valsts atbalstu un pētniecisku pieeju iespējams izstrādāt klimatneitrālus un ekonomiski dzīvotspējīgus risinājumus,” norāda Maija Rieksta, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā.
Latvijas speciālisti klātienē apmeklēja vairākas teritorijas, kurās pēc kūdras ieguves pārtraukšanas tiek īstenoti dažādi vietas izmantošanas risinājumi. Piemēram, vienā no tām tiek audzētas dažādu šķirņu kārklu audzes, kas kalpo kā ilgtspējīgs biomasas avots. Savukārt vietā, kur kūdras slānis ir noņemts pilnībā, tiek audzētas auzas, demonstrējot augsnes pielāgošanu lauksaimniecībai pat uz izstrādātiem kūdras laukiem. Jāņem gan vērā, ka kopš 2023. gada Somijā ir aizliegums bijušās kūdras izstrādes vietas pārvērst lauksaimniecības zemē, izņemot, ja teritorijās tiek audzēti ilggadīgie zālāji. Vizītes ietvaros tika apmeklētas arī vietas, kurās tiek audzēts miežabrālis, kas Somijā tiek plaši izmantots kā biomasa enerģētikā un kā pakaišu materiāls dzīvniekiem. Teritoriju izvērtēšanā būtiska loma ir zinātniskai pieejai – tiek veikti augsnes, ūdens un CO₂ emisiju mērījumi, testētas kultūraugu sugas, lai noteiktu to piemērotību konkrētiem apstākļiem.
Inovācijas un “SuoLiike” projekts
Īpašu uzmanību dalībnieki pievērsa Kouvolas pašvaldības dibinātā inovāciju uzņēmuma “Kouvola Innovation Oy” īstenotajam Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektam “SuoLiike” (“New Peatland Farming based business in the Kymenlaakso region”). Projekts ir viens no pirmajiem mēģinājumiem Somijā apvienot zinātniski pamatotu pieeju ar komerciāli dzīvotspējīgu modeli kūdras zemju izmantošanā pēc ieguves pārtraušanas.
Tā ietvaros tiek meklētas jaunas, klimatam draudzīgas un saimnieciski ilgtspējīgas izmantošanas iespējas kūdras zemēm. Tiek identificētas kultūraugu sugas ar augstu pievienoto vērtību, ieskaitot biomasas kultūras enerģijas vai materiālu ražošanai un biostimulatorus – dabiskus augu augšanu veicinošus līdzekļus. Projekta ietvaros tiek veikti siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi, un vienlaikus tiek analizētas un pētītas dažādas emisiju samazināšanas metodes, īpašu uzmanību pievēršot bioogles izmantošanai degradēto kūdras ieguves vietu rekultivācijā un oglekļa piesaistē.
Mitrāji, paludikultūras un oglekļa tirgus
Jāpiebilst, ka atjaunotie mitrāji un paludikultūras (lauksaimniecības veids, kurā, saglabājot augstu ūdens līmeni, audzē mitrummīlošus augus; tie saglabā kūdras slāni slapju un novērš tā sadalīšanos, kas ir galvenais CO₂ izdales avots) sniedz unikālas iespējas samazināt CO₂ emisijas un kļūt par daļu no oglekļa tirgus. Tas nozīmē, ka vides aizsardzība var nest arī ekonomiskus ieguvumus pārdodot oglekļa kredītus tālāk.
Projekta ietvaros tiek pētītas kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas un analizēts tirgus potenciāls. Lai izvērtētu gan praktiskās īstenošanas iespējas, gan potenciāli nepieciešamos uzlabojumus politikas un normatīvā regulējuma līmenī, atsevišķi analizēts arī spēkā esošais normatīvais regulējums un citu valstu pieredze.Projektā īpaša uzmanība tiek veltīta sadarbībai ar ekspertiem, uzņēmējiem un zemju īpašniekiem. Tiek rīkotas darbnīcas un konsultācijas ar mērķi veicināt jaunu, aprites ekonomikai atbilstošu uzņēmējdarbības modeļu attīstību.
Finansējums un digitālie risinājumi Somijā
Somijā kūdras zemju revitalizācija tiek finansēta no dažādiem avotiem – Eiropas Savienības fondiem, valsts atbalsta programmām un privātā sektora līdzekļiem. Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums tiek izmantots dažādu pasākumu atbalstam – gan paludikultūru ieviešanai, gan oglekļa emisiju samazināšanas aktivitātēm, un var teikt, ka pastarpināti tas ietekmē arī CO₂ kvotu tirgus attīstību. Papildus ir pieejami valsts granti hidroloģiskās situācijas uzlabošanai un citiem projektiem, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu.
Pieeja – izmantot daudzveidīgu finansējumu – Somijā nodrošina spēcīgu atbalstu kūdras zemju atjaunošanai un klimata mērķu sasniegšanai.
Lai šādi nozīmīgi vides pasākumi būtu efektīvi un sabiedrībai saprotami, Somija aktīvi izmanto digitālos risinājumus. Kouvolā iedzīvotājiem, pašvaldības speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem ir pieejama digitāla monitoringa platforma “Ympäristövahti” (latviski – Vides uzraugs), kas nodrošina pārskatāmu un reāllaikā pieejamu informāciju par vides programmas īstenošanu. Tajā apkopoti konkrēti pasākumi, to izpildes progress un rādītāji, kas ļauj novērtēt efektivitāti klimata politikas, dabas daudzveidības un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Platforma vienlaikus kalpo kā darba instruments pašvaldības darbiniekiem, atvieglojot dažādu aktivitāšu plānošanu, koordināciju, uzraudzību un atskaiti, kā arī stiprina sabiedrības līdzdalību – ikviens var vērot progresu. Šis ir konkrēts piemērs, kā iedzīvotāji var reāllaikā sekot līdzi vides politikas izpildei.
Zīmīgi, ka Somijā vairāki zemes īpašnieki mitrājus atjauno brīvprātīgi, nevis ekonomisku apsvērumu, bet vides ieguvumu dēļ – šī pieeja kalpo kā vērtīgs piemērs sabiedrības attieksmes maiņai.
Sadarbības ieguvumi un nākotnes perspektīvas
Latvijas speciālistiem šī vizīte sniedza iespēju smelties zināšanas un iedvesmu no kolēģiem Somijā. Īpaši nozīmīga bija savstarpējā viedokļu un pieredzes apmaiņa gan par zinātniski pamatotu pieeju efektivitāti, gan iespējām piesaistīt finansējumu revitalizācijas aktivitāšu veikšanai šādās teritorijās, gan kā integrēt savā ikdienas darbā aprites ekonomikas principus. Dalībnieku iesaiste, jautājumi un diskusijas parādīja, ka Latvijā ir reāla interese un potenciāls uzlabot pieeju purvu atjaunošanā.
Uzsāktā sadarbība ar Kymenlaakso reģionu Somijā varētu sniegt nozīmīgu atbalstu, lai attīstītu inovatīvus, ilgtspējīgus un finansiāli pamatotus risinājumus arī Latvijas kūdras nozarē, sekmējot gan uzņēmējdarbības iespējas, gan efektīvāku vides aizsardzību.
Plānots, ka 2025. gada augustā tiks organizēta atbildes vizīte, kuras ietvaros delegācija no Kouvolas pašvaldības viesosies Latvijā.
Papildinformācija
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.
Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.
Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.
Jautājumiem par projektu Zemgales reģionā: Anna Builo-Hoļme, anna.builo@zpr.gov.lv, t. +371 27000470
Foto: Andris Zelčs, Balvu novada pašvaldība
